2020. gada vasaras olimpiskās spēles

XXXII Olimpiskās spēles
Norises vieta	Tokija, Japāna
Dalībvalstis	205 + bēgļu komanda
Sportisti	11 989
Atklāšana	2021. gada 23. jūlijā
Noslēgums	2021. gada 8. augustā
Oficiāli atklāja	Japānas imperators Naruhito
Olimpiskā lāpa	Naomi Osaka
Stadions	Jaunais nacionālais stadions
← 2016 Rio 2024 Parīze →

2020. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXII olimpiskās spēles (japāņu: 第三十二回オリンピック競技大会; Dai Sanjūni-kai Orinpikku Kyōgi Taikai), plašāk pazīstamas arī kā Tokija 2020, bija trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles. Tās notika Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam, bet atsevišķi notikumi norisinājās jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā pieņēma lēmumu spēles pārcelt gadu vēlāk.^[1] Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.^[2]

Vairāki esošie sporta veidi bija papildināti ar jaunām disciplīnām, piemēram, 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī ar vairākiem jauktajiem pasākumiem. Saskaņā ar jauno SOK politiku, kas atļauj spēļu programmai pievienot jaunus sporta veidus, šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi bija karatē, kāpšanas sports, sērfings un skeitbordings, kā arī olimpisko spēļu programmā atgriezās beisbols un softbols (pēdējoreiz bija iekļauts 2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs).

Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Tokijā (pirmās spēles tika rīkotas 1964. gadā). Tādējādi Tokija ir pirmā Āzijas pilsēta, kas divas reizes organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Tāpat šīs bija ceturtās olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Japānā. Tokija ir trešā Āzijas pilsēta pēc Pekinas un Phjončhanas, kas organizēja olimpiskās spēles 21. gadsimtā.

Latvijas komandai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Norises vietas izvēle

2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo

Tokija par olimpisko spēļu rīkotājvalsti tika izvēlēta 2013. gada 7. septembrī 125. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Buenosairesā, Argentīnā.^[3]

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanai bija trīs kandidātpilsētas: Tokija, Stambula un Madride. Bez šim pilsētām pieteikumus bija iesniegušas arī Baku un Doha, taču tās kandidātpilsētas statusam netika apstiprinātas. Savukārt Roma savu pieteikumu atsauca.

Rīkotājpilsētas balsošana

Starptautiskā Olimpiskā komiteja par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli lēma 2013. gada 7. septembrī SOK 125. sesijā laikā, kas norisinājās Buenosairesā, Argentīnā. Neviena no kandidātpilsētām balsošanas pirmajā kārtā neieguva vairāk par 50% balsu, tādēļ bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Balsošanas otrajā kārtā sacentās arī Stambula. Galīgajā balsojumā Tokija uzvarēja ar 60 balsīm, pārspējot Stambulu, kam bija 36 balsis.

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti[4]
Pilsēta	Valsts	1. kārta	Pārbalsojums	2. kārta
Tokija	Japāna	42	—	60
Stambula	Turcija	26	49	36
Madride	Spānija	26	45	—

Olimpisko spēļu lāpas stafete

2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu lāpas stafetes logo

Bija paredzēts, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete sāksies 2020. gada 12. martā ar tradicionālo liesmu iedegšanas ceremoniju Hēras templī Olimpijā, Grieķijā. Lāpas stafetes sauklis bija "Cerība iedegas mūsu ceļā".^[5][6] Iedegtā lāpa devās uz Atēnām, kur 19. martā Panatinaiko stadions notika tās nodošanas ceremonija Japānas delegācijai.^[5] Lāpai savu ceļojumu pa Japānu bija jāsāk 20. martā, pārvietojoties pa trīs 2011. gada Tohoku zemestrīces un cunami visvairāk skartajām vietām — Mijagi, Ivate un Fukusima. Sakarā ar COVID-19 pandēmiju Japānā ar lidmašīnu nogādāto lāpu ievietoja īpašā laternā un glabāja vairāk nekā gadu. Lāpas stafete noslēdzās 2021. gada 23. jūlijā, kad japāņu tenisiste Naomi Osaka Tokijas Jaunajā nacionālajā stadionā ar to iededzināja centrālo olimpisko spēļu lāpu 2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā.

Sporta veidi un disciplīnas

Starptautiskās olimpiskās komitejas valde 2017. gada 9. jūnijā apstiprināja oficiālo programmu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs paziņoja, ka Tokijas vasaras olimpisko spēļu mērķis ir padarīt tās "jauneklīgākas" un "pilsētnieciskākas", kā arī palielināt sieviešu, sportistu skaitu.^[7][8]

Šajās olimpiskajās spēlēs paredzēti 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem (karatē, kāpšanas sports, sērfings un skeitbordings), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā ir arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī jauni jaukti notikumi vairākos sporta veidos. Salīdzinot ar iepriekšējām 2012. gada Londonas spēlēm un 2016. gada Riodežaneiro spēlēm olimpisko spēļu programmā tika atjaunots beisbols un softbols.

Sporta veidu un disciplīnu statistika

Sporta veids/Disciplīna		Notikumi				Pārstāvēto valstis	Dalībnieku skaits			Ats.
		Kopā	Vīrieši	Sievietes	Jaukti		Kopā	Vīrieši	Sievietes
Airēšana		14	7	7	—	79	526	263	263	[1]
Badmintons		5	2	2	1	50	172	86	86	[2]
Basketbols	Basketbols	2	1	1	—	18	288	144	144	[3]
	3x3 Basketbols	2	1	1	—	13	64	32	32	[4]
Beisbols		1	1	—	—	6	144	144	—	[5]
Bokss		13	8	5	—	81	289	187	102	[6]
Burāšana		10	5	4	1	65	350	175	175	[7]
Cīņas sports	Brīvā cīņa	12	6	6	—	52	192	96	96	[8]
	Grieķu-romiešu cīņa	6	6	—	—	39	97	97	—
Daiļlēkšana		8	4	4	—	30	143	71	72	[9]
Džudo		15	7	7	1	128	393	201	192	[10]
Futbols		2	1	1	—	24	608	344	264	[11]
Galda teniss		5	2	2	1	54	174	86	88	[12]
Golfs		2	1	1	—	42	120	60	60	[13]
Jāšana	Iejāde	2	—	—	2	30	60	23	37	[14]
	Konkūrs	2	—	—	2	36	75	63	12
	Trīscīņa	2	—	—	2	29	69	44	25
Kāpšanas sports		2	1	1	—	19	40	20	20	[15]
Karatē	Solo vingrinājumi (kata)	2	1	1	—	15	21	11	10	[16]
	Divcīņa (kumite)	6	3	3	—	30	60	31	29
Lauka hokejs		2	1	1	—	14	384	192	192	[17]
Loka šaušana		5	2	2	1	51	128	64	64	[18]
Mākslas peldēšana		2	—	2	—	22	104	—	104	[19]
Modernā pieccīņa		2	1	1	—	31	72	36	36	[20]
Paukošana		12	6	6	—	42	212	108	104	[21]
Peldēšana	Peldēšana	35	17	17	1	183	880	479	401	[22]
	Maratonpeldēšana	2	1	1	—	31	51	26	25	[23]
Riteņbraukšana	BMX	2	1	1	—	21	48	24	24	[24]
	BMX frīstails	2	1	1	—	11	18	9	9	[25]
	Kalnu riteņbraukšana	2	1	1	—	29	76	38	38	[26]
	Šosejas riteņbraukšana	4	2	2	—	68	201	130	71	[27]
	Treka riteņbraukšana	12	6	6	—	36	195	103	92	[28]
Rokasbumba		2	1	1	—	18	345	172	173	[29]
Regbijs-7		2	1	1	—	16	288	144	144	[30]
Sērfings		2	1	1	—	17	40	20	20	[31]
Skeitbordings		4	2	2	—	25	80	40	40	[32]
Smaiļošana un kanoe airēšana	Sprinta airēšana	12	6	6	—	51	248	126	122	[33]
	Slaloma airēšana	4	2	2	—	34	82	41	41	[34]
Softbols		1	—	1	—	6	90	—	90	[35]
Svarcelšana		14	7	7	—	77	197	99	98	[36]
Šaušana		15	6	6	3	98	360	180	180	[37]
Tekvondo		8	4	7	—	62	131	65	66	[38]
Teniss		5	2	2	1	42	191	96	95	[39]
Triatlons		3	1	1	1	38	110	55	55	[40]
Ūdenspolo		2	1	1	—	16	286	156	130	[41]
Vieglatlētika		48	24	23	1	197	2017	1066	951	[42]
Vingrošana	Mākslas vingrošana	2	—	2	—	20	96	—	96	[43]
	Sporta vingrošana	14	8	5	—	60	196	98	98	[44]
	Batuts	2	1	1	—	15	32	16	16	[45]
Volejbols	Volejbols	2	1	1	—	18	288	144	144	[46]
	Pludmales volejbols	2	1	1	—	23	96	48	48	[47]

Kalendārs

Starptautiskās olimpiskās komitejas izpilddirekcija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendāru apstiprināja 2018. gada 18. jūlijā. Taču vēlāk tika veiktas korekcijas atsevišķos sporta veidos un disciplīnās.^[9]

Sākotnējais grafiks bija no 2020. gada 22. jūlija līdz 9. augustam. Atliekot olimpiskās spēles uz 2021. gadu, visi pasākumi tika pārcelti par 364 dienām (par vienu dienu mazāk nekā pilnu gadu, lai saglabātu tās pašas nedēļas dienas).

Visi datumi norādīti pēc Japānas laika (UTC+9)

AC

Atklāšanas ceremonija

●

Sacensības

1

Zelta medaļu izcīņa

EG

Svinību izrāde

NC

Noslēguma ceremonija

Startē Latvijas sportisti

Sporta veids / Disciplīna ↓		Jūlijs											Augusts								Notikumu skaits
		21 (Tre)	22 (Cet)	23 (Pie)	24 (Ses)	25 (Svē)	26 (Pir)	27 (Otr)	28 (Tre)	29 (Cet)	30 (Pie)	31 (Ses)	1 (Svē)	2 (Pir)	3 (Otr)	4 (Tre)	5 (Cet)	6 (Pie)	7 (Ses)	8 (Svē)
Ceremonijas	Atklāšanas ceremonija			AC																	N/A
	Noslēguma ceremonija																			NC	N/A
Airēšana				●	●	●	●	2	4	4	4										14
Badmintons					●	●	●	●	●	●	1	1	1	2							5
Basketbols	Basketbols					●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1	4
	3x3 Basketbols				●	●	●	●	2
Beisbols									●	●	●	●	●	●	●	●	●		1		1
Bokss					●	●	●	●	●	●	●	●	●		2	1	1	1	4	4	13
Burāšana						●	●	●	●	●	●	2	2	2	2	2					10
Cīņas sports	Brīvā cīņa												●	1	1	1	3	3	3		18
	Grieķu-romiešu cīņa												●	2	2	2
Daiļlēkšana						1	1	1	1		●	●	1	●	1	●	1	●	1		8
Džudo					2	2	2	2	2	2	2	1									15
Futbols		●	●		●	●		●	●		●	●		●	●		●	1	1		2
Galda teniss					●	●	1	●	●	1	1		●	●	●	●	1	1			5
Golfs										●	●	●	1			●	●	●	1		2
Jāšana	Iejāde				●	●		1	1												6
	Trīscīņa										●	●	●	2
	Konkūrs														●	1		●	1
Kāpšanas sports														●	●	1	1	1			2
Karatē	Solo vingrinājumi (kata)																1	1			8
	Divcīņa (kumite)																2	2	2
Lauka hokejs					●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1				2
Loka šaušana				●	1	1	1	●	●	●	1	1									5
Mākslas peldēšana														●	●	1		●	1		2
Modernā pieccīņa																	●	1	1		2
Paukošana					2	2	2	1	1	1	1	1	1								12
Peldēšana	Peldēšana				●	4	4	4	5	5	4	4	5								37
	Maratonpeldēšana															1	1
Riteņbraukšana	BMX											●	2								22
	BMX frīstails									●	2
	Kalnu riteņbraukšana						1	1
	Šosejas riteņbraukšana				1	1			2
	Treka riteņbraukšana													1	2	1	2	2	1	3
Rokasbumba					●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1	2
Regbijs-7							●	●	1	●	●	1									2
Sērfings						●	●	●	2												2
Skeitbordings						1	1									1	1				4
Smaiļošana un kanoe airēšana	Sprinta airēšana													●	4	●	4	●	4		16
	Slaloma airēšana					●	1	1	●	1	1
Softbols		●	●		●	●	●	1													1
Svarcelšana					1	2	1	2	1			2	1	2	1	1					14
Šaušana					2	2	2	2	●	2	1	2	●	2							15
Tekvondo					2	2	2	2													8
Teniss					●	●	●	●	●	●	1	1	3								5
Triatlons							1	1				1									3
Ūdenspolo					●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1	2
Vieglatlētika											2	3	5	5	6	5	7	7	7	1	48
Vingrošana	Mākslas vingrošana																	●	1	1	18
	Sporta vingrošana				●	●	1	1	1	1			4	3	3	EG
	Batuts										1	1
Volejbols	Volejbols				●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1	4
	Pludmales volejbols				●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	●	1	1
Notikumu skaits (pa dienām)		—	—	—	11	18	21	22	23	17	22	19	26	22	24	17	28	22	34	13	339
Sporta veids / Disciplīna ↑		21 (Tre)	22 (Cet)	23 (Pie)	24 (Ses)	25 (Svē)	26 (Pir)	27 (Otr)	28 (Tre)	29 (Cet)	30 (Pie)	31 (Ses)	1 (Svē)	2 (Pir)	3 (Otr)	4 (Tre)	5 (Cet)	6 (Pie)	7 (Ses)	8 (Svē)	Notikumu skaits

Norises vietas un arēnas

Jaunais nacionālais stadions

2012. gadā kļuva zināms, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu centrālais stadions būs Nacionālais stadions Tokijā,^[10] kurš tiks pilnībā rekonstruktēts. Vecais stadions tika pilnībā nojaukts un uzbūvēts Jaunais nacionālais stadions.^[11] Jauna stadiona būvniecība noslēdzās 2019. gada 30. novembrī, bet atvērts tas tika 2019. gada 21. decembrī. Vecajā Nacionālajā stadionā notika arī 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu ceremonijas un 2019. gada Pasaules kauss regbijā.

2018. gada oktobrī Revīzijas padome izdeva ziņojumu, norādot, ka pasākumu norises vietu sakārtošanas un uzlabošanas kopējās izmaksas varētu pārsniegt 25 miljardus ASV dolāru.^[12]

No 33 sacensību vietām Tokijā 28 norises vietas/arēnas atrodas 8 kilometru attālumā no Olimpiskā ciemata. No šīm 11 norises vietas/arēnas tika plānots izveidot pilnīgi no jauna.^[13] Starptautiskā olimpiskā komiteja 2019. gada 16. oktobrī paziņoja, ka karstuma problēmu dēļ ir plānots maratonu un vieglatlētikas soļošanas sacensības pārcelt uz Saporo.^[14] Plāni tika oficiāli paziņoti 2019. gada 1. novembrī pēc tam, kad Tokijas gubernators Juriko Koike apstiprināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, neskatoties uz viņas pārliecību, ka šīm sacensībām vajadzētu tomēr notikt Tokijā.^[15]

Mantojuma zona

Septiņas sacensību vietas deviņiem sporta veidiem atradās Tokijas centrālajā biznesa rajonā, uz ziemeļrietumiem no Olimpiskā ciemata. Dažas no šīm vietām bija uzceltas jau uz 1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.

Norises vieta/Arēna	Notikumi	Kapacitāte	Statuss	Ats.
Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)	Atklāšanas un noslēguma ceremonija, Vieglatlētika (skrejceļa un laukuma sacensības), Futbols (fināls sievietēm)	68 000	No jauna uzbūvēta būve	[48]
Jojogi nacionālā sporta zāle	Rokasbumba	10 200	Esoša būve	[49]
Musašinonomori parks	Šosejas riteņbraukšana	—	Pagaidu būve	[50]
Nippon Budokan	Džudo, Karatē	11 000	Esoša būve	[51]
Ryogoku Kokugikan	Bokss	7 300	Esoša būve	[52]
Tokijas metropolitēna ģimnāzija	Galda teniss	7 000	Esoša būve	[53]
Tokijas Starptautiskā foruma centrs	Svarcelšana	5 000	Esoša būve	[54]

Tokijas līča zona

13 sacensību vietas 15 sporta veidiem bija Tokijas līča zonā, uz dienvidaustrumiem no Olimpiskā ciemata, galvenokārt Ariake, Odaiba un apkārtējām mākslīgajām salām.

Norises vieta/Arēna	Notikumi	Kapacitāte	Statuss	Ats.
Aomi urbānais sporta parks	3x3 basketbols, kāpšanas sports	7 100 (3x3 basketbols), 8 400 (kāpšanas sports)	Tiek būvēts	[55]
Ariakes arēna	Volejbols	15 000	Uzbūvēta būve	[56]
Ariakes tenisa parks	Teniss	19 000	Esoša, rekonstruēta būve	[57]
Ariakes urbānais sporta parks	BMX, BMX frīstails, Skeitbordings	5 000 (BMX), 6 600 (BMX frīstails), 7 000 (skeitbordings)	Tiek būvēts	[58]
Ariakes vingrošanas centrs	Vingrošana (sporta, mākslas un batuts)	12 000	Rekonstruēta būve	[59]
Jumenosimas parka loka šaušanas laukums	Loka šaušana	5 600	Tiek būvēts	[60]
Odaibas jūras parks	Peldēšana (maratons), Triatlons	5 500	Esoša būve	[61]
Oi hokeja stadions	Lauka hokejs	15 000	Tiek būvēts	[62]
Sea Forest jāšanas trase	Jāšana (trīscīņa)	16 000	Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru	[63]
Sea Forest ūdensceļš	Airēšana, Smaiļošana un kanoe airēšana (sprints)	16 000 (airēšana), 12 800 (sprinta airēšana)	Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru	[64]
Šiokazes parks	Pludmales volejbols	12 000	Tiek būvēts	[65]
Tacumi ūdenspolo centrs	Ūdenspolo	4 700	Esoša būve	[66]
Tokijas ūdensporta centrs	Daiļlēkšana, Mākslas peldēšana, Peldēšana	15 000	Tiek būvēts	[67]

Attālākās vietas Tokijā

Divpadsmit sacensību vietas 16 sporta veidiem atradās tālāk par 8 kilometriem no Olimpiskā ciemata.

Norises vieta/Arēna	Notikumi	Kapacitāte	Statuss	Ats.
Asakas bāze	Šaušana	3 200 (kvalifikācija — 800 un fināls — 2 400), 3 000 (māla segumos)	Esoša, rekonstruēta būve	[68]
Curigasaki sērfinga pludmale	Sērfings	6 000	Esoša	[69]
Enošimas jahtu osta	Burāšana	3 600	Esoša, pagaidu norises vieta	[70]
Fudži trase	Šosejas roteņbraukšana	22 000	Esoša būve	[71]
Fukušimas Azuma beisbola stadions	Beisbols (atvēršanas mačs), Softbols (atvēršanas mačs)	14 300	Esoša rekonstruēta sporta būve	[72]
Izu MTB trase	Kalnu riteņbraukšana	11 500	Esoša būve	[73]
Izu velodroms	Treka riteņbraukšana	3 600	Esoša būve, paplašināta	[74]
Jāšanas parks (Baji Kōen)	Jāšana (iejāde, kontūra)	9 300	Esoša, pagaidu norises vieta	[75]
Jokohamas stadions	Beisbols, Softbols	35 000	Esoša būve	[76]
Kasai slaloma airēšanas centrs	Smaiļošana un kanoe airēšana (slaloms)	7500	Uzbūvēta vieta	[77]
Kasumigaseki golfa klubs	Golfs	25 000	Esoša būve	[78]
Makuhari Messe konferenču centrs	Cīņas sports, Paukošana, Tekvondo	10 000 (cīņas sports un tekvondo), 8 000 (paukošana)	Esoša būve	[79]
Musashino Forest sporta pils	Badmintons, Modernā pieccīņa (paukošana)	7 200	Uzbūvēta teritorija	[80]
Odori parks, Saporo	Vieglatlētika (maratons un soļošana)		Esoša teritorija	[81]
Saitama Super Arena	Basketbols	21 000	Esoša būve	[82]
Tokijas stadions	Futbols (atklāšanas mači sievietēm un vīriešiem), Modernā pieccīņa, Regbijs-7	48 000	Esoša būve	[83]

Futbola norises vietas

Norises vieta/Arēna	Pilsēta	Notikumi	Spēles	Ietilpība	Statuss	Ats.
Ibaraki Kasimas stadions	Kasima	Grupu turnīru spēles, ceturdaļfināls un pusfināls vīriešiem un sievietēm un cīņa par bronzas medaļu sievietēm	10	40 000	Esoša būve	[84]
Japānas nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)	Tokija	Fināls sievietēm	1	68 000	No jauna uzbūvēta būve	[85]
Mijagi stadions	Sendai	Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm	10	49 000	Esoša būve	[86]
Starptautiskais Jokohamas stadions	Jokohama	Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls sievietēm, fināls vīriešiem	10	72 000	Esoša būve	[87]
Saitamas stadions	Saitama	Grupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls un cīņa par trešo vietu vīriešiem	11	64 000	Esoša būve	[88]
Saporo Dome	Saporo	Grupu turnīru spēles vīriešiem un sievietēm	10	41 000	Esoša būve	[89]
Tokijas stadions	Tokija	Grupu turnīru atklāšanas spēles vīriešiem un sievietēm	4	49 000	Esoša būve	[90] Arhivēts 2021. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Citas vietas

Norises vieta/Arēna	Notikumi
Harumi Futo	Olimpiskais ciemats
Imperiālā viesnīca, Tokija	Starptautiskās olimpiskās komitejas viesnīcas
Tokijas Big Sight	Starptautiskais apraides centrs, Mediju preses centrs

Dalībnieki

Kvalifikāciju ieguva šādas 205 nacionālās olimpiskās komitejas un Bēgļu olimpiskā komanda. Iekavās norādīts plānotais sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.

Nacionālās olimpiskās komitejas 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Afganistāna (5)  Albānija (9)  Alžīrija (44)  Amerikāņu Samoa (6)  Andora (2)  Angola (20)  Antigva un Barbuda (6)  Apvienotie Arābu Emirāti (5)  Argentīna (174)  Armēnija (17)  Aruba (3)  ASV (613)  ASV Virdžīnas (4)  Austrālija (478)  Austrija (60)  Austrumtimora (3)  Azerbaidžāna (44)  Bahamas (16)  Bahreina (32)  Baltkrievija (101)  Bangladeša (6)  Barbadosa (8) Bēgļu olimpiskā komanda (29)  Beliza (3)  Beļģija (121)  Benina (7)  Bermuda (2)  Bolīvija (5)  Bosnija un Hercegovina (7)  Botsvana (13)  Brazīlija (301)  Britu Virdžīnu Salas (3)  Bruneja (2)  Bulgārija (42)  Burkinafaso (7)  Burundi (6)  Butāna (4)  Centrālāfrikas Republika (2)  Čada (3)  Čehija (115)  Čīle (57)  Dānija (107)  Dienvidāfrika (177)  Dienvidkoreja (236)  Dienvidsudāna (2)  Dominika (2)  Dominikāna (62)  Džibuti (4)  Ekvadora (48)  Ekvatoriālā Gvineja (3)  Eritreja (13)  Etiopija (38)  Ēģipte (133)  Fidži (30)  Filipīnas (19)  Francija (398)  Gabona (5)  Gajāna (7)  Gambija (4)  Gana (14)  Grenāda (6)  Grieķija (83)  Gruzija (35)  Guama (5)  Gvatemala (24)  Gvineja (5)  Gvineja-Bisava (4)  Haiti (6)  Hondurasa (22)  Honkonga (42)  Horvātija (59)  Igaunija (33)  Indija (120)  Indonēzija (28)  Irāka (4)  Irāna (66)  Islande (4)  Itālija (372)  Izraēla (90)  Īrija (116)  Jamaika (50)  Japāna (552) (mājinieki)  Jaunzēlande (223)  Jemena (5)  Jordānija (14)  Kaboverde (6)  Kaimanu Salas (5)  Kambodža (3)  Kamerūna (12)  Kanāda (370)  Katara (16)  Kazahstāna (93)  Kenija (85)  Kipra (15)  Kirgizstāna (16)  Kiribati (3) KOK (328)[a]  Kolumbija (70)  Komoras (3)  Kongo DR (7)  Kongo Republika (3)  Kosova (11)  Kostarika (12)  Kotdivuāra (28)  Kuba (70)  Kuka Salas (6)  Kuveita (11)  Ķīna (406)  Ķīnas Taipeja (68)  Laosa (4)  Latvija (33)  Lesoto (2)  Libāna (6)  Libērija (3)  Lielbritānija (376)  Lietuva (41)  Lihtenšteina (5)  Lībija (4)  Luksemburga (12)  Madagaskara (6)  Malaizija (30)  Malāvija (5)  Maldīvija (4)  Mali (4)  Malta (6)  Maroka (50)  Mauritānija (2)  Maurīcija (8)  Māršala Salas (2)  Meksika (164)  Melnkalne (34)  Mikronēzijas Federatīvās Valstis (3)  Mjanma (3)  Moldova (20)  Monako (6)  Mongolija (43)  Mozambika (10)  Namībija (11)  Nauru (2)  Nepāla (5)  Nigēra (7)  Nigērija (60)  Nikaragva (8)  Nīderlande (274)  Norvēģija (75)  Omāna (5)  Pakistāna (10)  Palau (3)  Palestīna (5)  Panama (10)  Papua-Jaungvineja (8)  Paragvaja (8)  Peru (35)  Polija (210)  Portugāle (92)  Puertoriko (37)  Ruanda (6)  Rumānija (101)  Salvadora (5)  Samoa (8)  Sanmarīno (5)  Santome un Prinsipi (3)  Saūda Arābija (29)  Seišelas (5)  Senegāla (9)  Sentkitsa un Nevisa (2)  Sentlūsija (5)  Sentvinsenta un Grenadīnas (3)  Serbija (86)  Singapūra (23)  Sīrija (6)  Sjerraleone (4)  Slovākija (41)  Slovēnija (53)  Somālija (2)  Somija (29)  Spānija (334)  Sudāna (5)  Surinama (3)  Svatini (4)  Šrilanka (9)  Šveice (107)  Tadžikistāna (11)  Taizeme (42)  Tanzānija (3)  Togo (4)  Tonga (6)  Trinidāda un Tobāgo (22)  Tunisija (63)  Turcija (108)  Turkmenistāna (9)  Tuvalu (2)  Uganda (25)  Ukraina (155)  Ungārija (166)  Urugvaja (11)  Uzbekistāna (63)  Vanuatu (3)  Vācija (425)  Venecuēla (44)  Vjetnama (18)  Zambija (26)  Zālamana Salas (3)  Ziemeļmaķedonija (8)  Zimbabve (5)  Zviedrija (134)

1. Krievijas sportisti startē zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga kā neitrālie sportisti.

Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Maķedonijas komanda startēja kā "Ziemeļmaķedonija", jo 2019. gada februārī tā Grieķijas iebildumu dēļ mainīja savu nosaukumu. Līdz šīm olimpiskajām spēlēm Maķedonija izmantoja pagaidu nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika".^[16]

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) 2019. gada 9. decembrī uz četriem gadiem aizliedza Krievijai startēt visos starptautiskajos sporta veidus pēc tam, kad tika atklāts, ka Krievijas valdība ir sagrozījusi laboratorijas datus, ko tā kā sniedza WADA 2019. gada janvārī par Krievijas Antidopinga aģentūras atjaunošanu.

Aizlieguma dēļ WADA ļāva tikai atsevišķiem Krievijas sportistiem piedalīties 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs zem olimpisko spēļu karoga, kā jau tas tika darīts 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Pēc šī lēmuma Krievijai nebūtu atļauts startēt komandu sporta veidos. WADA atbilstības pārskata komitejas vadītājs Džonatans Teilors paziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nevarēs izmantot nosaukumu "Olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR), kā tas tika darīts 2018. gadā, uzsverot, ka neitrālos sportistus nevar saistīt ar kādas konkrētas valsts pārstāvjiem.^[17][18][19] Vēlāk Krievija par WADA lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).^[20]

2020. gada 17. decembrī Sporta arbitrāžas tiesa nolēma samazināt sodu, ko WADA piemēroja Krievijai. Lēmums ļāva Krievijai piedalīties olimpiādē un citos starptautiskos pasākumos, taču divu gadu laikā komanda nevarēja izmantot Krievijas nosaukumu, karogu vai himnu, un tai bija jāuzrāda sevi kā "Neitrāls sportists" vai "Neitrālā komanda".^[21]

2021. gada 19. februārī tika paziņots, ka Krievija izmantos Krievijas Olimpiskā komitejas nosaukuma saīsinājumu KOK (angļu: ROC), bet pašas komitejas nosaukumu pilnībā nevar izmantot, lai atsauktos uz delegāciju. Krievijas sportisti startēja zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga.^[22]

Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Latvijai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Skatīt arī

• Olimpiskās spēles
• Vasaras olimpiskās spēles
• Starptautiskās Olimpiskās komitejas valstu un teritoriju kodi
• Japānā notikušās olimpiskās spēles
  • 1964. gada vasaras olimpiskās spēles — Tokija
  • 1972. gada ziemas olimpiskās spēles — Saporo
  • 1998. gada ziemas olimpiskās spēles — Nagano
  • 2020. gada vasaras olimpiskās spēles — Tokija

Atsauces

1. «Oficiāli: Tokijas OS jaunais sākums paredzēts 2021. gada 23. jūlijā». sportacentrs.com. 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
2. «Joint Statement from the International Olympic Committee and the Tokyo 2020 Organising Committee». olympic.org (angļu). 2020. gada 30. martā. Skatīts: 2020. gada 13. aprīlī.
3. «Olympics 2020: Tokyo wins race to host Games». BBC Sport. 2013. gada 7. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūnijs. Skatīts: 2018. gada 13. februāris.
4. Stephen Wilson. «Results of the IOC vote to host the 2020 Summer Olympics». Austin American-Statesman. Associated Press, 2013. gada 8. septembris. Skatīts: 2018. gada 11. decembris.
5. «Tokyo 2020 unveils details of Greek torch relay events». Olympic.org. IOC. 2019-11-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-11-13. Skatīts: 2020-02-28.
6. «With the concept of 'Hope Lights Our Way,' a 121-day journey begins in Fukushima». Tokyo2020.org. TOCOG. 2020-02-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-02-28. Skatīts: 2020-02-28.
7. «3-on-3 basketball officially added to Tokyo Olympics». CBC Sports. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
8. «Tokyo 2020: Mixed-gender events added to Olympic Games». BBC Sport. 2017-06-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. jūnijs. Skatīts: 2017. gada 9. jūnijs.
9. 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendārs
10. «National Stadium in Tokyo, where opening & Closing Ceremonies will take place, officially opened». olympics2020live.com (en-US). 2019-12-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-03-04. Skatīts: 2020-01-19.
11. Alastair Himmer. «Rugby-Tokyo stadium set for billion dollar facelift». Reuters, 2012. gada 6. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembris. Skatīts: 2017. gada 17. septembris.
12. Nick Friend. «Tokyo 2020 costs skyrocket to US$25 billion». SportsPro Media (angļu), 2018-10-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 30. oktobris. Skatīts: 2018. gada 4. novembris.
13. «Tokyo 2020 candidature file – section 8 – Sports and Venues». Tokyo 2020. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2013. gada 10. septembris.
14. Ryusei Takahashi. «IOC planning to move Tokyo Olympic marathon north to Sapporo in bid to avoid heat». The Japan Times (en-US), 2019-10-17. ISSN 0447-5763. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. oktobris. Skatīts: 2019-10-16.
15. Simon Denyer, Akiko Kashiwagi. «Cool runnings: After heated dispute, Tokyo agrees to shift Olympic marathons to more clement climes». washingtonpost.com. Washington Post, 2019. gada 1. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. novembris. Skatīts: 2019. gada 1. novembris.
16. Duncan Mackay. «IOC approve name change to North Macedonia National Olympic Committee». insidethegames.biz, 2019. gada 27. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 4. februāris.
17. Paul MacInnes. «Russia banned from Tokyo Olympics and football World Cup». The Guardian (en-GB), 2019-12-09. ISSN 0261-3077. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 9. decembris. Skatīts: 2019-12-09.
18. «Russia banned for four years to include 2020 Olympics and 2022 World Cup». BBC Sport (en-GB). 2019-12-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-11. Skatīts: 2019-12-09.
19. «WADA lawyer defends lack of blanket ban on Russia». The Japan Times. AP. 2019-12-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. decembris. Skatīts: 2019-12-17.
20. «Russia Confirms It Will Appeal 4-Year Olympic Ban». Time. AP. 2019. gada 27. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembris. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. decembrī. Skatīts: 2020. gada 13. martā.
21. «Russia can't use its name and flag at the next 2 Olympics». apnews.com (angļu). 2020. gada 17. decembris. Skatīts: 2020. gada 17. decembris.
22. «Olympics: Russia to compete under ROC acronym in Tokyo as part of doping sanctions». reuters.com (angļu). 2021. gada 19. februāris. Skatīts: 2021. gada 20. februāris.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2020. gada vasaras olimpiskās spēles.
• Oficiālā tīmekļa vietne