Arturs Kāposts (1888. gada 2. jūnijs — 1941. gada 19. decembris) bija Latvijas jurists un sabiedriskais darbinieks. Bija Saldus domes priekšsēdētājs (1919—1920) un Latvijas satiksmes ministrs (1940).
Biogrāfija
Arturs Kāposts piedzima 1888. gada 2. jūnijā Kursīšu pagastā. Beidzis Kursīšu ministrijas skolu. 1908. gadā beidzis Jelgavas reālskolu, bet 1917. gadā — Pēterpils politehnisko institūtu. No 1916. līdz 1918. gadam Kāposts darbojās Latviešu bēgļu apgādības komitejā. Piedalījās Latvijas brīvības cīņās, 1919. gadā bija Latgales papildu bataljona karavīrs. Tajā pašā gadā kļuva par Saldus pilsētas galvu, amatā bija līdz 1920. gadam. 1922. gadā bija Saldus stacijas priekšnieks. 1923. gadā sācis studēt tieslietas Latvijas Universitātē, tajā pašā gadā sācis strādāt Latvijas dzelzceļu virsvaldes dienestā, kurā bija līdz 1926. gadam.[1]
1928. gadā absolvējis LU Tieslietu nodaļu un kļuvis par Latgales apgabaltiesas prokurora biedru. 1929. gadā kļuva par Rīgas apgabaltiesas vecākais tiesu amata kandidāts, 1930. gadā — par tās prokurora biedru. No 1933. līdz 1937. gadam bija Rīgas apgabaltiesas loceklis, tad līdz 1940. gadam — tās priekšsēdētāja biedrs. 1940. gada 1. maijā kļuvis par Latvijas satiksmes ministru pēc Bernharda Einberga atkāpšanās. Amatā bijis nepilnus divus mēnešus, līdz brīdim, kad pēc Latvijas okupācijas demisionēja Ministru kabinets. No 1940. gada 21. jūnija līdz 17. septembrim bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks. 1. oktobrī apcietināts, 1941. gada 14. jūnijā izsūtīts no Latvijas, 19. decembrī izpildīts nāvessods.[1]
Atsauces
