Al Amal (arābu: الأمل — ‘cerība’) ir Apvienoto Arābu Emirātu starpplanētu zonde. Tā paredzēta Marsa atmosfēras un klimata pētīšanai. Zonde tika palaista 2020. gada 20. jūlijā. 2021. gada 9. februārī tā iegāja Marsa orbītā.
Projektu finansē Apvienoto Arābu Emirātu kosmosa aģentūra, un to vada Mohammed bin Rashid Space Centre.
Uzbūve
Kosmisko aparātu izgatavoja Kolorādo universitātes Boulderā Atmosfēras un kosmosa fizikas laboratorijā. Tas ir veidots kuba formā ar izmēriem 2,37 × 2,90 m. Vieglā šūnveidīgā alumīnija konstrukcija ir aplīmēta ar izturīgu kompozītu loksni. Tā starta masa ir aptuveni 1350 kg, sausmasa — 550 kg.
Elektroenerģiju nodrošina akumulatoru baterijas, ko uzlādē divi 600 vatu saules bateriju paneļus. Sakariem ar lidojuma vadības centru tiek izmantota augsta pastiprinājuma šķīvjveida antena 1,5 m diametrā. Zondei ir arī zemas jaudas antenas. Sakaru joslas platums ir no 1,6 Mb/s pie Zemes līdz 250 kb/s pie Marsa.
ASV uzņēmums Kinetx Aerospace šai misijai sniedz navigācijas pakalpojumus. NASA Deep Space Network izmanto, lai sazinātos ar zondi un sekotu tai.
Al Amal ir uzstādīti trīs instrumentu komplekti:
- EXI (Emirates eXploration Imager), daudzjoslu attēlveidotājs, kas spēj uzņemt Marsa virsmas augstas izšķirtspējas attēlus trīs ultravioletā starojuma un trīs RGB joslās ar telpisko izšķirtspēju labāku par 8 km. To projektēja Emirātu un ASV inženieri Kolorādo universitātē.
- EMIRS (Emirates Mars InfaRed Spectrometer), infrasarkanais spektrometrs, kas pārbauda temperatūras modeļus, ledu, ūdens tvaikus un putekļus atmosfērā. To izstrādāja Arizonas Štata universitāte.
- ELI (Emirates Mars Ultraviolet Spectrometer), ultravioletais spektrometrs, kas pēta augšējo atmosfēru un skābekļa un ūdeņraža paliekas, kas tālāk nonāk kosmosā. To projektēja Emirātu un ASV inženieri Kolorādo universitātē.
Lidojuma gaita
Al Amal tika palaista 2020. gada 19. jūlijā 21:58:14 UTC no Tanegasimas kosmosa centra Yoshinobu starta kompleksa (LP-1) ar nesējraķeti H-IIA.
2021. gada 9. februārī 15:42 UTC zonde iegāja Marsa orbītā.
Ārējās saites
|
---|
| | | Derīgās kravas atdalītas ar aizzīmēm ( · ), starti ar vertikālā svītrām ( | ). Pilotējamie lidojumi izcelti treknā tekstā. Startu avārijas atzīmētas nosvītrotas; nepareizā orbītā ievadīts vai citas kļūmes, kuru dēļ kosmisko aparātu nevar lietderīgi izmantot, apzīmēts kursīvā. Derīgās kravas, kas palaistas no citiem kosmiskajiem aparātiem, iekļautas (iekavās). |
|