Ņūporta (grāfistes boro)

Šis raksts ir par Velsas administratīvo vienību. Par citām jēdziena Ņūporta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ņūporta
Lielpilsēta un grāfistes boro
Newport, Casnewydd
Aska augšpus Ņūportas; Boro administrācijas ēka; Ņūportas cietoksnis
Ģerbonis
Ņūportas grāfistes boro Velsā
Koordinātas: 51°35′N 3°00′WKoordinātas: 51°35′N 3°00′W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Zeme	Velsa
Saglabātā grāfiste	Gventa
Pilsētas harta	1314
Grāfistes boro	1891
Distrikts	1974
Apgabals	1996
Lielpilsēta	2002
Administratīvais centrs	Ņūporta
Platība
• boro	190 km^2
Iedzīvotāji (2022)
• boro	161 506
• blīvums	850/km²
Laika josla	GMT (UTC0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
ISO 3166 kods	GB-NWP
Mājaslapa	newport.gov.uk
Ņūporta Vikikrātuvē

Ņūportas lielpilsēta un grāfistes boro (angļu: City and County Borough of Newport; velsiešu: Dinas a Bwrdeistref Sirol Casnewydd) ir lielpilsēta un grāfistes boro Apvienotajā Karalistē, Velsas dienvidaustrumos, Guentas saglabātajā grāfistē. Atrodas Bristoles līča krastā pie Askas upes ietekas, robežojas dienvidrietumos ar Kārdifu, rietumos — ar Kārfili, ziemeļos — ar Torvainu, bet austrumos — ar Monmutšīru. Pēc iedzīvotāju skaita tas ir septītais lielākais Velsas apgabals. Boro lielākā apdzīvotā vieta un administratīvais centrs ir Ņūporta; tā veido 83% no boro iedzīvotāju skaita un 42% no tā platības.

Vēsture

Askas upes grīva bijusi apdzīvota jau kopš bronzas laikmeta. Mūsu ēras 75. gadā Romas impērija šeit uzbūvēja Iskas Augustas (Isca Augusta) cietoksni (mūsdienās – Kairleona), kas bija apdzīvots vismaz līdz 380. gadam.^[1]

11. gadsimta beigās normaņi lejpus Kairleonas uzbūvēja pirmo Ņūportas cietoksni, pie kura izauga pilsēta, kas savu pirmo hartu ieguva 1314. gadā. 1535. gadā Velsiešu markas teritorijā izveidota vēsturiskā Monmutšīras grāfiste, kas aptuveni iekļāva mūsdienu Monmutšīras, Blainaiguentas, Torvainas un Ņūportas apgabalus. Grāfistes galvenā pilsēta bija Monmuta, bet šerifa ofiss un tiesa atradās Ņūportā. 1889. gadā Monmutšīra tika reorganizēta par administratīvo grāfisti; tās padome atradās Ņūportā. 1891. gadā Ņūportai piešķīra no Monmutšīras patstāvīgas grāfistes boro statusu.

Jau kopš 16. gadsimta Monmutšīras un Ņūportas kā Velsas sastāvdaļas statuss bija neskaidrs. 19. gadsimta otrajā pusē angļu valoda kļuva par dominējošo pilsētā un tās apkārtnē, kā rezultātā vēl vairāk tika apstrīdēta Monmutšīras grāfistes piederība Velsai. Šo teritoriju statuss kā Velsai piederošas tika nostiprināts ar 1972. gada Pašvaldību likumu, kad tika likvidētas Monmutšīras grāfiste un Ņūportas grāfistes boro un izveidota Guentas grāfiste Velsas sastāvā; Ņūporta tika reorganizēta kā viens no tās distriktiem.^[2] Ņūporta bija Guentas administratīvais centrs no 1974. līdz 1978. gadam, kad to pārcēla uz Kumbrānu.

Guentas grāfiste kā administratīvā vienība tika izformēta 1996. gada 1. aprīlī, Ņūportas grāfistes boro izveidojot par patstāvīgu pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienību.^[3]

2002. gadā sakarā ar karalienes Elizabetes II valdīšanas zelta jubileju Ņūporta ieguva lielpilsētas statusu; tā turētājs ir Ņūportas grāfistes boro.

Administratīvais iedalījums

Ņūportas grāfistes boro iedalās 29 komūnās, 18 no kurām veido Ņūportas pilsētu ar 133 623 iedzīvotājiem. Pārējā teritorija ir lauku apvidus vai industriālās teritorijas.

Atsauces

1. «English – Coflein». coflein.gov.uk. Skatīts: 2024-11-30.
2. Local Government Act 1972
3. "Local Government (Wales) Act 1994". legislation.gov.uk. UK Parliament.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņūporta.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)