Par āpšiem sauc sermuļu dzimtas (Mustelidae) trīs dažādu apakšdzimtu dzīvniekus. Tās ir Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae), Amerikas āpšu apakšdzimta (Taxidiinae) un Medusāpšu apakšdzimta (Mellivorinae).
Šajās trīs apakšdzimtās ir 12 mūsdienās dzīvojošas āpšu sugas, kas iedalītas 5 ģintīs. Kādreiz pie āpšiem tika pieskaitīti arī Āzijassmirdīgie āpši (Mydaus), kas bija iekļauti Eirāzijas āpšu apakšdzimtā (Melinae). Tomēr DNS pētījumos noskaidrots, ka smirdīgie āpši ir tuvāki radinieki skunksiem nekā pārējiem āpšiem. Āzijas smirdīgie āpši šobrīd ir iekļauti skunksu dzimtā (Mephitidae).[1][2]
Āpšiem ir masīva ķermeņa uzbūve, pagarināta ķermeņa forma un īsas, spēcīgas kājas. Ķepas ir platas, ar spēcīgiem nagiem, kas piemēroti zemes rakšanai. Tiem ir atšķirīgs no citiem dzīvniekiemapakšžokļa un augšžokļa savienojums. Tas ir savienots tādā veidā, ka āpšiem ir ierobežota apakšžokļa kustība uz augšu un leju, kā arī uz sāniem. Salīdzinot ar citiem dzīvniekiem, tas nespēj atplēst tik platu muti, kā arī veidot "astotnieka" kustības ar žokli horizontālā plaknē. Vislielākais no visiem āpšiem pasaulē ir Eirāzijas āpšu apakšdzimtas milzis cūkāpsis (Arctonyx collaris), kas dzīvo Dienvidaustrumāzijā, sākot ar Indijas austrumiem līdz Birmai, Taizemei, Vjetnamai, Kambodžai un Laosai.[3] Bet vismazākais ir Ķīnas seskāpsis (Melogale moschata), kas dzīvo sākot ar Asamas štatu Indijā un centrālo Ķīnu, beidzot ar Dienvidaustrumāziju. Tas ir sastopams Indoķīnasziemeļos; Vjetnamā, Laosā, un Taivānā.[4]
Katrai sugai ir atšķirīgi uzvedības modeļi, bet visiem kopīgs ir tas, ka visi āpši dzīvo zem zemes pašu izraktās alās. Alas var būt sarežģīti labirinti ar daudzām izejām. Daži āpši ir vientuļnieki, bet citi veido klanus. Klanā var iekļauties 2—15 āpši. Tie var būt agresīvi dzīvnieki un nikni aizstāvēt gan sevi, gan savus mazuļus. Āpsis ir bezbailīgs un iesaistās cīņā ar daudz lielākiem dzīvniekiem par sevi, piemēram, ar vilkiem, koijotiem un lāčiem. Lai arī izskatās lempīgs, īsās distancēs tas var skriet ar ātrumu 25—30 km/h.
Ir novērots, ka Amerikas āpsis (Taxidea taxus) ar koijotu (Canis latrans) kooperējas kopīgās medībās.[5]
Atšķirībā no daudziem plēsējiem, kas medī virszemē, āpši visbiežāk savu upuri medī, rokot zemi.[6] Tas spēj lielā ātrumā izrakt tuneļus, dzenoties pakaļ pelei, kas glābjas pa pazemes alām. Āpši mēdz veidot barības krājumus nebaltai dienai. Katrai apakšdzimtai ir savi ēšanas ieradumi; Eirāzijas āpši medī galvenokārt kukaiņus, uzlasa kukaiņu kūniņas un kāpurus, sliekas, kā arī pie izdevības apēd grauzējus, olas, putnus, rāpuļus, vardes un citus mazus dzīvniekus, kā arī graudus, saknes un augļus.[7] Medusāpši barojas ar medu, medī dzeloņcūkas un čūskas. Bet Amerikas āpši medī suslikus, zemes vāveres, kurmjus, prēriju suņus un citus grauzējus, kā arī ēd sēklas un augļus.
↑Koepfli KP, Deere KA, Slater GJ, et al. (2008). "Multigene phylogeny of the Mustelidae: resolving relationships, tempo and biogeographic history of a mammalian adaptive radiation". BMC Biol. 6 (1): 4–5. doi:10.1186/1741-7007-6-10
