1259. gada kauja pie Skodas notika 1259. gada vidū, pēc miera līguma notecēšanas starp žemaišiem un Livonijas ordeni.
Priekšvēsture
1256./1257. gada kaujā pie Klaipēdas žemaiši uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku.
1256. gada beigās Žemaitijas kunigaiši rīkoja lielas dzīres, kurās viņu vadonis Almins (?) aicināja doties uz Kursu un izdzīt no turienes kristiešus. Viņu priesteris ar upurēšanas palīdzību pareģoja kara veiksmi, ar nosacījumu, ka trešdaļa no gūtā laupījuma jāatdod dieviem. Karagājienam sapulcējās ap 3000 žemaišu karavīru.
Kuldīgas komturs aicināja palīgā ordeņa brāļus, vāciešus un kuršus no Klaipēdas. Kad Klaipēdas karadraudze ieradās Kuldīgā, krusta karotāji Klaipēdas komtura Bernharda no Hārenes vadībā devās pakaļ žemaišiem, kas ar Kursā iegūto laupījumu devās mājup.
Kaujas norise
Abi karaspēki sastapās pie kuršu Skodas pils (tagad pilsēta Klaipēdas apriņķī netālu no Latvijas-Lietuvas robežas). Pirmie uzbruka krusta karotāji komtura Bernharda vadībā, bet sastapa niknu žemaišu pretestību. Daļa no kuršu karavīriem atstāja kaujas lauku, ordeņa karaspēks cieta sakāvi, kurā krita 33 bruņinieki, arī Klaipēdas komturs Bernhards. Žemaiši pateicās dieviem par dāvāto uzvaru.
Skatīt arī
Atsauces