jezuītiJelgavā nodibināja savu rezidenci ar misijas centriem Alsungā un Augšzemē, t.i. Ilūkstē. Ilūkstē uzturējās 20 jezuītu un tur darbojās arī viņu kolēģija.
tika uzcelta Pilcenes (Piļcines) Sv. Antona Romas katoļu baznīca. Šī celtne, kas ir īpatnēja ar savām puskolonnām, sešstūra torni, pusapaļiem logiem, sīpolveida kupoliņu ar krustu ir vecākā koka baznīca Latgalē.
Daugavā pēc ledus iziešanas izveidojās Klīversala, radot bīstamu situāciju, jo Daugavas galvenā straume bija manāmi nošķiebusies pa kreisi, bet gar pašu Rīgas pilsētu tik ļoti sašaurinājās, ka laivas vairs netika cauri. Rīgas rāte ķērās pie Daugavas gultnes paplašināšanas.
Vēstures avotos šajā gadā tika minēts stiprs sals, kad nosala visi augļu koki, daudzi lopi, putni, meža zvēri un cilvēki. Akās aizsala ūdens, un radās ūdens trūkums. Sals turējies līdz jūlijam, bet pēc tam sākušās nepārtrauktas lietavas.
Februāris
12. februāris — ar Kurzemes hercoga Jēkaba aktu krievu apmetnei Daugavas krastā pretī Krustpils pilij tika piešķirtas Magdeburgas pilsētas tiesības un nosaukums Jakobstadt, Jēkaba miests, Jēkabpils. Pilsētas tiesību piešķiršanas aktā bija svarīgs punkts, ka Jēkabpilī arī uz priekšu drīkst apmesties vienīgi krievu tautības iedzīvotāji. Tas bija darīts tādēļ, lai pa Daugavu braucošie krievu strūdzinieki un plostnieki Jēkabpilī satiktu savas tautiešus, pie kuriem labprāt papildinātu savus pārtikas krājumus un iegrieztos arī kādā no daudzajiem Jēkabpils krogiem.
Jūlijs
29. jūlijs — ar Zviedrijas valdības rīkojumu tika pieņemts lēmums pārbūvēt Rīgas citadeli pēc Vobana aizsardzības sistēmas parauga. Citadeli atdalīja no pils un aizvirzīja tālāk uz ziemeļiem. Tādējādi izveidojās no pilsētas atsevišķi stāvošs cietoksnis ar sešiem bastioniem. Projekta pārbūves autors bija zviedru kara inženieris Ēriks Dālbergs. Citadeles pārbūve tika pabeigta 1697. gadā.
Oktobris
21. oktobris — tagadējā Dienvidkurzemes novadā noticis pirmais mēģinājums lidot. Priekules kalējs Zviedris-Johansons, ar paša izgatavotiem spārniem nolaidies no kādas mūra baznīcas torņa un it kā nolidojis divas verstis, pēc kā piezemējies un lauzis kāju. Par šādu ķecerību latviešu "Ikars" tika nekavējoties sadedzināts uz sārta, kā sātana iemiesojums.
Statistiski dati
Rīgas labības eksports: 3 lasti kviešu, 2298 lasti rudzu, 160 lasti miežu[1] (lasts kviešu - 48 pūri, lasts rudzu 45 pūri, lasts miežu 60 pūri).
Kultūra
Zinātne
Rīgas pilsētas galvenais ārsts Fūrmanis uzrakstīja varas iestādēm sūdzību, kritizējot aptiekārus par patvaļīgu zāļu izplatīšanu.
Ventspilī tika dibināta viena no vecākajām aptiekām Latvijas teritorijā.
12. maijs — Augusts II Stiprais, Saksijas kūrfirsts, kas 1697. gadā tika ievēlēts par Polijas karali un Lietuvas lielkņazu. Skaitījās arī Livonijas lielhercogs, jo viņa pārvaldē bija Inflantija jeb poļu Vidzeme. (miris 1733).
