Eudžēnio Montāle (itāļu: Eugenio Montale; dzimis 1896. gada 12. oktobrī, miris 1981. gada 12. septembrī) bija itāļu dzejnieks, prozas autors, redaktors, tulkotājs. Viņš ir viens no 20. gadsimta vidus itāļu labākajiem rakstniekiem.[1] 1975. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.
Darbi
- 1925: Ossi di seppia
- 1932: La casa dei doganieri e altre poesie
- 1939: Le occasioni
- 1943: Finisterre
- 1948: Quaderno di traduzioni
- 1948: La fiera letteraria
- 1956: La bufera e altro
- 1956: Farfalla di Dinard
- 1962: Satura
- 1962: Accordi e pastelli
- 1966: Il colpevole
- 1966: Auto da fé: Cronache in due tempi
- 1966: Xenia
- 1969: Fuori di casa
- 1971: Satura (1962–1970)
- 1971: La poesia non esiste
- 1973: Diario del '71 e del '72
- 1973: Trentadue variazioni
- 1977: Quaderno di quattro anni
- 1977: Tutte le poesie
- 1980: L'opera in versi
Tulkojumi latviešu valodā
Latviešu valodā izdota Montāles dzejas izlase "Cilvēki ar murdiem" (Minerva, 2007) Leona Brieža atdzejojumā ar atdzejotāja priekšvārdu. Dzejoli "Sīrija" tulkojis arī Knuts Skujenieks.
Atsauces
Ārējās saites
|
|---|
| | 1901—1925 | |
|---|
| | 1926—1950 | |
|---|
| | 1951—1975 | |
|---|
| | 1976—2000 | |
|---|
| | 2001—pašlaik | |
|---|
|
