Austrumu Katoļu baznīcas jeb Austrumu Katoliskās baznīcas ir 23 sui iuris austrumu baznīcas, kuras ir pilnā sadraudzībā ar Romu (pāvestu), un tās, līdzās ar Rietumu Katoļu baznīcu, veido vispārējo Katoļu baznīcu.[1] Lai arī Austrumu Katoļu baznīcām ir sava vēsture un tradīcijas, kas šķir tās no Latīņu baznīcas, tās pamatā pieņem tās pašas katoļu doktrīnas, ko pieņem Latīņu baznīca, un abām pusēm ir kopīgā sadraudzība ar viens otru. 2017. gadā pasaulē bija 17,8 miljoni austrumu katoļu.[2] Lai arī Latvijas katoļu draudzes pārsvarā ir Romas ritam piederošas, tomēr Rīgā ir arī viena Ukrainas grieķu-katoļu draudze.[3]
Vēsturiski šīs baznīcas ir zināmas arī kā Uniātu baznīcas (no latīņu: unus — 'viens'), kas savulaik tika bieži lietots, lai apzīmētu tās Austrumu baznīcas, kuras ir pieņēmušas pāvestu. Mūsdienās šādu apzīmējumu Austrumu Katoļu baznīcām īpaši nelieto.[4][5]
Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveidošanas 1589. gadā noslēdza Brestas Ūniju par jaunas Austrumu katoļu baznīcas dibināšanu un mēģināja tai pievienot visas kopvalsts austrumu daļas pareizticīgo draudzes. Ap 1728. gadu Jēkabpilī sāka darbību no koka celtais Baziliaņu ordeņa Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu klosteris. Tas tika uzcelts, pateicoties baziliaņu ordeņa līdzekļiem un grāfa Borha dāvinātajiem gruntsgabaliem. Klostera teritorija aizņēma veselu kvartālu no Vecpilsētas laukuma līdz Katoļu un Brīvības ielām. Pēc Polijas dalīšanas klosteris nodega 1773. gadā, tā vietā 1783. gadā baziliaņi uzcēla jaunu mūra klosteri un tam līdzās plašu mūra baznīcu. 1827. gadā baznīca pārgāja Polockas Grieķu uniātu garīgās konsistorijas pakļautībā, kas 1832. gadā nodeva Jēkabpils uniātu klostera pārvaldi A. Vainovskim, kura vadības laikā 1833. gadā veica ēkas remontu. 1839. gadā ar Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja I pavēli par Ūnijas aizliegšanu kādreizējā uniātu — baziliaņu klostera baznīca pārgāja pareizticīgo valdījumā un kļuva par pareizticīgo baznīcu. 1950. gada maijā padomju vara Dievmātes Patvēruma (Uniātu) baznīcu draudzei atsavināja un dievnamā iekārtoja mēbeļu noliktavu, bet 1956. gadā Jēkabpils Vēstures muzeja mākslas nodaļas ekspozīciju.
Šis ir saraksts ar visām 23 Austrumu Katoļu baznīcām un to sekotāju skaitu.
Katoliskās Baznīcas katehismā tiek uzskaitīti seši Austrumu riti — Bizantijas, aleksandriešu jeb koptu, sīriešu, armēņu, maronītu un kaldejiešu riti,— taču parasti sīriešu un maronītu riti tiek apkopoti zem viena liturģiskā rita, ko dēvē par Rietumu sīriešu jeb Antiohijas ritu, savukārt kaldejiešu rits tiek arī saukts par Austrumu sīriešu ritu.[1][6]