Kvieši

Šis raksts ir par labību un graudiem. Par graudzāļu dzimtas ģinti skatīt rakstu kviešu ģints.

Kviešu graudi

Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē. No kviešiem iegūst miltus, kurus izmanto maizes un dažādu konditorejas izstrādājumu cepšanā. Kviešus izmanto arī lopbarībā. Pārtikas graudus galvenokārt iegūst no mīksto kviešu (Triticum aestivum) sugas, bet arī no citām sugām iegūst kviešu graudus, kurus lieto pārtikā, piemēram, no cietajiem kviešiem (Triticum durum) iegūst graudus, kurus pēc tam izmanto makaronu miltu malšanā vai mannas gatavošanā.

Kviešu veidi

Aptuveni 95% no visiem izaudzētajiem kviešu graudiem pasaulē ir iegūti no mīkstajiem kviešiem (Triticum aestivum). Tos samaļot, iegūst miltus, kas tiek izmantoti maizes un dažādu citu pārtikas produktu gatavošanā.

No cietajiem kviešiem (Triticum durum) iegūst graudus, kurus izmanto makaronu miltu iegūšanā vai mannas gatavošanā.

Kviešu graudus cilvēku vajadzībām iegūst arī no viengraudkviešiem (Triticum monococcum), divgraudkviešiem (Triticum dicoccum), Horazānas kviešiem (Triticum turanicum) un plēkšņu kviešiem (Triticum spelta).

Kviešu audzētājvalstis

Lielākās kviešu audzētājvalstis 2021. gadā

Valsts	Miljoni tonnu
Ķīna	136,9
Indija	109,6
Krievija	76,1
ASV	44,8
Francija	36,6
Ukraina	32,2
Austrālija	31,9
Pakistāna	27,5
Kanāda	22,3
Vācija	21,5
Pasaule	770,9
Avots: ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija[1]

2021. gadā vislielākā kviešu audzētājvalsts bija Ķīna (136,9 miljoni tonnu). Nākamās lielākās bija Indija, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis, Francija, Ukraina, Austrālija, Pakistāna, Kanāda un Vācija.^[1] Kvieši pasaulē veido aptuveni 60% no graudaugu eksporta.^[2] Kviešus galvenokārt importē uz Krieviju, Ķīnu, Japānu, Ēģipti, Brazīliju, Poliju, Itāliju, Indiju, Dienvidkoreju, Irāku un Maroku.^[2]

Kviešu vēsture

Kviešu izcelsme ir meklējama "Auglīgajā pusmēnesī", Tuvajos Austrumos. Tā ir viena no vecākajām graudaugu kultūrām pasaulē. Tie Eifratas ielejā ir kultivēti 9000 gadus pirms mūsdienām. Arī Senās Ēģiptes faraoni ir apglabāti kopā ar kviešiem, kuri tika ņemti līdzi aizkapa dzīvē.

Kviešus audzēt iemācījās arī Senajā Grieķijā un Senajā Romā. Tie izplatījās arī uz Centrālāzijas zemēm un Ķīnu. Tiek lēsts, ka šajās zemēs kviešus audzē aptuveni 5000 gadus. Pēc Jaunās pasaules atklāšanas kvieši tika ievesti audzēšanai arī Ziemeļamerikā.

1990. gadā visvairāk kviešu tika izaudzēts Padomju Savienībā, bet mūsdienās, 2021. gadā, visvairāk kviešu izaudzēja Ķīnā (136,9 miljoni tonnu).^[1]

Atsauces

1. «Wheat» (angļu). faostat.fao.org. Skatīts: 2023-02-10.
2. «Пшеница» (krievu). Энциклопедия Кругосвет. Skatīts: 2023-10-02.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kvieši.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)