Eirāzijas lidvāveres

Eirāzijas lidvāveres Pteromys (Ž. Kivjē, 1800)
Japānas lidvāvere (Pteromys momonga)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Grauzēji (Rodentia)
Dzimta	Vāveres (Sciuridae)
Cilts	Lidvāveres (Pteromyini)
Ģints	Eirāzijas lidvāveres (Pteromys)
Eirāzijas lidvāveres Vikikrātuvē

Eirāzijas lidvāveres (Pteromys) ir viena no vāveru dzimtas (Sciuridae) ģintīm, kas pieder pie lidvāveru cilts (Pteromyini). Ģints apvieno divas mūsdienās dzīvojošas sugas.^[1] Mājo Eirāzijas mērenās joslas ziemeļos, Korejas pussalā un Japānā.

Latvijā

Lidvāvere (Pteromys volans) Latvijā pēdējos gados novērota ļoti reti

Latvijā bijusi sastopama viena Eirāzijas lidvāveru ģints suga — lidvāvere (Pteromys volans),^[2] lai gan pēdējo 20—25 gadu laikā tā novērota ļoti reti un atzīta par izzudušu. 2001. gadā lidvāveres atradne konstatēta Balvu pusē un 2013. gadā tā, iespējams, novērota, cērtot mežu Liepnas tuvumā.^[3]

Latvijā apdzīvojusi boreālā tipa mežus, kuros aug egles un lapu koki, it sevišķi vecas vai vidēji vecas, dobumainas apses. Tiek uzskatīts, ka galvenais lidvāveres izzušanas cēlonis ir mežu izciršana, kas rada biotopu fragmentāciju, piemērotu koku (apšu) izciršana un plēsēju (caunu un pūču) savairošanās.^[4]

Kopīgās īpašības

Eirāzijas lidvāveres ir neliela auguma vāveres ar nedaudz saplacinātu galvu. Ķermeņa garums 12—23 cm, astes garums 11—13 cm. Tā kā Eirāzijas lidvāveres ir aktīvas krēslā un nakts laikā, tām ir ļoti lielas, melnas acis.

Kažoka matojums garš, biezs un mīksts, uz muguras pelēks vai pelēkbrūns, pavēderē balts vai gaiši dzeltens. Kā visām lidvāverēm priekškājas un pakaļkājas savieno ādas kroka, ļaujot vāverei lēcienā planēt no koka uz koku. Atšķirībā no citām lidvāveru sugām, membrāna nesavieno pakaļkājas ar astes pamatni. Lidvāveres spēj planēt līdz 100 m tālu. Kā stūre tiek izmantota garā, plakanā aste, un lidojuma laikā lidvāvere spēj pagriezties pat par 90°.^[5][6][7]

Eirāzijas lidvāveres mājo dažāda tipa mežos, uzturas kokos un barojas ar dažādām sēklām, riekstus ieskaitot, augļiem, pumpuriem, koku mizu un kukaiņiem. Dienas laikā slēpjas koka dobumā, tajā iekārtojot siltu ligzdu. Lai arī lidvāverei nav raksturīgs ziemas miegs, tomēr sliktos laika apstākļos no ligzdas laukā tā neiet. Gadā viens metiens, piedzimst 4 mazuļi.^[6]

Sistemātika

Eirāzijas lidvāveru ģints (Pteromys)

• Japānas lidvāvere (Pteromys momonga)
• Lidvāvere (Pteromys volans)

Atsauces

1. Mammal Species of the World: Genus Pteromys
2. «Latvijas Daba: Lidvāvere». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.
3. «Dabas Aizsardzības pārvalde: Lidvāveres atstājušas Latviju». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.
4. Dabas Muzejs: Lidvāvere Pteromys volans^{[novecojusi saite]}
5. «Род азиатских летяг». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.
6. «Громов И. М., Ербаева М. А. Млекопитающие фауны России и сопредельных территорий (зайцеобразные и грызуны) (определитель)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.
7. «Rīgas Zoo: Lidvāvere». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī.

Ārējās saites

• Rīgas Zoo: Lidvāvere
• iNaturalist: Palearctic Flying Squirrels Genus Pteromys Arhivēts 2021. gada 17. maijā, Wayback Machine vietnē.