PROFILBARU.COM

Zvīņrāpuļi; Squamata (Oppel, 1811)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Rāpuļi (Reptilia)
Apakšklase	Diapsīdi (Diapsida)
Virskārta	Lepidozauri (Lepidosatiria)
Kārta	Zvīņrāpuļi (Squamata)
Izplatība
	Zvīņrāpuļi Vikikrātuvē

Zvīņrāpuļi, zvīņrāpuļu kārta, arī zvīņaiņu kārta (Squamata) pieder pie lepidozauru virskārtas (Lepidosatiria). Tā ir vislielākā mūsdienās dzīvojošo rāpuļu klases (Reptilia) kārta, kas ietver vairāk kā 10 000 sugas.^[1] Tā ir vienīgā rāpuļu grupa, kas pašreizējā ģeoloģiskajā laikmetā ir pilnā plaukumā. Raksturīgākās zvīņrāpuļu pazīmes ir šādas. Ķermeni sedz ragvielas zvīņas, zem kurām tikai dažreiz ir nelielas kaula zvīņas. Skriemeļi tikai procēli. Kvadrāta kauls atšķirībā no visiem pārējiem mūsdienu rāpuļiem veido kustīgu locītavu ar galvaskausa kapsulu. No diviem vaiga lokiem vai nu saglabājies viens — augšējais, vai arī izzūd abi loki. Hoānas atveras aukslēju priekšējā daļā. Kopulācijas orgāni ir ļoti īpatnēji — divu dobu maisu veidā. Vairojas, vai nu dējot olas ar pergamentam līdzīgu čaumalu, kurām atšķirībā no krokodilu un bruņurupuču olām nav olas baltuma, vai arī mazuļiem dzimstot.

Sistemātikas diskusijas

Zvīņrāpuļu kārtas klasifikācija ir joprojām neatrisināta un zinātnieki nav pieņēmuši vienotu sistemātiku. Pastāv vairākas alternatīvas sistemātikas, kurām visām informācijas avotos ir samērā grūti izsekot. Pēdējo gadu ģenētiskie pētījumi un atklājumi ir "sagriezuši ar kājām gaisā" klasifikācijas, kas kalpojušas gadiem ilgi. Klasiskajā sistemātikā zvīņrāpuļi iedalījās 3 apakškārtās: amfisbēni (Amphisbaenia), čūskas (Serpentes) un ķirzakas (Lacertilia). Jaunākajās sistemātikās šis iedalījums vairs netiek lietots un zinātnieki samērā vienprātīgi ir likvidējuši ķirzaku apakškārtu,^[2] iesakot vārdu ķirzakas lietot tikai, lai apzīmētu zvīņrāpuļu grupu, kuras nav čūskas un amfisbēni, un neizmantot kā taksonomisko vienību.^[3]

Vairākās alternatīvās sistemātikās zvīņrāpuļi pamatā iedalās 2 apakškārtās — iguānveidīgo apakškārtā (Iguania) un cietmēles rāpuļu apakškārtā (Scleroglossa). Atšķirīgi viedokļi dažādām zinātnieku grupām ir par cietmēles rāpuļu iedalījumu infrakārtās.^[3] Tomēr šāds iedalījums nespēj atrisināt un sakārtot visas savstarpējās sakarības, kādas ir atklātas ģenētiskajos pētījumos, tādēļ pēdējos gados arī šo apakškārtu iedalījumu vairs nelieto, piedāvājot dažādas alternatīvas taksonomiskās vienības.^[2]^[3] Zemāk seko daži piemēri zvīņrāpuļu jaunākajām sistemātikām:

1998. gada sistemātika (Estes et al., 1998)

Zvīņrāpuļu kārta (Squamata)^[3]

Iguānveidīgo apakškārta (Iguania)
Cietmēles rāpuļu apakškārta (Scleroglossa)
- infrakārta Amfisbēni (Amphisbaenia)
- infrakārta Čūskas (Serpentes)
- infrakārta Gekonveidīgie (Gekkota)
- infrakārta Glodeņveidīgie (Anguimorpha)
  - dzimta Čūskķirzakas (Lanthanotidae)
  - dzimta Glodenes (Anguidae)
  - dzimta Indzobķirzakas (Helodermatidae)
  - dzimta Krokodilķirzakas (Xenosauridae)
  - dzimta Varāni (Varanidae)
- infrakārta Scinkveidīgie (Scincomorpha)
  - dzimta Gimnoftalmi (Gymnophthalmidae)
  - dzimta Īstās ķirzakas (Lacertidae)
  - dzimta Kordilīdi (Cordylidae)
  - dzimta Naktsķirzakas (Xantusiidae)
  - dzimta Scinki (Scincidae)
  - dzimta Tejas (Teiidae)
- dzimta Tārpķirzakas (Dibamidae)

1998. gada sistemātika (Lee et al., 1998)

Zvīņrāpuļu kārta (Squamata)^[3]

nenoteikta kārta †Ardeosauridae
nenoteikta kārta Jaunie zvīņrāpuļi (Neosquamata)
- Cietmēles rāpuļu apakškārta (Scleroglossa)
  - Dubultmēles rāpuļu infrakārta (Diploglossa)
    - infrakārta Glodeņveidīgie (Anguimorpha)
      - dzimta Glodenes (Anguidae)
      - dzimta Krokodilķirzakas (Xenosauridae)
      - virsdzimta Varānu virsdzimta (Varanoidea)
        dzimta Indzobķirzakas (Helodermatidae)
        
        nenoteikta kārta Čūskveidīgie (Phythonomorpha)
        nenoteikta kārta Čūskas (Serpentes)
        
        dzimta †Mozazauri (Mosasauridae)
        
        dzimta Varāni (Varanidae)
    - dzimta Kordilīdi (Cordylidae)
    - infrakārta Scinkveidīgie (Scincomorpha)
  - infrakārta Ķirzakveidīgie (Lacertiformes)
    - dzimta Gimnoftalmi (Gymnophthalmidae)
    - dzimta Īstās ķirzakas (Lacertidae)
    - dzimta Tejas (Teiidae)
  - Naktsķirzaku infrakārta (Nyctisauria)
    - virsdzimta Amfisbēni (Amphisbaenia)
    - virsdzimta Gekonveidīgie (Gekkota)
    - dzimta Naktsķirzakas (Xantusiidae)
    - dzimta Tārpķirzakas (Dibamidae)
- Iguānveidīgo apakškārta (Iguania)

2005. gada sistemātika (Vidal & Hedges, 2005)

Zvīņrāpuļu kārta (Squamata)^[2]

Šķeltmēles rāpuļu apakškārta (Bifurcata)
- infrakārta Gekonveidīgie (Gekkota)
- infrakārta Vienzoba rāpuļi (Unidentata)
  - infrakārta Augstākie zvīņrāpuļi (Episquamata)
    - infrakārta Taisnstūrzvīņu rāpuļi (Laterata)
      - infrakārta Ķirzaku infrakārta (Lacertibaenia)
        infrakārta Amfisbēni (Amphisbaenia)
        dzimta Amfisbēni (Amphisbaenidae)
        
        dzimta Divkāju ķirzakas (Bipedidae)
        
        dzimta Siltās ķirzakas (Rhineuridae)
        
        dzimta Tuksnešu siltās ķirzakas (Trogonophidae)
        
        infrakārta Ķirzakveidīgie (Lacertiformes)
        dzimta Īstās ķirzakas (Lacertidae)
      - infrakārta Tejveidīgie (Teiformata)
        dzimta Gimnoftalmi (Gymnophthalmidae)
        
        dzimta Tejas (Teiidae)
  - infrakārta Indzobķirzaku infrakārta (Toxicofera)
    - infrakārta Čūskas (Serpentes)
    - infrakārta Iguānveidīgie (Iguania)
    - infrakārta Glodeņveidīgie (Anguimorpha)
      - dzimta Glodenes (Anguidae)
      - dzimta Indzobķirzakas (Helodermatidae)
      - dzimta Varāni (Varanidae)
  - infrakārta Scinkveidīgie (Scincomorpha)
    - dzimta Kordilīdi (Cordylidae)
    - dzimta Naktsķirzakas (Xantusiidae)
    - dzimta Scinki (Scincidae)
Tārpķirzaku apakškarta (Dibamia)
- dzimta Tārpķirzakas (Dibamidae)