|
Māris Urtāns
Māris Urtāns (dzimis 1981. gada 9. februārī Rīgā) ir latviešu vieglatlēts, karjeras sākumā bija diska metējs, bet vēlāk pārkvalificējās par lodes grūdēju. Visu karjeru trenējies pie Guntara Gailīša.
Izglītību ieguvis Nītaures vidusskolā, Murjāņu sporta ģimnāzijā un LSPA.[2]
M. Urtāns 29 reizes ir uzvarējis Latvijas čempionātā vieglatlētikā, skaitot kopā sacensības stadionā un telpās. Savu personisko rekordu viņš sasniedza, uzvarot Eiropas komandu čempionātā vieglatlētikā otrajā līgā Belgradā 2010. gada 19. jūnijā — 21,63 m. Šis rezultāts tikai par 11 centimetriem atpaliek no vairāk nekā 25 gadus vecā Jāņa Bojāra Latvijas rekorda.
Karjera
Lielajās starptautiskajās sacensībās debitēja 2006. gada Eiropas čempionātā Gēteborgā, kur lodes grūšanā ar 18,40 metrus tālu grūdienu netika tālāk par kvalifikāciju un ierindojās 25. vietā.
2007. gada janvārī M. Urtāns veica 20,18 m tālu grūdienu un līdz ar to kvalificējās 2008. gada Olimpiskajām spēlēm Pekinā. 2007. gada Pasaules čempionāts Osakā viņam nebija veiksmīgs, jo pirmie divi M. Urtāna mēģinājumi kvalifikācijā netika ieskaitīti, bet trešajā viņš lodi aizgrūda 19,13 metrus tālu un ierindojās 25. vietā, tādējādi nekvalificējoties finālam. 2007. gadā M. Urtāns izcīnīja sudraba medaļu Universiādē.
Pēc gada 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs M. Urtāna sniegums bija pārliecinošāks — 19,57 m —, taču atkal tika izcīnīta 25. vieta. Ārpus fināla viņš palika arī 2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē, kur ar atzīstamu rezultātu 19,89 m ieņēma 16. vietu (uzstādīja sezonas labāko rezultātu).
2010. gada Eiropas čempionātā Barselonā sasniedza karjeras labāko sasniegumu — izcīnīja 3. vietu (20,72 m). Lai arī pašās sacensībās M. Urtāns ierindojās 4. vietā, taču 2013. gadā baltkrievam Andrejam Mihņevičam (sākotnējais zelta medaļas īpašnieks) tika piespriesta mūža diskvalifikācija par dopinga lietošanu un medaļu īpašnieki mainījās.
Viņš bija kvalificējies 2011. gada Pasaules čempionātam, taču īsi pirms tā sākuma guva savainojumu, kā dēļ nepiedalījās tajā.[3] 2012. gada Eiropas čempionātā viņš ar 19,25 metrus tālu grūdienu palika 15. vietā kvalifikācijā, tādējādi nekvalificējoties finālsacensībām.[4] 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņš ar kvalifikācijā sasniegtajiem 19,13 metriem ierindojās 27. vietā, nekvalificējoties finālam.[5]
Personiskie rekordi
Sasniegumi
| Gads |
Sacensības |
Norises vieta |
Vieta |
Rezultāts
|
Pārstāvētā valsts:  Latvija
|
| 2006
|
Eiropas čempionāts
|
 Gēteborga, Zviedrija
|
25. vieta
|
18,40 m
|
| 2007
|
Eiropas čempionāts telpās
|
 Birmingema, Apvienotā Karaliste
|
16. vieta
|
18,59 m
|
| Universiāde
|
 Bangkoka, Taizeme
|
2. vieta
|
19,38 m
|
| Pasaules čempionāts
|
 Osaka, Japāna
|
25. vieta
|
19,17 m
|
| 2008
|
Olimpiskās spēles
|
 Pekina, Ķīna
|
25. vieta
|
19,57 m
|
| 2009
|
Universiāde
|
 Belgrada, Serbija
|
5. vieta
|
19,09 m
|
| Pasaules čempionāts
|
 Berlīne, Vācija
|
16. vieta
|
19,89 m
|
| 2010
|
Pasaules čempionāts telpās
|
 Doha, Katara
|
13. vieta
|
19,97 m
|
| Eiropas čempionāts
|
 Barselona, Spānija
|
3. vieta
|
20,72 m
|
| 2011
|
Eiropas čempionāts telpās
|
 Parīze, Francija
|
12. vieta
|
19,32 m
|
| 2012
|
Eiropas čempionāts
|
 Helsinki, Somija
|
15. vieta
|
19,25 m
|
| Olimpiskās spēles
|
Londona, Apvienotā Karaliste
|
27. vieta
|
19,13 m
|
Sezonu labākie rezultāti
| Gads |
Rezultāts |
Vieta |
Datums
|
| 2004
|
18,60 m
|
Valmiera, Latvija
|
2004. gada 9. jūlijs
|
| 2005
|
18,73 m
|
Valmiera, Latvija
|
2005. gada 21. maijs
|
| 2006
|
19,29 m
|
 Tartu, Igaunija
|
2006. gada 5. jūnijs
|
| 2007
|
20,14 m
|
Belgrada, Serbija
|
2007. gada 29. maijs
|
| 2008
|
20,27 m
|
Valmiera, Latvija
|
2008. gada 18. jūlijs
|
| 2009
|
20,64 m
|
Tallina, Igaunija
|
2009. gada 25. augusts
|
| 2010
|
21,63 m
|
Belgrada, Serbija
|
2010. gada 19. jūnijs
|
| 2011
|
20,82 m
|
Doha, Katara
|
2011. gada 6. maijs
|
Atsauces
Ārējās saites
|
|
.svg){kind=small}
