Daugavpils Universitātes sākums ir 1921. gadā, kad Daugavpilī tika izveidots Skolotāju seminārs. Jau 1923. gadā tas tika pārdēvēts par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu no 1923. līdz 1940. gadam tā direktore bija Valērija Seile. 1952. gadā Daugavpils Valsts skolotāju institūts tika pārveidots par Daugavpils Pedagoģisko institūtu. Īsi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas institūts savu darbību paplašināja un tika pārveidots par Daugavpils Pedagoģisko universitāti. 2001. gada 13. oktobrī universitāte ieguva savu pašreizējo nosaukumu.[5] 2017. gada septembrī DU Satversmes sapulce nolēma pārdēvēt augstskolu par Austrumlatvijas Universitāti,[6] tomēr DU senāts 4. decembrī lēma, ka pārmaiņu plānu īstenošana jāatliek.[7]
2018. gada martā Daugavpils Universitātei pievienoja Daugavpils Medicīnas koledžu.[8]
2023. gada februārī Daugavpils domes Izglītības un kultūras jautājumu komiteja sasauca ārkārtas sēdi sakarā ar LR Ministru kabineta lēmumu par DU reorganizācijas jautājuma virzīšanu steidzamības kārtā un bažām par DU pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Sēdē uzaicinātais IZM pārstāvjis skaidroja, ka vienošanās par DU integrāciju LU sastāvā un reorganizācija ir jāveic līdz 2026. gadam, lai šim procesam varētu piesaistīt Eiropas Atveseļošanas fonda līdzekļus.[11]
Tomēr "Apvienotais saraksts" iebilda pret DU pievienošanu LU bez atbilstoša izvērtējuma un objektīva pamatojuma, jo galīgais lēmums neesot pieņemts nevienā no DU lēmējinstitūcijām. Tāpat "Apvienotais saraksts" iebilda pret DU pievienošanas saistīšanu ar izmeklēšanu par iespējamo krāpšanu saistībā ar Eiropas Savienības fondiem, jo arī LU ir bijuši kriminālprocesi saistībā ar kukuļdošanu un identificētas pārvaldības problēmas.[12]
Galvenā ēka
Ēku pēc Alekseja Bogačenkova (1916—1964) projekta sāka celt 1952. gada jūlijā Daugavpils apgabalaLKP apgabala komitejas, komjaunatnes apgabala komitejas un apgabala izpildkomitejas vajadzībām. Pēc apgabala likvidēšanas 1953. gadā nepabeigto ēku nodeva Daugavpils Pedagoģiskajam institūtam.
Ēkas kopplatība ir 7737 m2, tajā sākotnēji bija ierīkotas lifta šahtas, bet pagrabs bija piemērojams patversmes funkcijām kara gadījumā. Pabeigtajā ēkā sākotnēji bija 28 auditorijas, sarīkojuma zāle, bibliotēka ar divām lasītavām, telpas laboratorijām un mācību kabinetiem.
Institūta priekšā izveidots plašs laukums ar strūklaku, puķu dobēm, košuma krūmiem, asfaltētiem celiņiem un soliņiem. 1967. gadā iepretim ēkai atklāja Raiņa krūšutēlu.
Ģerbonis
Daugavpils Universitātes ģerbonis ir reģistrēts Latvijas Republikas Ģerboņu reģistrā ar Kultūras ministrijas 2012. gada 10. janvāra lēmumu Nr.3.1-4/1.[13] Saskaņā ar Ģerboņu likuma 5. panta trešo daļu Valsts Heraldikas komisija ir izvērtējusi Daugavpils Universitātes iesniegto ģerboņa attēla projektu un iesniegusi Kultūras ministrijā 2011. gada 27. decembra atzinumu Nr.3340 par ģerboņa atbilstību heraldikas prasībām. Heraldisko aprakstu ir parakstījusi kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētājs Laimonis Šēnbergs.
Ģerboņa heraldiskais apraksts: "Zilā laukā zelta lilija, zem tās tāda pati atvērta grāmata; sarkana ar sudrabu dalīta šaurapmale. Devīze ar zilu uz zelta lentes: SCIENTIA VINCES". Devīzes tulkojums no latīņu valodas: Ar zinātni uzvarēsi.
Ģerboņa autors ir heraldists Artjoms Mahļins, Daugavpils Universitātes vēstures maģistrantūras 2009. gada absolvents.
Ģerbonis tika izveidots sagaidot Daugavpils Universitātes 90 gadu jubileju.[14] Daugavpils Universitātes ģerbonis ir pirmais valsts augstskolas oficiāli reģistrētais ģerbonis Latvijā.
No 1990. gadiem līdz 2011. gadam augstskola lietoja citu emblēmu: ģerboņa spāņu tipa vairoga zilā laukā zelta literas D P U (vēlāk, augstskolas nosaukumam mainoties, D U); karmīnsarkana ar sudrabu dalīta apmale. Sānos vairogs apņemts ar diviem zaļiem ozola zariem, kuri krustojas zem tā. Emblēmas autors: vēsturnieks un izglītības darbinieks Arnolds Gulbis. Emblēma nebija reģistrēta kā ģerbonis un nebija apstiprināta ar augstskolas iekšējiem normatīvajiem dokumentiem.
