Adigi

Adigi
Адыгэ

Adigi tautastērpos
Visi iedzīvotāji
ap 2,5 mlj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Turcija 1 367 000  Krievija 712 234  Jordānija 180 000  Sīrija 75 000  Lībija 35 000  Irāka 34 000  Saūda Arābija 23 000  Vācija  Ēģipte 12 000  Izraēla 7400  ASV 7100  Palestīna 3900  Serbija 2800
Valodas
adigu valoda kabardiešu valoda krievu valoda turku valoda arābu valoda
Reliģijas
sunnītu islāms
Radnieciskas etniskas grupas
abhāzi, abazīni

Adigi (pašnosaukums: адыгэ) jeb čerkesi ir viena no Ziemeļkaukāza tautām. Lielākā daļa no apmēram 2,5 miljoniem adigu dzīvo diasporā Turcijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, bet ap 700 tūkstošiem — savā vēsturiskajā teritorijā Krievijas Federācijas dienvidos, kur tiem izveidotas trīs nacionālās administratīvās vienības: Adigejas Republika, Kabardas-Balkārijas Republika un Karačajas-Čerkesijas Republika.

Etnonīms

Kopš antīkajiem laikiem adigi un to ciltis bija zināmas kā kerketi, zihi, kašagi, meoti, sindi, dandariji, doshi, kaski u.c.^[1] Kopš 13. gadsimta Eiropā un Āzijā tos aizvieto vienots eksoetnonīms "čerkesi". Vissenāk zināmais šis nosaukums atrodams 12. gadsimta mongoļu rakstos, kur minēti serkesuti. Pašnosaukums "adigi" zināms kopš 16. gadsimta no dženoviešu ceļotāja Džordžo Interiāno grāmatas.

Padomju laikā adigi teritoriāli tika sadalīti vairākās daļās un tiem lietoti vairāki etnonīmi. Adigejā un Krasnodaras novadā dzīvojošie dēvēti par adigejiešiem, Karačajā-Čerkesijā — par čerkesiem, Kabardā-Balkārijā — par kabardiešiem, bet Melnās jūras piekrastē pie Tuapses — par šapsugiem.

Valoda

Adigi runā adigu valodā, kurai ir divas literārās valodas formas: austrumadigu kabardiešu-čerkesu valoda, kas izplatīta Kabardā-Balkārijā un Karačajā-Čerkesijā, un rietumadigu adigu (adigejiešu) valoda, kas izplatīta Adigejā un Krasnodaras novadā. Diasporā izplatītas abas šīs valodas. Rakstība abās valodās kirilicas alfabētā.

Lielākā daļa adigu ir divvalodīgi; Krievijā lielākā daļa prot krievu valodu, diasporā — mītnes zemes valodu, galvenokārt turku un arābu valodu.

Vēsture

Vēsturiski pazīstami kā čerkesi,^[2] kas apdzīvojuši plašas Čerkesijas teritorijas Kaukāza kalnu ziemeļu priekškalnē un Melnās jūras piekrastē no mūsdienu Kabardas austrumos līdz Anapai rietumos un no Kubaņas vidusteces ziemeļos līdz abhāzu apdzīvotajām teritorijām dienvidos. Kaukāza kara (1829—1864) laikā un īsi pēc tā lielāko daļu adigu (kā arī radniecīgos abazīnus, abhāzus un ubihus) Krievijas Impērijas karaspēks piespieda izceļot uz Osmaņu impēriju. Apmēram 5% adigu^[3] palika Krievijas impērijā un tos nometināja Kubaņas un Terekas ieleju līdzenuma daļā, bijušajā adigu teritorijā izmitinot kazaku, armēņu, grieķu, igauņu un citu tautību kolonistus.

1922. gadā adigu kompakti apdzīvotajās teritorijās izveidoja Adigejas (Čerkesu) autonomo apgabalu, Kabardas-Balkārijas autonomo apgabalu un Karačajas-Čerkesijas autonomo apgabalu.

• 
  Čerkesija (Circassia) 1856. gada kartē.
• 
  Čerkesu deportācija no Ziemeļaukāza uz Osmaņu impērijas zemēm 19. gadsimta vidū.

Atsauces

1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 14. lpp.
2. Latviešu konversācijas vārdnīca. III. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 4137. sleja.
3. «ИСТОРИЯ АДЫГЕИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 31. martā. Arhivēts 2021. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adigi.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)