Vidzemes Augstskola (ViA) ir 1996. gadā Valmierā dibināta augstskola. Tai ir divas fakultātes — Inženierzinātņu fakultāte un Sabiedrības zinātņu fakultāte.
Studiju virzieni un programmas
Vidzemes Augstskolā ir 6 studiju virzieni — Biznesa vadība; Informācijas tehnoloģijas; Komunikācija, mediji un pārvaldība; Mehatronika; Tūrisms un atpūta; Būvniecība.
1. līmeņa profesionālās studiju programmas: Informācijas tehnoloģijas (ITk), Mehatronika (MTk), Koka ēku celtniecība un ekobūves (KECE);
Bakalaura studiju programmas: Biznesa vadība (BV), Informācijas tehnoloģijas (IT), Komunikācija un sabiedriskās attiecībās (KSA), Mediju studijas un žurnālistika (MSŽ), Tūrisma organizācija un vadība (TOV), Mehatronika (MT);
Maģistra studiju programmas: Biznesa vides vadība, Tūrisma stratēģiskā vadība konkurētspējai, Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas, Kiberdrošības inženierija, Stratēģiskā komunikācija un pārvaldība, Mediju un informācijas pratība.
Pētniecība
Vidzemes Augstskola ir reģistrēta Latvijas Republikas Zinātnisko institūtu reģistrā 2015. gada 15. jūlijā.
ViA vienotais pētījumu virziens ir Digitālie risinājumi sociālajiem izaicinājumiem. Kopš 2017. gada sākuma pētījumos tiek īstenoti šādi apakšvirzieni: Tautsaimniecības viedās tehnoloģijas un ekobūves, Virtuālās realitātes tehnoloģijas, vizualizācija un datorredze, E-studiju pārvaldība un tehnoloģijas, Sociotehnisku sistēmu modelēšanas tehnoloģijas, Ilgtspējīga tautsaimniecība un zināšanu sabiedrība, Komunikācijas ekosistēma un tehnoloģijas.
Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūts (SSII)
Pētījumu virzieni un kompetences: Virtuālās realitātes tehnoloģijas, vizualizācija un datorredze, Sociotehnisku sistēmu modelēšanas tehnoloģijas, E-studiju pārvaldība un tehnoloģijas, Tautsaimniecības viedās tehnoloģijas un ekobūves, Mehatronika.
Projekti: 2019. gadā H2020. Stargate; 2018. un 2019. gadā Valmieras pašvaldības grants 5G tehnoloģiju sniegto sociotehnisko iespēju analīze un piedāvājuma izstrāde viedās pilsētvides un pētījumu projektu attīstībai; 2019. gadā COST Action — Digital Economy and the Society of the Future; 2FP7-ICT -2009-5 IP projekts CHOReOS (2010—2014) Large Scale Choreographies for the Future Internet.
Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūts (HESPI)
Institūta galvenie pētnieciskie virzieni: Ilgtspējīga tautsaimniecība un zināšanu sabiedrība (Tautsaimniecības attīstība un reģionu pārvaldība, Cilvēkresursu attīstība un iekļaujošā politika, Dabas un kultūras mantojuma izpēte); Komunikācijas ekosistēma un tehnoloģijas.
Aktuālie projekti: Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija (LatViaNature) (uzsākts 2020. gadā); Kvantitatīvie dati par sociālajām un ekonomiskajām transformācijām trīs Baltijas valstu reģionos pēdējos simts gados vēsturisko transformāciju analīzei un nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai (BALTIC100) (uzsākts 2021. gadā); Izglītības vērtības transformācija sociālās kopienas kultūras un ekonomiskajai izaugsmei (IzVeTSKKEI) (uzsākts 2021. gadā); Pavirzīšanas ietekme uz mājsaimniecību atkritumu pārvaldīšanas paradumiem (uzsākts 2021. gadā) u.c.
Pabeigtie projekti: VPP projekts “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību.” (2018—2021), VPP projekts “Vērtības darbībā: atbildīgas, drošas un izglītotas pilsoniskās sabiedrības attīstība ar pētniecību un rīcības modeļu izstrādes palīdzību.” (2018—2021), Modernisma mākslas kodu veicināta IKT produktu inovācija (2017—2021), Dzīve ar Covid-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē (COVIDzīve) (2020—2021), Palielināta mobilitāte un pakalpojumu pieejamība demogrāfisko izmaiņu ietekmētajos reģionos (MAMBA) (2017—2020) u.c.
Vēsture
1996. gadā Vidzemes reģiona pašvaldības sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomi, Norvēģijas Ārlietu ministriju un Lillehammeres augstskolu Norvēģijā nodibināja Vidzemes Augstskolu. ViA savu darbību uzsāka ar četrām 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmām — Politikas zinātne, Ekonomika un vadība, Tūrisma organizācija un vadība, Psiholoģija un sabiedriskās attiecības.
2000. gadā ViA pirmajā izlaidumā augstskolu absolvēja 57 jauni speciālisti. 2001. gadā ViA piešķīra valsts augstskolas statusu. Tika uzsākta jauna profesionālā bakalaura programma — Informācijas tehnoloģijas. 2004. gadā ViA uzsāka divas maģistra programmas — Sabiedrības pārvaldība un Tūrisma stratēģiskā vadība, kā arī uzsāka pirmo koledžas līmeņa programmu — Informācijas tehnoloģijas. 2005. gadā četras 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (Biznesa vadība, Komunikācijas un sabiedriskās attiecības, Politoloģija, Tūrisma organizācijas un vadība) ieguva profesionālā bakalaura programmu statusu. 2006. gadā ViA uzsāka maģistra programmu — Sociotehnisko sistēmu inženierija. 2008. gadā ViA uzsāka maģistra programmu — Biznesa Vides Vadība. 2012. gadā ViA uzsāka BVV maģistra programmu angļu valodā.
2013. gadā ViA kļuva par pirmo augstākās izglītības iestādi Baltijā, kas ieguva Eko augstskolas titulu.
2015. gadā ViA ieguva zinātniskās institūcijas statusu.
2017. gada 28.—30. aprīlī Vidzemes Augstskolā norisinājās pirmais Papildinātās un Virtuālās Realitātes Hakatons Latvijā, ko rīkoja Overly sadarbībā ar Anatomy Next un Vidzemes Augstskolu (ViA).
2018. gada 30. maijā, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīra licences divām jaunām Vidzemes Augstskolas maģistra studiju programmām: “Mediju un informācijas pratība” un “Virtuālā realitāte un viedās tehnoloģijas”.
2018. gada 13. jūnijā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīra licenci Vidzemes Augstskolas maģistra studiju programmai “Kiberdrošības inženierija”.
2019. gadā ViA izveidota UNESCO katedra "Biosfēra un cilvēks".
2020. gadā Maģistra studiju programma "Tūrisma stratēģiskā vadība konkurētspējai" iegūst licenci.
2020. gada septembrī Multimediju laboratorijas filmēšanas studijas atklāšana.
2021. gada 20. septembrī Vidzemes Augstskolai piešķīra Starptautisko Zaļo Karogu[1]
Vadība
ViA augstākā vadības un lēmējinstitūcija ir satversmes sapulce, kuru ievēl uz 2 gadiem. Savukārt senāts ir vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina ViA darbības kārtību un noteikumus.
Vidzemes Augstskolas studentu tiesību un interešu pārstāvības institūcija ir Vidzemes Augstskolas Studentu apvienība[novecojusi saite]. Biedrības pastāvīgi funkcionējošā izpildinstitūcija ir Prezidents, kuru ievēl Vidzemes Augstskolas pilna laika studenti, kuri ir valdes biedri jeb savu kursu pāsrtāvji uz vienu gadu. Biedrības lietu pārzināšanai un uzdevumu izpildei tiek izveidota Valde, kuru ievēl Vidzemes Augstskolas pilna laika studenti, kuri ir valdes biedri jeb savu kursu pārstāvji, uz vienu gadu. Prezidenta un valdes vēlēšanas notiek oktobrī.
Valdi pārstāv 8 studenti, kur katra pienākums ir pārstāvēt kādu virzienu:
Valdes prezidents
Sociālais virziens
Stratēģiskās komunikācijas virziens
Vizuālās komunikācijas virziens
Sporta Virziens
Kultūras virziens
Starptautiskais virziens
Vides virziens
Studentu aktivitātes
Vidzemes Augstskolā darbojas Vidzemes Augstskola Improvizācijas teātris ViaGars, Vidzemes Augstskolas un Valmieras kultūras centra jauniešu koris SKAN, basketbola klubs "Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola".
Vidzemes Augstskolas studentiem ir iespējas spēlēt basketbolu, florbolu, futbolu, frisbiju, dejot tautas dejas u.c. Augstskolā norisinās ikgadējas balles, par tradīcīju kļuvušas trīs — Augstskolas dzimšanas dienas svinības septembrī, Ziemassvētku balle, kā arī Cukurballe (Valentīndienas ietvaros). Tāpat par ikgadēju tradīcīju kļuvušas tādas aktivitātes kā Vidzemes Augstskolas Studentu apvienības rīkotas iesvētības, rudens sporta dienas un arī studentu pašu rīkotie pārgājieni — gan kājām, gan laivām.
Vidzemes Augstskolas tradīcijas
Baltijas Starptautiskā vasaras skola (BISS)
Vidzemes Augstskolas studentu pētniecisko darbu konference
