Hroms

Hroms
24 1 13 8 2 Cr 51,9961(6) g/mol [Ar]3d^54s^1
Attīrīta hroma kristāli un 1 cm^3 kubiņš; dabiski hroma kristāli
Oksidēšanas pakāpes	−2, −1, +1, +2, +3, +4, +5, +6
Elektronegativitāte	1,66
Blīvums	7150 kg/m^3
Kušanas temperatūra	2180 K (1907 °C)
Viršanas temperatūra	2944 K (2671 °C)
Īpatnējā pretestība	(20 °C) 1,25×10^-7 Ω·m
Skaņas ātrums	(20 °C) 5940 m/s

Hroms ir ķīmiskais elements ar simbolu Cr un atomskaitli 24. Tas ir pirmais 6. grupas elements. Hroms ir ciets un korozijas izturīgs metāls, kuru lieto dzelzs sakausējumu pārklāšanai (hromēšanai) un sakausējumiem (nerūsošais tērauds). Dabā hroms reti ir sastopams brīvā veidā, taču rūpnieciski hromu iegūst no hroma rūdām (galvenokārt hroma dzelzsrūdas). Savienojumos hromam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3, +4, +5 un +6. +4 un +5 ir mazizplatītas. Hroma(III) oksīds ir cieta, zaļa viela, kuru lieto par abrazīvu. Hroma (VI) savienojumi (hromskābe un tās sāļi — hromāti) relatīvi labi šķīst ūdenī un ir toksiski.

Vēsture

Hromu 1797. gadā atklāja franču ārsts un ķīmiķis Luī Nikolā Voklēns (Louis-Nicolas Vauquelin), eksperimentējot ar svina hromātu PbCrO₄,^[1] bet pilnībā to izolēja tikai gadu vēlāk. Elementa nosaukums (chromium) ir cēlies no grieķu vārda chroma, kas nozīmē "krāsa".^[2]

Iegūšana

Dabā hroms tīrā veidā nav atrodams. Nozīmīgākā metode, kā iegūst hromu, ir hroma oksīda Cr₂O₃ reducēšana ar alumīniju augstā temperatūrā:

Cr₂O₃ + 2Al → Al₂O₃ + 2Cr

Hromīts ir nozīmīgākā rūda, no kuras iegūst hroma(III) oksīdu. Šo rūdu visvairāk iegūst Zimbabvē, Krievijā, Jaunzēlandē, Turcijā, Irānā, Albānijā, Somijā, Madagaskarā un Filipīnās.^[2] Hromu var iegūt arī elektrolīzes rezultātā, kad elektriskā strāva tiek laista cauri hroma savienojumiem šķīdumos.

Izotopi

Dabiskais hroms sastāv no četriem izotopiem, no kuriem viens (hroms-50) ir ārkārtīgi vāji radioaktīvs (pussabrukšanas periods vismaz 1,3·10¹⁸ gadi). Visizplatītākais ir hroms-52 (83,789% no kopējā daudzuma dabā).^[3] Hroms-53 ir 9,501% no visa kopējā hroma daudzuma dabā, hroms-54 — 2,365%, bet radioaktīvais hroms-50 — 4,345%.^[3]

Sakausējumi

Izplatītākie hroma sakausējumi ir nerūsošais tērauds (Cr 13-30%, C līdz 2,14%, pārējais Fe), hromels (Cr 9-10%, Co 1,0%, pārējais Ni) un nihroms (Ni 65-80%, Cr 15-30%).

Atsauces

1. «The Element Chromium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-02-21.
2. «Cr - Periodic Table of Elements» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-02-21.
3. «Isotopes of the Element Chromium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-02-21.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hroms.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Sārmu metāli

Sārmzemju metāli

Lantanīdi

Aktinīdi

Pārejas metāli

Citi metāli

Pusmetāli

Citi nemetāli

Halogēni

Cēlgāzes