Emilis Melngailis

Emilis Melngailis
Emilis Melngailis
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gada 15. februārī
Vidrižu pagasts
Miris 1954. gada 20. decembrī (80 gadi)
Rīga
Pilsonība Latvijas
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Mācības Īgates draudzes skola, Lēdurgas draudzes skola, Raunas draudzes skola, Vecpiebalgas draudzes skola, Rīgas pilsētas reālģimnāzija, Drēzdenes konservatorija, Pēterburgas konservatorija
Skolotāji Kārlis Millers, Fēliks Augusts Bernhards Drezeke,[1] Nikolajs Rimskis-Korsakovs[2]
Apbalvojumi Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks, Darba Sarkanā karoga ordenis, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda raksts
Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts                              Infokaste

Emilis Jūlijs Melngailis (dzimis 1874. gada 15. februārī (pēc vecā stila 3. februārī[3]) Igatē, miris 1954. gada 20. decembrī Rīgā, apglabāts Rīgas Meža kapos) bija latviešu folklorists, kordiriģents, komponists un šahists. Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku organizators un virsdiriģents. Sarakstījis 53 oriģināldziesmas korim a cappella, veidojis vairāku tautu tautas dziesmu apdares. Darbojās Latvijas Šaha federācijas vadībā.[4]

Dzīvesgājums

Dzimis 1874. gadā Igates pagasta[5] skolā skolotāja un pagasta skrīvera Jēkaba un viņa sievas Līzes, dzimušas Mešakas,[6] sešu bērnu[7] ģimenē.

Tēvs Igatē strādāja kā skrīveris bāriņtiesā līdz 1893. gadam, kad Melngaiļu ģimene pārcēlās uz Raunas Marijkalnu[8] jeb Māriņkalnu.[9][10] Māte mācīja zēnu spēlēt klavieres vēl pirmsskolas vecumā.[3] Igates skolā mazbērna gados dzīvoja kopā ar apteksni Līzi, ko ļoti mīlējis.[11]

Skolas un studiju gadi

Mācījās Igates, Lēdurgas, Raunas un Vecpiebalgas draudzes skolās. Lēdurgas draudzes skolā pildīja pagasta ziņneša pienākumus, piegādājot pastu uz Aijažiem.[8] Vecpiebalgas draudzes skolā Kārļa Millera klasē sacerēja savu pirmo vokālo kompozīciju "Modināšanas dziesmu"[3] Millera dzimšanas dienas svinībām divpadsmit gadu vecumā 1886. gada 3. decembrī[12] ar Aleksandra Mezīša vārdiem,[13] kuru toreiz atskaņoja vēlākajam arhibīskapam Irbem.

No 1887. līdz 1891. gadam viņš mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā. Lai nopelnītu līdzekļus studijām, trīs gadus strādāja muižas skolās par mājskolotāju, pa gadam Igaunijā,[12] Popē un Ezerē,[3] taču pēc paša vārdiem tieši tad, 1895. gadā, dzīvodams aristokrātu muižās, pieņemoties svarā un spēlējot šahu ar vēlāko arhibīskapu Teodoru Grīnbergu[1] nolēmis nodarboties ar mūziku un šahu.[12]

1896. gadā sāka studijas Drēzdenes konservatorijā pie Fēliksa Augusta Bernharda Drezekes (1835—1913), kura iespaidā pievērsies Vāgneram, par latviskās mūzikas problēmām nedomājot.[1] Drēzdenē sacerēja vairākas kompozīcijas, tai skaitā vairākas no vēlāk sacerētā "Latvju rekviēma".

No 1898. līdz 1901. gadam turpināja mūzikas studijas Pēterburgas konservatorijā, kur visvairāk iespaidojās no krievu romantisma īpaši Musorgska operām, kur paša vārdiem "raženu vietu ieņem no tautas nākusī dziesmiņa, ja viņas būtība ir pareizi izcelta, iztulkota".[1] Studijas pameta pēc strīda ar Rimski-Korsakovu, Musorgska "Borisa Godunova" oriģinālveidu aizstāvot; turpināja kā eksterns, 1901. gadā saņemot brīvmākslinieka diplomu.[7] Melngailis uzskatīja, ka nepieciešams glābt no izzušanas latviešu tautas mūziku jeb "skaņotās gara mantas".[14] Roberta Bērziņa tautā izplatītu dziesmu un melodiju krājums Latvju vijolītes (1894–1896)[15] ierosināja viņu 1902. gadā izdot pirmo kora dziesmu krājuma "Birzēs i norās" burtnīcu, pēc šīs publikācijas pa pastu saņēma no latviešu tautas melodiju vācējiem gatavus krājumus.[1] Melngailis ar paveikto bija neapmierināts, 1904. gada izdevumā to laboja, spilgti parādās divbalsības dubultojums, liekot vīru balsīm paralēli dziedāt sievu balsu harmonizācijā, kas jāuzskata par krievisku, nevis latvisku dziedāšanas veidu.[16] Komponists uzskatīja Pēterburgas laiku par postošu, kas nesis nelaimi pēc nelaimes viņa dzīvē, radot lūzumu.[17]

Bēgļu gaitās

1905. gada revolūcijas laikā Melngaiļa tēva mājās Raunas «Marijkalnā» ieradās kazaki un piekāva viņa tēvu, jo Emilis Pēterburgā esot rakstījis dziesmas ar Raiņa vārdiem.[18] 1906. gadā, bēgot no soda ekspedīcijas represijām kopā ar māsu Elīnu un četrus gadus veco meitu Lindu pārcēlās uz dzīvi Taškentā, toreizējā Turkestānā,[19] kur dzīvoja līdz 1920. gadam. Kadetu korpusā mācīja vācu valodu, vēlāk arī angļu valodu, vasarās brauca uz Rīgu, mācījis klavierspēli ģenerālgubernatora meitai,[20] atvēris vīna darītavu, piekopis dravinieka arodu, turējis piensaimniecību,[3] kā arī šķirņu vistkopību.[21] 1912. gada 3. decembrī Taškentā dzima dēls Tenis Vītauts, nomira jaunākā meita Maija.[19] Taškentā uzsāka "Bārenītes slavināšanas" diatonisko stilu, 1912. gadā iznāca "Birzēs i norās" otrā burtnīca. 1915. gadā norīkots dienestā par Guļčas cietokšņa komandata sekretāru.[20]

Latvijas Republikā

Pēc Brīvības cīņu beigām 1920. gadā atgriezās Latvijā, nodibināja zemnieku saimniecību Priekuļos pie Cēsīm ar ābeļdārzu, lopiem, sekmīgi piedalījās šķirnes vistu konkursos,[22] kad vistu saimniecība un dzīvojamās ēkas nodega,[19] strādāja kā taksometra vadītājs, taču cieta autokatastrofā, rakstīja par vieglo pasažieru automobiļu vadīšanas pedagoģisko līdzekļu trūkumu,[22] neatrodot algotu darbu ne kā valodas skolotājs, ne kā komponists.[3] Nostājās pret Latviešu biedrību jeb "māmuļniekiem", nodarbojās ar politiku, bija saimnieciski un politiski nepraktisks, ar amerikānisku reklāmu izgāzās[7] neveiksmīgi kandidējot Saeimas vēlēšanās, aģitējot no sava taksometra, pēc šīs neveiksmes nostājās pret demokrātiju, pret balsošanu, pret balsu vairākuma principu, jo pēc rakstura bija despotisks, bargs, valdonīgs, straujš un eksplozīvs,[23] ass, šķautņains,[8] spurainās dabas dēļ ar neveiksmēm laulības dzīvē[7] taisnprātīgs, ļaunatminīgās un paštaisnās dabas dēļ daudzi viņu uzlūkoja vienīgi par dīvaini, par cilvēku bez diplomātijas, kas nekur īsti neiederas.[24]

Apceļoja Nīcu, Rucavu, Bārtu, kaimiņtautu kurseniekus Kuršu kāpā un Latgali savācot 4342[8] tautas melodiju, pēc paša teiktā iegūstot "pavisam jaunu uzskatu par šīs zemes senatni",[3] šim nolūkam Ozolnieku velosipēdu fabrika uzkonstruēja un uzdāvināja komponistam īpašu velosipēdu, jo parastajiem Melngailis bija par smagu.[8] Folklorista Priekuļu puses mājās «Eiķēni» viesojās Alfrēds Kalniņš, Jānis Zālītis, Pēteris Barisons, Jūlijs Madernieks, Jāzeps Vītols.[18] Sāka nodarboties ar diriģēšanu, devās ar savu kori tūrē pa Latviju. Melngailis bija Latvijas Konservatorijas folkloras katedras vadītājs, virsdiriģents 1931. gada Septītajos latvju dziesmu svētkos un 1933. gada Dziesmusvētku Atceres dziesmu dienās, ko vēlāk nodēvēja par Astotajiem latvju dziesmu svētkiem[25] un 1938. gada Latvju dziesmas devītajos svētkos. Uzstāja, ka dziesmu svētku telpiskā risinājumā pie estrādes aiz klausītājiem jābūvē akustiskas reverbrācijas pusloka siena, izstāžu zāle tautas mūzikas instrumentiem un bufete.[25] Saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni.[26]

PSRS okupācijā

Pēc okupācijas kļuva par konservatorijas profesoru, bet lekcijās bijis visai kuriozs.[7] 1945. gadā Melngailim piešķīra Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukumu, 1949. gadā viņš saņēma Darba Sarkanā Karoga ordeni. Saņēmis Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstu.[27] Kļuva par Latvijas PSR Komponistu savienības priekšsēdētājs.[7]

Miris 1954. gada 20. decembrī Rīgā sirds slimības dēļ.[7] Melngaili izvadīja pēdējā gaitā no Latvijas PSR Operas un baleta teātra.[7]

Daiļrade

Folklora un apdare

Emilis Melngailis ir savācis 220 latviešu tautasdziesmu apdares krājumos "Birzēs i norās"[28] ("Tumša nakte, zaļa zāle", "Ozolīti, zemzarīti", "Bērīts manis kumeliņis", "Tek saulīte tecēdama", "Kas kurmīti dancināja"), kā arī kora dziesmas ("Jāņuvakars", "Senatne"). Kopumā iznāca 10 "Birzēs i norās" burtnīcas, tās tika izdotas laika posmā no 1902. līdz 1956. gadam. Melngaiļa savāktie tautas mūzikas materiāli tika publicēti grāmatā "Latviešu mūzikas folkloras materiāli" trīs sējumos (ap 5000 tautasdziesmu melodiju): I daļa Korsa (1951. gadā), II daļa Maliena (1952. gadā), III daļa Vidiena ar pielikumu un pēcvārdu (1953. gadā).[29] Melngailis ir uzsvēris savu uzskatu, ka Kurzemē mūzikas instrumentu spēles tradicionāli plašāko prasmju dēļ folkloras muzikalitāte ir bijusi augstāka kā Vidzemē.[3] Melngaiļa dziesmu "Rīgas torņa gala zīle" jau 1938. gadā iekļāva Igauņu dziesmu svētku oficiālajā programmā.[25] Melngailis stingri uzsvēra latviešu tautas melodiju diatonismu, piederību sengrieķu harmonijām, kas krasi atšķiroties no klasiskajām mažoru, minoru kadencēm, īpaši minoros, kur tautas melodija atmet ievadtoni.[1] Lai arī Jēkabs Graubiņš un Ludis Bērziņš pareizi uzsvēra, ka mūzikas metrika latviešu tautas dziesmās atbilst teksta dipodijai, Melgailis savos melodiju apstrādājumos to nereti ignorēja, piemēram, trīsdaļīgu taktsmēru apzīmējot par divdaļīgu ("Bārenītes slavinājums", "Miezītim balti milti" u. c.), jauktu taktsmēru uztver kā vienkāršu ("Vīrs, kam vara", "Smagu liecu lazdiņu" u. c.), turklāt Melngailis uzsvēris, ka komponēt oriģinālmūziku nav grūtāks uzdevums par astoņtaktīgas latviešu tautas dziesmas harmonizēšanu.[30]

Oriģinālmūzika

Melngailim īstu oriģināldziesmu nav sevišķi daudz,[30] sacerējis piecpadsmit solodziesmas, pamatā veidotas agrīnajos darbības gados.[30] Rakstījis mūziku Blaumaņa liriskajai mīlestības dzejai vācu valodā.[31] Melngailis vēlāk paudis nožēlu, ka vēlu iepazinies ar Krišjāni Baronu, paudis, ka ar Dainu tēva vēlāk dotajām zināšanām saprastu, ka pie Raiņa "Senatnes" nevajadzējis ķerties.[30] Smeļoties no savas autoritātes Modesta Musorgska Melngailis piešķir mūzikai slāvisku kolorītu.[30] Jēkabs Poruks norāda, ka "Mūsu tēvs debesīs" nav latviešu dieviņš, bet Vecās Derības bargais Demiurgs, "kas runā pērkona dārdos", proti ar dievišķā rāmi ekspresīvu slavinājumu.

Intelektuālā īpašuma tiesības

Pirmoreiz Melngaiļa kompozīciju publisks atskaņojums ārpus ierastā ģimenes loka noticis 1900. gada pavasarī Ķeizardārzā.[31] Melngailis savās kompozīcijās pārveidojis dzejnieku oriģinālos darbu, piemēram, Aspazijas.[30] Jau Pēterburgas periodā folkorists rakstīja savam draugam Velēnā skolotājam Kārlim Tarzieram, lai rīko koncertus ar Melngaiļa dziesmām un naudu sūta uz Pēterburgu.[32] Viņš uzsvēra, ka bez viņa atļaujas un autora honorāra apmaksas personām nav tiesību izpildīt viņa kompozīcijas.[1]

Latvijā autortiesības uz Emiļa Jūlija Melngaiļa vokālajām un vokāli instrumentālajām kompozīcijām beigsies 2024. gada 31. decembrī — tā gada beigās, kurā aprit 70 gadi pēc nāves.[33]

Ģimene un radinieki

Melngaiļa radi bija ienākuši Igatē 1862. gadā, Kārlis Šteins izpircis no muižnieka Pistolkorsa lielu zemesgabalu, nodibinājis «Ķikreizas», viņa dēlu starpā sadalot zemi radās jaunsaimniecības «Šķūtis» un «Jaunšķūtis», tur allaž komponists apciemoja savus radus, dēladēlam «Silarāji»,[34] Šteini un Mežoki (Mešaki, Mežaki) nāk no «Maisiņiem» Raunas pagastā, pats Šteins bija sulainis, kas vēlāk kļuvis Stelpes muižas rentnieks, par rentes gados sapelnīto nopirka minēto Igates galu.[35]

Tēvs Jēkabs dzimis 1846. gada 12. janvārī, 17 gadu vecumā bija mājskolotājs un dārznieks pie Raunas mācītāja Sokolovska, 1871. gada 26. septembrī Lēdurgas baznīcā apņēma par sievu Elīzu[36] (Līzi) Mežoku, strādāja kā Īgates skolmeistars no 1870. gada līdz 1893. gadam[37] piedalījies Pirmo Latviešu vispārējo Dziesmu svētku (1873) gatavošanā Lēdurgas skolotāja Baltgaiļa vadītajā[38] Lēdurgas vīru korī.[3] Māte Elīza Mežoka (Mežaka[9]) 1930. gadu nogalē dzīvoja Tirzā pie savas māsas.[13] Mātesmāsa Alma Mežaka-Sermule ieprecējās Tirzas «Dakaros», Sermuļu ģimenē, par ko rakstīja Apsīšu Jēkabs.[32] Emiļa Melngaiļa vecākās māsas, klavierskolotājas un vācu valodas skolotājas Jūlija Elizabetes Melngailes (1872—1949)[9] dēli bija Latvijas armijas štāba Apmācības daļas nodaļas priekšnieks, "Latvijas Kareivja" atbildīgais redaktors (1922—1932) Edvīns Aleksandrs Mednis (-1967), Jānis Mednis (dzīvoja Zviedrijā), Egons Monvīds Mednis (1903—1988 Granhevenā, Mičiganā), viņa dēls Helmūts Monvīds Mednis (dzimis 1933) dzīvo Granhevenā Mičigānā, ASV,[36][37][39] viņa meita Inta. Meita bija Anna Elizabete (Elza),[9] precējusies ar Kārli Subri, bērni Tālivaldis Jānis Subris, Helēna Iveta Zariņa (Subre).[9]

Viņa pirmā sieva bija igauniete, vācu valodas skolotāja Lēnija Mīrisepa (Leeni Müürisepp),[40] kas nomira ar tīfu, otrā sieva — Pēterburgas krieviete Antoņina Ļebedjeva mira "traģiskā nāvē", ko vēlāk nodēvēja par "pašnāvību",[40] trešā sieva latviete Anna Bērena,[7] dzimusi 1888. gada 10. oktobrī Drisā,[21] ar kuru 1906. gadā iepazinies kādā koncertā, strādāja par pārdevēju kancelejas preču veikalā Berga bazārā, kopā ar Emili dzīvoja Taškentā, mira 1938. gada 12. oktobrī.[21] Pirmajā laulībā 1902. gadā dzimusi meita Linda, bet Emiļa un Annas ģimenē trīs dēli — Tenis, Arulis, Emīls[31] — un divas meitas — Maija un Rūte.[21]

Vecākā meita Linda (1902-?) apprecēja Elmāru Subri,[7][41] piedzima Pēterburgā.[18] Dzīvoja Tirzas «Dakaros», 1945. gadā PSRS okupācijas vara viņu apcietināja, ieslodzīja Ņižņijtagilā, 1946. gadā atbrīvoja pirms termiņa, pēc tam vēlreiz, kopā ar vīru no Tirzas pagasta «Saulkrastu» mājām 1949. gada 25. martā izsūtīja uz Sibīriju.[42][43] Nometināta Tomskas apgabala Čaiskas rajona Proverskas ciema kolhozā «Sovetskij Sever». Melngailis vērsās pie LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja Jāņa Vilhelma Lāča 1949. gada 12. augustā "likdams visas savas cerības uz Jūsu laipno gādību, palieku Jūsu patiess cienītājs", Lāča gādība izpaudās kā Melngaiļa lūguma pārsūtīšana savam kolēģim, ministram Alfonam Novikam, kurš atbildēja: "ir izsūtīti pareizi un pamata lietas pārskatīšanai nav", Melngailis 22. augustā rakstveidā atvainojās Lācim par nepamatotu traucēšanu, Lindu atbrīvoja 1954. gada 5. maijā.[42] Pēc izsūtījuma strādāja kolhozā «Ļenina ceļš», dzīvoja Tirzas pagasta «Subros».[32]

Dēli Tenis, Arulis[9] un Emīls. Meita Rūte (Rūta) Melngaile (1915-1985. gada 17. augusts[44]), folkloriste, palīdzējusi tēva darbā[45] Meita Maija mira Vidusāzijā.

Piemiņa

  • Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs, izveidots Igates pagasta skolas ēkas skolmeistara dzīvoklī[9] kā Limbažu novadpētniecības muzeja filiāle.
  • Emiļa Melngaiļa vārdā nosaukta bijusī Mazā Smēdes iela (1876) jeb Ķieģeļu iela (1885) Rīgā, kurā viņš dzīvoja blakus YMCA stadionam (stūra ēkas adrese bija Leona Paegles ielā 26) no PSRS okupācijas 1940. gadā līdz nāvei.[46]
  • Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrs,[47][48] nesa foklorista vārdu publiski līdz 2000. gada 17. janvārim,[49] juridiski līdz 2003. gada 1. janvārim, kad saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu zaudēja spēku Kultūras ministrijas nolikums;[50] šobrīd Latvijas Nacionālais kultūras centrs.
  • Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskola jau 1954. gadā nosaukta viņa vārdā.[51]
  • Igates pagastskolas ēka valsts adresācijas sistēmā ir pārsaukta par viensētu «Melngaiļi» (tajā darbojas biedrība «Vidrižu klēts»)[52] Vidrižu pagastā, kaut arī komponista dzīves laikā vieta bija publiska ēka Igates ciemā. Igates pagasta skolu 1960. gadā pārcēla uz Igates pili, bet vecajā skolas ēkā ievietoja desmit ģimenes, kas iznīcināja Melgaiļa tēva veidotos daiļdārzniecības stādījumus.[35]

Literatūra

  • S. Stumbre. Emīlis Melngailis, LVI, Rīgā, 1959. Laikabiedri izdevumam pārmet dokumentālu neprecīzumu un kļūdas.[8]
  • J. Vītoliņš. Emīlis Melngailis, "Latviešu mūzikas hrestomānija", LVI, Rīgā, 1957
  • Padomju Latvijas mūzikas darbinieki, Liesma, Rīgā, 1964

Atsauces

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 «Cīrulis, Jānis. "Emīlis Melngailis", Latvju Mēnešraksts, Nr. 8, [[1942]], [[1. janvāris]], 728-34. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  2. ↑ Melngailis, Emīlis "Kur skaņoto rakstu esmu mācījies", Cīņa, 1948, 27. jūlijs.
  3. ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 Melngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.
  4. ↑ Pēteris Apinis. 100 Latvijas personību. "Nacionālais apgāds" un "Lauku avīze", 2006. 66. lpp. ISBN 9984-26-269-3.
  5. ↑ Komponists uzsver, ka tas ir bijis Igates pagasts, kas pievienots Vidrižiem tikai vēlāk. Legzdiņš, Roberts, "Atvasara", Latvija, Nr. 3, 1983, 12. septembris, 3. lpp.
  6. ↑ LVVA, Fonds 235, Apraksts 4, Lieta 1444, 14 lpp, 35 ieraksts
  7. ↑ 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 7,10 Val. B. "Emīļa Melngaiļa dziesma", Latvju Mūzika, Nr. 8, 1975, 1. janvāris, 687-91. lpp.
  8. ↑ 8,0 8,1 8,2 8,3 8,4 8,5 Legzdiņš, Roberts, "Atvasara", Latvija, Nr. 3, 1983, 12. septembris, 3. lpp.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 9,6 «Medne, Jūlija Elizabete, dzim. Melngaile (1872.15.07-1949.30.11), "Mans mūža gājums no atmiņu pierakstiem un dienasgrāmatas", Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 3, [[1999]], [[1. marts]].». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  10. ↑ Marijkalns, Raunas novadā
  11. ↑ Brēms, M. "Emils Melngailis", Latvijas Kareivis, Nr. 106, 1930, 13. maijs, 3. lpp.
  12. ↑ 12,0 12,1 12,2 Sinus, "Emiļa Melngaiļa pirmās komponista gaitas", Atpūta, Nr. 287, 1930, 1. maijs, 15. maijs.
  13. ↑ 13,0 13,1 Melngailis, Emīlis. "Ziemassvētku zaigumā", Jaunākās Ziņas, Nr. 293, 1937, 24. decembris, 11. lpp.
  14. ↑ Emīlis Melngailis Skatīts: 15.12.2023
  15. ↑ Roberts Bērziņš Skatīts: 15.12.2023
  16. ↑ «Cīrulis, Jānis. "Emīlis Melngailis", Latvju Mēnešraksts, Nr. 8, [[1942]], [[1. janvāris]], 730. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  17. ↑ Melngailis, Emīlis, "Kā aizskrējuši mana mūža septiņdesmit gadi", Laikmets, Nr. 7, 1944, 11. februāris, 106. lpp.
  18. ↑ 18,0 18,1 18,2 Ziemele, Solveiga. "Ciemos pie Emiļa Melngaiļa meitas", Dzirkstele (Gulbenes novada laikraksts), 1980, 1. aprīlis, 2. lpp.
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 Melngailis, Emīlis. "Manas sievas Annas piemiņai", Jaunākās Ziņas, Nr. 233, 1938, 13. oktobris, 3. lpp.
  20. ↑ 20,0 20,1 «Klotiņš, Arnolds. "Emīlim Melngailim — 125. Melngaiļa Taškentas trimda.", Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 12, [[1999]], [[1. decembris]], 14., 15., 16. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  21. ↑ 21,0 21,1 21,2 21,3 Melngailis, Emīlis. "Manas sievas Annas piemiņai", Jaunākā Ziņas, Nr. 233, 1938, 13. oktobris, 3. lpp.
  22. ↑ 22,0 22,1 «Cīrulis, Jānis. "Emīlis Melngailis", Latvju Mēnešraksts, Nr. 8, [[1942]], [[1. janvāris]], 734. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  23. ↑ «Cīrulis, Jānis. "Emīlis Melngailis", Latvju Mēnešraksts, Nr. 8, [[1942]], [[1. janvāris]], 733-4. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  24. ↑ Klotiņš, Arnolds Dr. art. "Par mūžu. Pilnu cerību, centienu, cēlu jūtu", Latvijas Vēstnesis, 1999, 18. februāris, Nr. 47 (1507)
  25. ↑ 25,0 25,1 25,2 Melngailis, Emilis, "Latvju Dziesmas devītie svētki", Jaunākās Ziņas, Nr. 17, 1938, 22. janvāris, 4. lpp.
  26. ↑ Anita Bormane. «Triju Zvaigžņu ordenim 90: apbalvojuma dzimšana, nebūšanas un pārvērtības». LA.LV (latviešu), 2014-03-30. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-18. Skatīts: 2020-11-16.
  27. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs prof. Dr. Augusts Kirhenšteins, sekretārs K. Gailis, "1949. gada 10. februāra Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija DEKRETS Par Emiļa Jēkaba d. MELNGAIĻA apbalvošanu ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda Rakstu Par izciliem nopelniem mūzikas laukā sakarā ar 75. dzimšanas dienu", ''Komunists'' (Liepāja), Nr. 38, 1949. gada 16. februārī, 1. lpp.
  28. ↑ «Literatūra.lv: Emilis Melngailis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 3. decembrī. Skatīts: 2021. gada 17. februārī.
  29. ↑ Latviešu mūzikas folkloras materiāli Skatīts: 15.12.2023
  30. ↑ 30,0 30,1 30,2 30,3 30,4 30,5 30,6 «Cīrulis, Jānis. "Emīlis Melngailis", Latvju Mēnešraksts, Nr. 8, [[1942]], [[1. janvāris]], 731. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  31. ↑ 31,0 31,1 31,2 Sinus, "Emiļa Melngaiļa pirmās komponista gaitas", Atpūta, Nr. 287, 1930, 1. maijs, 15. maijs.
  32. ↑ 32,0 32,1 32,2 Kučers, J. "Atbalsojas tautas dziesma", Dzirkstele (Gulbenes rajona laikraksts), Nr. 135, 1977, 12. novembris. 4. lpp.
  33. ↑ Autortiesību likuma 73. panta pirmā daļa — Autortiesības ir spēkā visu autora dzīves laiku un 70 gadus pēc autora nāvesizņemot šā likuma 37.pantā minētos gadījumus.
  34. ↑ Legzdiņš, Roberts, "Atvasara", Latvija, Nr. 35, 1983, 12. septembris, 3. lpp.
  35. ↑ 35,0 35,1 Kļūda atsaucē: tika izmantota ReferenceB nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
  36. ↑ 36,0 36,1 Zirnītis, Edmunds. "Ar zobenu un spalvu", Treji Vārti, 187, 1. jūlijs
  37. ↑ 37,0 37,1 Legzdiņš, Roberts, "Atvasara", Latvija, 1983, 5. septembris, 3., 4. lpp.
  38. ↑ Kazakeviča S., "Ceļā uz dziesmu svētkiem", ''Progress'' (Limbaži), 185, 2. jūlijs.
  39. ↑ [1]
  40. ↑ 40,0 40,1 «Engelmane, Aija. "Melngailieši godina Melngaili", Kurzemes Vārds, [[2010]].». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 18. maijā.
  41. ↑ «Medne, Jūlija Elizabete, dzim. Melngaile (1872.15.07-1949.30.11) "Mans mūža gājums no atmiņu pierakstiem un dienasgrāmatas", Dziesmusvētki: tautas māksla, kultūrvide, Nr. 3, [[1999]], [[1. marts]].». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  42. ↑ 42,0 42,1 «Riekstiņš, Jānis. "Kad tēva sirdssāpes mocīja Emili Melngaili", [[Neatkarīgā Cīņa]], [[1991]], [[27. marts]], 1., 3. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 13. maijā.
  43. ↑ Ģeibaks, Mintauts, "Pašā Vidzemes vidū, Tirzas krastos", Latvijas Vēstnesis, Nr. 123 (406), 1995, 17. augusts
  44. ↑ "Rūtes Melngailes dzimšanas dati", Nekropole
  45. ↑ Melngailis, Emilis. "Teicēju Edu Ķimeli, dzimušu Rendas "Upesostos" 1853. gadā, Rendas Strāķos Mežagalā pieraksta Ruta Melngaile 1931. gada 14. augustā",Latviešu fokloras digitākalais arhīvs, Emiļa Melngaiļa folkloras vākums Nr. 1045-4767a
  46. ↑ Emīla Melngaiļa iela
  47. ↑ Latvijas Nacionālais arhīvs, LV_LVA_I 1-22.020
  48. ↑ E. Melngaiļa Republikas tautas mākslas un kultūras-izglītības darba zinātniski metodiskais centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka
  49. ↑ LV_LVA_236, Latvijas Nacionālais arhīvs
  50. ↑ 2000. gada 8. februāra Ministru Kabineta noteikumi Nr.49 "Kultūras ministrijas nolikums" (zaudējis spēku 2003. gada 1. janvārī)
  51. ↑ Par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka, komponista Emīla Melngaiļa piemiņas saglabāšanu mūžos", Literatūra un Māksa, 1954, 26. decembris.
  52. ↑ "Melngaiļi", Vidrižu pagasts, Limbažu novads, LV-4013

Ārējās saites

Arhitektūra un dizains
Kino
Literatūra
Mūzika
Skatuves māksla
Tautas tradīcijas
Vizuālā māksla
Ainavas
Autoritatīvā vadība

Read other articles:

How I Killed My Father

2001 film by Anne Fontaine How I Killed My FatherFrench film posterDirected byAnne FontaineWritten byJacques FieschiAnne FontaineProduced byPhilippe CarcassonneStarringCharles BerlingMichel BouquetNatacha RégnierCinematographyJean-Marc FabreEdited byGuy LecorneMusic byJocelyn PookProductioncompaniesCiné BFrance 2 CinémaDistributed byPathé (France)New Yorker Films (USA)Release dates 8 August 2001 (2001-08-08) (Locarno) 19 September 2001 (2001-09-19) (F...

 

Прапор Черкаської області

Прапор Черкаської області Затверджений 2000Кольори Приналежність Черкаська область  Прапор Черкаської області у Вікісховищі Прапор Черкаської області — символ, що відображає історію й традиції області. Разом із гербом становить офіційну символіку органів місцевог

 

Thomas Wilson Sons & Co.

Former British shipping company Wilson Line redirects here. For Wilson lines in particle physics and string theory, see Wilson loop. Thomas Wilson Sons & Co. was a British shipping company, founded in 1840,[1] It evolved from a joint venture formed by merchants Thomas Wilson, John Beckinton and two unrelated partners named Hudson in 1822.[1] The company expanded and by the early 20th century operated a relatively large fleet, but in 1906 part of the operation was merged wi...

Koribantes

Para Koribantes yang sedang menari. Koribantes (bahasa Yunani: Κορύβαντες) adalah para penari yang memuja dewi Kibele dari Frigia dengan musik dan tarian. Mereka disebut juga Kourbantes di Frigia. Koribantes diasosiasikan dengan Kouretes, sembilan orang penari yang memuliakan Rea, dewa padanan Kibele dari Kreta dan ibu para dewa. Para Kuretes adalah para penari yang menjaga Zeus semasa bayi. Para Koribantes menari dengan memakai baju perang, mereka menyesuaikan irama musik denga...

 

The Band's Visit (musical)

Musical The Band’s VisitBroadway Promotional PosterMusicDavid YazbekLyricsDavid YazbekBookItamar MosesSettingNegev, 1996BasisThe Band's Visitby Eran KolirinPremiereNovember 11, 2016 (2016-11-11): Linda Gross TheaterProductions2016 Off-Broadway2017 Broadway2019 North American Tour2022 LondonAwardsTony Award for Best Musical Tony Award for Best Book of a MusicalTony Award for Best Original ScoreGrammy Award for Best Musical Theater Album The Band's Visit is a stage musical with...

 

Naval Base Borneo

1945 World War II Base in Borneo Borneo Topography of BorneoGeographyLocationSoutheast AsiaCoordinates0°N 114°E / 0°N 114°E / 0; 114ArchipelagoGreater Sunda IslandsIndonesiaMalaysia vteBorneo campaign Agas Semut Tarakan North Borneo Labuan Beaufort Balikpapan Order of battle vteSouth West Pacific theatre of World War II Philippines campaign (1941–1942) Lingayen Gulf Lamon Bay 1st Bataan 1st Corregidor Dutch East Indies campaign 1st Borneo 1st Tarakan 1st Balikpap...

User talk:Reading Beans

This page is an archive of past discussions. Do not edit the contents of this page. If you wish to start a new discussion or revive an old one, please do so on the current talk page. Mail Hello, Reading Beans/Archives/2022. Please check your email; you've got mail! It may take a few minutes from the time the email is sent for it to show up in your inbox. You can remove this notice at any time by removing the {{You've got mail}} or {{ygm}} template. OtuNwachinemere (talk) 23:56, 6 October 2022...

 

Green Cargo

Green Cargo Logo Rechtsform Aktiengesellschaft Gründung 1. Januar 2001 Sitz Solna, SchwedenHallsberg Leitung Ted Söderholm[1] Mitarbeiterzahl 1900 (2021)[2] Umsatz 4,2 Mrd. Schwedische Kronen (2021)[2] Website www.greencargo.se Zug der Green Cargo in Ockelbo Green Cargo (GC) ist ein schwedisches Eisenbahnverkehrsunternehmen im Güterverkehr. Sie ist am 1. Januar 2001 infolge der EU-Bahnliberalisierung aus Statens Järnvägar, den schwedischen Staatsbahnen, hervorgega...

 

Sawi putih

Artikel ini bukan mengenai Sesawi putih. Sawi putihSpesiesBrassica rapaKelompok budidayaPekinensis GroupTanah asalTiongkok Sawi putih (Brassica rapa Kelompok Pekinensis; suku sawi-sawian atau Brassicaceae ) dikenal sebagai sayuran olahan dalam masakan Tionghoa; karena itu disebut juga sawi cina. Sebutan lainnya adalah petsai. Disebut sawi putih karena daunnya yang cenderung kuning pucat dan tangkai daunnya putih. Sawi putih dapat dilihat penggunaannya pada asinan (diawetkan dalam cairan gula ...

Blue Dragon Film Award for Best New Actress

South Korean film awards Blue Dragon Film Award for Best New ActressThe 2023 recipient: Go Min-siDescriptionBest New ActressCountrySouth KoreaPresented byBlue Dragon Film AwardsFirst awarded1963Last awarded2023WinnerGo Min-siWebsitewww.blueaward.co.kr The Blue Dragon Film Award for Best New Actress is one of the awards that is presented annually at the Blue Dragon Film Awards by Sports Chosun, which is typically held at the end of the year.[1] Winners 1960s – 1970s Year Winner Film ...

 

Wits Theatre Complex

Building in South Africa The Wits Theatre Complex is a performing arts complex in Braamfontein, a suburb of Johannesburg, South Africa. It is part of the University of the Witwatersrand, although it also caters for professional companies, dance studios and schools.[1] It is run by the University's Performing Arts Administration (PAA).[2] The Wits Theatre Complex opened in July 1983. Plans for the construction of the theatre complex were first announced ten years before that; i...

 

Hockey Association of Zimbabwe

Governing body of field hockey in Zimbabwe Hockey Association of ZimbabweSportField hockeyJurisdictionZimbabweAbbreviationHAZFounded ()AffiliationFIHRegional affiliationAHFHeadquartersHarare, Zimbabwe The Hockey Association of Zimbabwe or HAZ is the governing body of field hockey in Zimbabwe. Its headquarters are in Harare, Zimbabwe. It is affiliated to IHF International Hockey Federation and AHF African Hockey Federation. History This section needs expansion. You can help by adding to i...

Girimulyo, Kulon Progo

GirimulyoKapanewonNegara IndonesiaProvinsiDaerah Istimewa YogyakartaKabupatenKulon ProgoPemerintahan • PanewuDrs. SUMIRAN[butuh rujukan]Populasi • Total- jiwaKode Kemendagri34.01.09 Kode BPS3401090 Luas- km²Desa/kelurahan- Girimulyo (Jawa: ꦒꦶꦫꦶꦒꦸꦭꦾ, translit. Girimulya) adalah sebuah kecamatan di Kabupaten Kulon Progo, Provinsi Daerah Istimewa Yogyakarta, Indonesia. Pembagian administratif Kepanewon Girimulyo terdiri dari kaluraha...

 

Elham Tabassi

Elham TabassiOrganization(s)National Institute of Standards and Technology (NIST), National Artificial Intelligence (AI) Research Resource Task ForceHonoursTime100 Most Influential People in AIWebsitehttps://www.nist.gov/people/elham-tabassi Elham Tabassi, a NIST electronics engineer, is working to develop a statistical measure of uncertainty for fingerprint decisions. Elham Tabassi is an engineer and government leader.[1] She was listed on the inaugural TIME100 Most Influential Peopl...

 

اكمة الزبيب (ذي السفال)

اكمة الزبيبلأماكن أخرى بنفس الاسم، انظر اكمة (توضيح). اكمة الزبيب (محلة) تقسيم إداري البلد  اليمن المحافظة محافظة إب المديرية مديرية ذي السفال العزلة عزلة وادي ضباء القرية قرية حذاذة السكان التعداد السكاني 2004 السكان 167   • الذكور 95   • الإناث 72   • عدد الأسر 25   •...

Ferrari Virtual Academy

2010 video gameFerrari Virtual AcademyDeveloper(s)Kunos SimulazioniPlatform(s)Microsoft WindowsReleaseWW: 9 September 2010Genre(s)Racing simulationMode(s)Single-player Ferrari Virtual Academy (or FVA) is a sim racing video game for Microsoft Windows developed by Kunos Simulazioni and released in September 2010. The simulation allows the player to drive a Ferrari against the clock at a race track. There are no other vehicles to race against in real time.[1] In January 2015, the servers...

 

Sara Melleri

Finnish actress and singer Sara MelleriMelleri at the 2011 Jussi AwardsBorn (1986-02-14) 14 February 1986 (age 37)Turku, FinlandNationalityFinnishOccupationsactresssingerYears active2001–present Sara Melleri (born 14 February 1986) is a Finnish actress and singer. Early life Melleri was born to writer Arto Melleri,[1] and actress Kaija Kangas. She is also the niece of Yle's former news manager Jorma Melleri. Melleri attended Kallio Upper Secondary School and began acting a...

 

Sparrow (2010 film)

2010 Polish filmSparrowTheatrical Release PosterDirected byShaun TrokeWritten byMatthew MosleyJustin Di FeboProduced byWojciech StuchlikStarringFaye SewellThomas James LongleyAlexis Jayne DefoeEric KolelasCinematographyJakub JakielaszekEdited byPawel SlawekMusic byJakub GawlinaProductioncompanyWojciech Stuchlik Independent Film ProductionRelease date 23 October 2010 (2010-10-23) (London premiere) Running time72 minutesCountriesPolandUnited KingdomLanguageEnglishBudget£50,0...

آجار تربتيكيز الصويا

أجار تربتيكيز الصويا (بالإنجليزية : Trypticase soy bean agar) عبارة عن وسط لنمو البكتيريا . يحتوي الوسط على خلاصات إنزيمية من الكازين ومسحوق فول الصويا والتي توفر الأحماض الأمينية والمواد النيتروجينية الأخرى مما يجعله وسط مغذي لمجموعة متنوعة من الكائنات . يمثل الدكستروز مصدر الطاق...

 

Newlyweds (TV series)

Australian TV series or program NewlywedsGenreSitcomCreated byIan McFadyenWritten by Ian McFadyen Mary-Anne Fahey Graeme Farmer Patrick Edgeworth Marilyn O'Donnell Robert Adams Brendan Luno Elizabeth Coleman Ron Challinor David Taft Mandy Hampson Bill Garner Clare Madsen Directed by Kevin Carlin Tina Butler Mike Smith Charles 'Bud' Tingwell Peter Andrikidis Kendal Flanagan Ian Gilmour Julie Bates Andrew Friedman Starring Annie Jones Christopher Gabardi Sandy Gore Sandie Lillingston Cathy...

 

Strategi Solo vs Squad di Free Fire: Cara Menang Mudah!