Guenta (velsiešu: Gwent) ir saglabātā grāfiste Velsas dienvidaustrumos un iekļauj piecus galvenos apgabalus — Blainaiguentu, Kārfili, Monmutšīru, Ņūportu un Torvainu. Robežojas austrumos un ziemeļaustrumos ar Angliju, ziemeļrietumos — ar Povisu, rietumos — ar Vidusglamorganu, dienvidrietumos — ar Dienvidglamorganu, bet dienvidos krastus apskalo Ķeltu jūras Bristoles līcis. Lielākā apdzīvotā vieta ir Ņūporta.
Vēsture
Grāfiste izveidota 1974. gada 1. aprīlī kā nemetropoles administratīvā grāfiste vēsturiskās Monmutšīras grāfistes robežās, iedalot to piecos distriktos — Blainaiguenta, Isluina, Monmuta, Ņūporta un Torvaina.[1] Nodēvēta pēc 5.—11. gadsimtā šajā teritorijā pastāvējušās viduslaiku velsiešu Guentas karalistes. Grāfistes administratīvais centrs sākotnēji bija Ņūporta (1974-1978), bet vēlāk — Kumbrāna (1978-1996). 1996. gadā Guenta kā administratīvā grāfiste tika likvidēta,[2] vienlaicīgi to saglabājot kā grāfisti ceremoniāliem mērķiem Britu monarhijas pārstāvniecībai.[3] 2003. gadā grāfistes robežas tika paplašinātas, iekļaujot līdz tam Vidusglamorganā ietilpušo Kārfili boro daļu.[4]
Funkcijas
Guentas lorda leitnanta ofiss atrodas Askā,[5] bet augstā šerifa ofiss — Kārdifā.[6]
Guentas saglabātās grāfistes teritoriālajā tvērumā darbojas arī Guentas policija ar galveno ofisu Kumbrānā,[7] Nacionālā veselības dienesta (NHS Wales) reģionālā pārvalde ar ofisu Ņūportā,[8] un Guentas Dzīvās dabas trests Monmutšīras bioloģiskās vicegrāfistes tvērumā ar ofisu Pontipūlā.[9]
Atsauces
Ārējās saites
.svg){kind=small}
