Latvijas pilsētu ģerboņi

Latvijas pilsētu ģerboņi ir pilsētas tiesības ieguvušu apdzīvoto vietu oficiāli simboli. Ģerboņus Latvijas pilsētām sāka piešķirt pēc vācu iebrukuma 13. gadsimtā un apmetņu dibināšanas. Ģerbonis parasti pilsētai parasti tika piešķirts vienlaicīgi ar pilsētas statusu. Tos piešķīra tās zemes pārvaldītājs, kurā pilsēta ietilpa. Vecākais zināmais Latvijas pilsētas ģerbonis varētu būt ar 1225. gadu datētais Rīgas pilsētas zīmogs. Laika gaitā lielākā daļa piešķirto ģerboņu ir mainījuši savu izskatu un aprakstu.^[1]

Ģerboņu uzskaitījums

Valstspilsētas

Pilsēta	Ģerbonis	Apstiprināts
Daugavpils		Daugavpils ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2006. gada 16. oktobrī.[3] Pašreizējais Daugavpils ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, atjaunots 1990. gada 21. jūnijā, bet saskaņā ar 2004. gadā pieņemto "Ģerboņu likumu", 2007. gada 14. aprīlī ir ierakstīts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā.
Jēkabpils		Jēkabpils ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2008. gada 8. decembrī[4]
Jelgava		Jelgavas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2013. gada 21. februārī[5] Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis Lēmuma pieņemšanas datums: 2016. gada 13. decembrī[6]
Jūrmala		Jūrmalas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī kā Rīgas Jūrmalas ģerbonis.[2]
Liepāja		Liepājas ģerbonis Apstiprināts četras dienas pēc pilsētas tiesību iegūšanas 1625. gada 22. martā,[7] pārapstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.[2]
Ogre		Ogres ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8][9]
Rēzekne		Rēzeknes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums: 2008. gada 8. decembrī.[10]
Rīga		Rīgas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī.[2] Lēmuma pieņemšanas datums 2011. gada 7. janvārī.[11]
Valmiera		Valmieras ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2]
Ventspils		Ventspils ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2][12]

Novadu pilsētas

Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts Ainažu ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Aizkraukles ģerbonis 1998. gadā Aizputes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Aknīstes ģerbonis 1997. gadā Alojas ģerbonis 1998. gadā Alūksnes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Apes ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Auces ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Ādažu ģerbonis nav apstiprināts Baldones ģerbonis 1999. gada 25. aprīlī Baložu ģerbonis 1997. gadā[13] Balvu ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Bauskas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Brocēnu ģerbonis 2000. gadā Cēsu ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Cesvaines ģerbonis 1997. gadā Dagdas ģerbonis 1997. gadā Dobeles ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Durbes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Grobiņas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Gulbenes ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Ikšķiles ģerbonis 1996. gadā Iecavas ģerbonis 2022. gada 1. jūlijā[14] Ilūkstes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2]

Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts Jaunjelgavas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Kandavas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Kārsavas ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Kokneses ģerbonis 2024. gada 17. jūlijā Krāslavas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Kuldīgas ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Ķeguma ģerbonis 1997. gadā Ķekavas ģerbonis 2023. gada 8. septembrī[15] Lielvārdes ģerbonis 1998. gadā Līgatnes ģerbonis 1997. gadā Limbažu ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Līvānu ģerbonis 1938. gada 30. septembrī.[8] atjaunots: 1996. gadā[16] Lubānas ģerbonis 2000. gada 10. oktobrī[17] Ludzas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Madonas ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Mazsalacas ģerbonis 1936. gada 30. jūnijā[18] Mārupes ģerbonis 2023. gada 29. jūnijā[19] Olaines ģerbonis 1998. gadā[20] Pāvilostas ģerbonis 1997. gada 21. novembrī[21] Piltenes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Pļaviņu ģerbonis 1936. gada 30. jūnijā[18] Preiļu ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Priekules ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Rūjienas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2]

Nosaukums Ģerbonis Apstiprināts Sabiles ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Salacgrīvas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Salaspils ģerbonis 1996. gadā Saldus ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Saulkrastu ģerbonis 1998. gadā Sedas ģerbonis 2002. gadā[22] Siguldas ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Skrundas ģerbonis 1998. gadā Smiltenes ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Staiceles ģerbonis 1998. gadā Stendes ģerbonis 2000. gada 10. oktobrī[23] Strenču ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Subates ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Talsu ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Tukuma ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Valdemārpils ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Valkas ģerbonis 1925. gada 31. oktobrī[2] Vangažu ģerbonis 1995. gada 17. februārī[24] Varakļānu ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Viesītes ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Viļakas ģerbonis 1996. gadā Viļānu ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8] Zilupes ģerbonis 1938. gada 30. septembrī[8]

Bijušās pilsētas

Nosaukums	Ģerbonis	Apstiprināts
Abrenes ģerbonis		1938. gada 21. oktobrī[25]
Gostiņu ģerbonis		1938. gada 21. oktobrī[25]
Grīvas ģerbonis		1925. gada 31. oktobrī[25]
Kalnciema ģerbonis		1998. gadā
Krustpils ģerbonis		1925. gada 31. oktobrī[25]
Ķemeru ģerbonis		1938. gada 21. oktobrī[25]
Lejasciema ģerbonis		1938. gada 21. oktobrī[25]
Rīgas Jūrmalas ģerbonis		1925. gada 31. oktobrī[25]
Slokas ģerbonis		1925. gada 31. oktobrī[25]

Skatīt arī

• Ģerbonis
• Latvijas ģerbonis
• Latvijas pilsētu uzskaitījums
• Latvijas pilsētu karogi
• Latvijas pagastu ģerboņi
• Latvijas novadu ģerboņi

Atsauces

1. Latvijas ģerboņu grāmata. Vilnis Purēns. "Preses nams", Rīga, 1993
2. «Valsts prezidenta lēmums 1925. g. 31. oktobrī. "Valdības vēstnesis", 01.12.1925., Nr. 269, 1. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 03.02.2020. Skatīts: 06.08.2020.
3. Ģerboņu katalogs Arhivēts 2018. gada 4. jūnijā, Wayback Machine vietnē.: Daugavpils pilsētas ģerbonis Arhivēts 2018. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē.
4. Jēkabpils pilsētas ģerbonis Arhivēts 2018. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.
5. «Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
6. «Ģerboņu katalogs - Jelgavas pilsētas lielais ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
7. «Liepājas simbolika». Liepājas pašvaldības administrācija (latviešu). Skatīts: 2020-08-06.
8. Latvijas Valsts prezidenta 169. lēmums, 21.10.1938.
9. «Ogres novada simboli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. martā. Skatīts: 2011. gada 21. februārī.
10. «Ģerboņu katalogs - Rēzeknes pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
11. «Ģerboņu katalogs - Rīgas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
12. «Ģerboņu katalogs - Ventspils pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2020-08-06.
13. Baložu vēsture Arhivēts 2012. gada 15. oktobrī, Wayback Machine vietnē. kekavasnovads.lv
14. «Ģerboņu katalogs - Iecavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2022-07-03.
15. «Ģerboņu katalogs - Ķekavas pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2023-09-10.
16. Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu YouTube
17. «Lubānas apvienības pārvalde - Simbolika». www.lubana.lv. Skatīts: 2021-11-17.
18. Saeimas kārtības rullis. "Valdības vēstnesis", 03.07.1936., Nr. 146, 7. lpp.^{[novecojusi saite]}
19. «Ģerboņu katalogs - Mārupes pilsētas ģerbonis». gerboni.kulturaskarte.lv. Skatīts: 2023-07-01.
20. «Olaines pilsētas vēsture». Olaines pašvaldība. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 28. jūlijā.
21. «Pāvilostas vēsture». pavilosta.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 16. novembrī.
22. Latvijas Vēstnesis 10.09.2002., Nr. 128 (2703): «Ar savu zīmi visas pasaules priekšā»^{[novecojusi saite]}
23. «Mūsu Stende». Stendes pamatskola. Skatīts: 2017. gada 17. augustā.
24. «VANGAŽU PAŠVALDĪBAS SAISTOŠIE NOTEIKUMI NR. 11/2005». Vangažu pašvaldība (DOC). Skatīts: 2017. gada 23. augustā.^{[novecojusi saite]}
25. vestnesis.lv. «Latvijas ģerboņu līnijas - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2022-08-04.