Aleksandrs Petrovs (krievu: Алекса́ндр Петро́вич Петро́в ; dzimis 1876. gada 23. septembrī, miris 1941. gada februārī) bija krievu grieķu-romiešu stila cīkstonis, sudraba medaļas ieguvējs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[1]
Aleksandrs Petrovs dzimis Jeļecā, kas tolaik bija Orlas guberņas pilsēta. Beidzis Maskavas 2. ģimnāziju, mācījies Maskavas Universitātē, pēc tam Sanktpēterburgas Kara medicīniskā akadēmijā. Bijis vispusīgs sportists, nodarbojies ar vingrošanu, peldēšanu, ātrslidošanu, slēpošanu, vieglatlētiku, riteņbraukšanu un citiem sporta veidiem. 19. gadsimta 90-gados Krievijā populāra kļuva grieķu-romiešu cīņa. Sanktpēterburgas atlētu biedrībās manēžā cīņā trenējās arī Petrovs.[2]
Cara valdība neatbalstīja Krievijas sportistu dalību Londonas olimpiādē un Sanktpēterburgas sporta mecenāti par saviem līdzekļiem nosūtīja uz Londonu piecus sportistus, to skaitā divus cīkstoņus Aleksandru Petrovu un Nikolaju Orlovu. Šie abi cīkstoņi olimpiādē izcīnīja sudraba medaļas.[2]
Turpmākajos gados Petrovs vadīja vingrošanas un anatomijas kursus vairākos Sanktpēterburgas institūtos, turpinot iesaistīties tiesu medicīnā. Padomju laikā viņš kļuva par Sanktpēterburgas kara akadēmijas profesoru.
1938. gadā Petrovam saasinājās iedzimta asinsvadu slimība, viņam veica labās kājas amputāciju. Aleksandrs Petrovs nomira 1941. gada februārī.