PROFILBARU.COM

Nikolajs Rimskis-Korsakovs; Николай Римский-Корсаков
Personīgā informācija
Dzimis	1844. gada 18. martā ; Tihvina (tagad Ļeņingradas apgabals)
Miris	1908. gada 21. jūnijā (64 gadi); Ļubenskas muiža pie Lugas (tagad Pleskavas apgabala Pļusas rajons)
Dzīves vieta	Pēterburga
Tautība	krievs
Profesionālā informācija
Žanrs	opermūzika, simfoniskā mūzika
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Nikolajs Rimskis-Korsakovs (krievu: Николай Андреевич Римский-Корсаков; dzimis 1844. gada 18. martā [v.s. 6. martā], miris 1908. gada 21. jūnijā [v.s. 8. jūnijā]) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks. Bija viens no pieciem krievu komponistiem, kas pazīstami kā "Varenā kopa". Vairāku operu autors. Izcils krievu komponists, pedagogs.

Darbība

1859–60. g. mācījās pie pianista F. A. Kanille. Pēterburgas Jūras korpusa absolvents, piedalījās jūras braucienā ar "Dimantu" (1862–65) un apmeklēja vairākas Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstis. 1861. gadā kļuva par Balakireva pulciņa biedru («Varenā pulciņa») kam bija noteicošā darbība personības un komponista estētisko uzskatu formēšanā.

Rimska-Korsakova daiļrade ir ļoti savdabīga un reizē balstās uz klasiskām tradīcijām. Pasaules uztveres harmonija, muzikālās domāšanas skaidrība, smalks mākslinieciskums tuvina viņu M. I. Gļinkam. Saistīts ar 1860. gadu progresīvām ideju-mākslinieciskajām plūsmām, Rimskis-Korsakovs ļoti interesējās par tautas daiļradi (krājuma «Simts krievu tautas dziesmas» veidotājs, Rimska-Korsakova daiļrade ir nacionāli spilgta). Komponists izmantoja patiesus muzikālās folkloras tēlus un organiski pārvērta dziesmu intonācijas personiskās melodijās. Ievērojams tā ieguldījums harmonijas un instrumentācijas jomā: paplašināja un bagātināja to kolorīta iespējas, izveidoja savu harmonisko līdzekļu sistēmu, kuras pamatā — sarežģītas gammas (tai skaitā raksturīga gamma — Rimska-Korsakova gamma); orķestrēšana apvieno krāsainību, spīdumu ar skaidrību, caurskatāmību.

Operas

Псковитянка: 1868–1872
Млада: 1872
Майская ночь: 1878–1879
Снегурочка: 1880–1881
Млада: 1889–1890
Ночь перед Рождеством: 1894–1895
Садко: 1895–1896
Моцарт и Сальери: 1897
Боярыня Вера Шелога: 1898
Царская невеста: 1898
Сказка о царе Салтане, о сыне его, славном и могучем богатыре князе Гвидоне Салтановиче и о прекрасной Царевне Лебеди: 1899–1900
Сервилия: 1900–1901
Кащей бессмертный: 1901–1902
Пан воевода: 1902–1903
Сказание о невидимом граде Китеже и деве Февронии: 1903–1904
Золотой петушок: 1906–1907

Darbi: Operas — Pleskaviete (1873., Pēterburga; 2-ā redakcija 1878.; 3-ā redakcija 1892., iestudējums 1895., turpat), Maija nakts (1880.), Sniegbaltīte (1882.), Nlada (1892.), Nakts pirms Ziemassvētkiem (1895., visi — Pēterburgā), Sadko (1897.), Mocarts un Saljerī (1898.), Bajāriene Vera Šeloga (1898.), Cara līgava (1899.), Pasaka par caru Saltānu (1900., visi — Maskavā), Servilija (1902., Pēterburga), Kaščejs nemirstīgais (1902., Maskava), Pans Vojevoda (1904, Pēterburga), Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu un jaunavu Fevroniju (1904., iestudējums 1907., turpat), Zelta gailītis (1907, iestudējums 1909., Maskava); kantātes — Svitezjanka (1897.), Dziesma par pravietisko Oļegu (1899.) utt..; orķestrim — 3 simfonijas (1865., jauna redakcija 1884.; 2-ā — Antar, 1868., jauna redakcija 189.; 1873., jauna redakcija 1886.), Muzikālā aina Sadko (1867., galīgā redakcija 1892.), Serbu fantāzija (1867., galīgā redakcija 1889.), Pasaka (1880.), Simfonieta par krievu tēmām (1885.), Spāņu kapričio (1887.), svīta Šeherezāde (1888.), Gaišie svētki (Svētdienas uvertīra, 1888.), Dubinuška (ar jaukto kori ad libitum, 1906.) utt.; instrumentiem ar orķestri — koncerts klavierēm (1883.), Fantāzija vijolei (1886.), Serenāde violončellam (1893.) utt.; darbi instrumentiem ar pūtēju orķestri; kamer-instrumentālie ansambļi; klavieru skaņdarbi; kori ar orķestri un a capella; kamer-vokālie ansambļi; 79 romances balsij ar klavierēm; tautas dziesmu apdares.