Arkādijs Pavlovs (1903. gada 2. februāris (pēc vecā stila — 20. janvārī)[1] — 1960. gada 26. septembris)[2] bija krievu izcelsmes Latvijas futbolists un vēlāk treneris, pieckārtējs Latvijas čempions. Latvijas izlasē aizvadījis 37 spēles, gūstot 9 vārtus.
Biogrāfija
Аrkādija tēvs Sergejs Pavlovs 19. gadsimta beigās kļuva par atraitni un pārcēlās no Harkivas uz Rīgu kopā ar četriem bērniem: Оlgu, Аnnu, Nadeždu un Vjačeslavu. Rīgā S. Pavlovs apprecējās ar Pavlu Pjuvī un viņiem piedzima dēls Arkādijs.
Arkādijs futbolu spēlēja jau no agras jaunības, 1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā būdams evakuācijā Jekaterinoslavā viņš spēlēja organizētos turnīros. Atgriezies Rīgā, viņš 1924. gadā pabeidza N. Bogojavļenskas privāto vidusskolu, līdz tam spēlējot Marss Rīga un Amatieris sastāvā. Tajā pašā gadā viņš sāka pārstāvēt Rīgas Futbola klubu, tobrīd no labākajām Virslīgas komandām. Ar komandu viņš divreiz ieguva Rīgas kausu (1924. un 1925. gadā). No 1935. līdz 1939. gadam Pavlovs pārstāvēja Rīgas Krievu sporta biedrības "Кružok" komandu, kura spēlēja 1. līgā, būdams līderis gan futbola laukumā, gan arī ārpus tā. 1938. gadā viņš ar komandu uzvarēja 1. līgas turnīrā, iekļūstot Virslīgā.[3]
No 1925. līdz 1926. gadam А. Pavlovs dienēja Latvijas Bruņotajos spēkos obligātajā militārajā dienestā. 1931. gadā viņš apprecēja Veru Popkovu (1909—1993), šajā laulībā viņam piedzima dēls Оļegs (1933—1999).
Arkādijs Pavlovs no 1927. līdz 1940. gadam strādāja Lielbritānijas naftas uzņēmumā Shell, iesākumā kā atslēdznieka palīgs, vēlāk kļuva par noliktavas pārzini. Pēc Shell darbības pārtraukšanas Latvijā А. Pavlovs uzsāka darbu Latvijas PSR "Glavņeftjesnabsbit" organizācijā. No 1940. gada 21. augusta Pavlovs darbojās kā Rīgas apgabala Futbola savienības valdes priekšsēdētājs. Vācu okupācijas laikā viņam tika piešķirta apliecība, garantējot bezmaksas skatītāja vietu visās futbola spēlēs. А. Pavlovs slēpās, lai izvairītos no iesaukuma Latviešu SS leģionā. Pēc Otrā pasaules kara viņš strādāja par treneri Bērnu sporta skolā. Pēdējos dzīves gadus Pavlovs strādāja par grāmatvedi zvejnieku artelī "Carnikava".
Karjera izlasē
No 1924. līdz 1933. gadam Pavlovs pārstāvēja Latvijas izlasi, kurā viņš spēlēja kā kreisais malējais uzbrucējs. Pavisam viņš aizvadīja 37 spēles, gūstot 9 vārtus. 1924. gadā viņš kopā ar komandu piedalījās 8. olimpiskajās spēlēs Parīzē.[4] Latvijas komanda turnīrā aizvadīja vienu spēli, zaudējot Francijai ar 0-7. 1928. gadā Tallinā pirmajā Baltijas kausa turnīrā viņš kļuva par komandas rezultatīvāko, 5 spēlēs gūstot 3 vārtus un kopā ar komandu uzvarot turnīrā. Viņš guva arī turnīra pirmos vārtus.[5]
Apbalvojumi
Klubu tituli
Nacionālā izlase
Atsauces
Ārējās saites
_pictogram.svg){kind=small}
