Šajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.
WilliamsF1, kādreiz Williams Grand Prix Engineering, ir Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru dibinājuši Frenks Viljamss un Patriks Heds. Williams F1 sacīkstēs piedalās kopš 1978. gada. Komanda tās pastāvēšanas vēsturē izcīnījusi 7 pasaules čempionu titulus un 9 konstruktoru kausus.
Vēsture
Ford (1978—1982)
Savās pirmajās sezonās Williams nebija starp labākajiem, taču jau 1980. gadā komanda izcīnīja gan konstruktoru kausu, gan čempiona titulu. Pirmais Williams čempions bija austrālietis Alans Džonss, kurš komandā brauca jau kopš pašas pirmās sacīkstes. Pēc gada viņš aizvadīja savu pēdējo sezonu šajā komandā. 1982. gadā tika noslēgts līgums ar Karlosu Reutemanu. Lai noskaidrotu, kas būs otrais pilots, komandas vadītājam Frenkam Viljamsam nācās pārbaudīt vairākus pilotus, līdz viņš nolēma, ka pirms sezonas nevienu punktu neieguvušais Keke Rosbergs ir īstais cilvēks šim darbam. Izcīnot tikai vienu uzvaru (rekords), Rosbergs kļuva par pasaules čempionu.
Honda un Judd (1983—1988)
1983. gada sākumā tika noslēgts līgums par dzinēju piegādi ar Honda. Dzinēji apgāde tika sākta pēc gada, tāpēc visu atlikušo sezonu Ford turpināja piegādāt dzinējus Williams. Tosezon tika izcīnīta viena uzvara. Trīs sezonas pēc kārtas komanda nerādīja tādu sniegumu, kādu dekādes sākumā. Komandas vadītājs Frenks Viljamss bija nonācis autokatastrofā un zaudēja spēju staigāt. Tosezon (1986) komanda izcīnīja konstruktoru kausu. Pēc gada, pateicoties Nelsonam Pikē, komandai bija ne tikai otrais konstruktoru kauss pēc kārtas, bet arī čempiona tituls. Tā kā pēc gada dominēja McLaren, Williams netika neviena uzvara.
Renault un Mecachrome (1989—1999)
1989. gadā Renault apsolīja piegādāt dzinējus. Tie aiznesa komandu līdz vēl pieciem konstruktoru kausiem un četriem čempiona tituliem. To spēks un Adriana Ņūvija formulu dizains palīdzēja Williams piedzīvot īsu dominēšanas periodu. Pirmajās divās sezonās komandā brauca Rikardo Patrēze un Tjērī Butsēns. 1991. gadā Butsēns tika nomainīts pret Naidželu Menselu. Komanda motociklu sacīkstēs atrada Deimonu Hillu, taču vēl neielaida viņu komandā. Mensels bija otrais pilotu kopvērtējumā un komanda bija otrā konstruktoru kausā. Jau nākamsezon Mensels izcīnīja savu pirmo un vienīgo F1 pasaules čempiona titulu, bet Patrēze devās uz Benetton, kur aizvadīja savu pēdējo sezonu.
1993. gadā komandā tika Hills, bet Mensels devās uz IndyCar čempionātu. Viņu aizvietoja francūzis Alēns Prosts. Williams dominēja un Prosts izcīnīja savu pēdējo titulu. Prostu nākamsezon aizvietoja F1 leģenda Airtons Senna, tomēr savā trešajā sacīkstē (Sanmarīno Grand Prix) Senna ielidoja betona sienā un gāja bojā. Sezona bija diezgan vētraina, un pēdējā sacīkstē Mihaels Šūmahers izsita D. Hillu no trases un izcīnīja titulu ar 1 punkta pārsvaru. Pēc gada Hillam atkal neizdevās izcīnīt titulu, taču 1996. gadā, kad Šūmahers devās uz Ferrari, tas izdevās. Togad viņa komandas biedrs bija Žaks Vilnēvs, kurš titulu izcīnīja pēc gada, kad Hills devās uz Arrows.
1998. gadā komanda parakstīja ilgtermiņa līgumu ar vācu autosporta grandu BMW, kas Williams piedāvātu dzinējus un arī zināšanas 10 gadu garumā. Kā darījuma daļu, BMW gribēja komandā ieraudzīt vismaz vienu vācieti, tādēļ Williams pārvilināja Ralfu Šūmaheru. Kopumā gads bija salīdzinoši neveiksmīgs: Vilnēvs palika piektais kopvērtējumā, Frencens bija septītais, un konstruktoru kausā viņi bija trešie. Viens no iemesliem šādam rezultātam varētu būt Mecachrome dzinējs, kurš bija viens no Williams slikto rezultātu iemesliem arī 1999. gadā. Togad komanda nomainīja abus pilotus — Vilnēvs pārgāja uz sava menedžera komandu BAR, bet Frencens apmainījās ar Šūmaheru vietām. Alesandro Dzanardi aizvietoja Vilnēvu. Sezonas beigās Williams bija piektie, Šūmahers — sestais, bet Dzanardi vispār neizcīnīja punktus.
BMW un Cosworth (2000—2006)
2000. gadā Williams komanda centās iegūt kolumbiešu braucēja Huana Pablo Montoijas pakalpojumus kā vienības otro numuru, taču viņam vēl joprojām bija līgums CART čempionātā, tādēļ viņa vietā debitēja anglis Džensons Batons. Batonam pirmis gads bija diezgan labs — punktus viņš izcīnīja jau otrajā sacīkstē un beigās palika astotais. Šūmahers savukārt palika piektais, konstruktoru kausā komandu iebīdot trešajā vietā. 2001. gadā Williams aizmainīja Batonu uz Benetton, un atļāva debitēt Montoijam, kuram tajā pašā gadā izdevās arī uzvarēt. Togad pierādījās, ka BMW motors ir ātrākais trasē, ko apstiprināja ātrums garākajās taisnēs, pārsniedzot 330 km/h. Taču nestabilitāte pirmajās sezonās un ātruma zaudēšana nākamajās tā arī neļāva Williams komandai izcīnīt ne čempionu titulu, ne konstruktoru kausu. Williams šajā gadā izdevās maksimāli pietuvoties bijušajam lielajam divniekam, pārvēršot to par lielo trijnieku.
2002. gada sezonu aizēnoja Ferrari dominance. Neraugoties uz salīdzinoši labajiem rezultātiem kvalifikācijās, kurās Montoija izcīnīja 7 uzvaras, Williams izcīnīja tikai vienu uzvaru sacīkstēs, toties konstruktoru kausā finišēja otrajā vietā. 2003. gadā Šūmahers un Montoija cīnījās par pasaules čempiona titulu, bet Šūmaheram cīņu izjauca avārija Itālijas Grand Prix treniņbraucienos. Montoija cīņu par titulu beidza ASV Grand Prix. Williams tomēr ar divu punktu pārsvaru izdevās nosargāt otro vietu kopvērtējumā. 2004. gadā gan Montoija, gan Šūmahers aizvadīja savu pēdējo sezonu Williams. ASV Šūmahers piedzīvoja smagu avāriju un pēc tam izlaida vairākas sacīkstes. Togad Williams izcīnīja arī uz šo brīdi pēdējo uzvaru — Brazīlijas Grand Prix.
2005. gadā jaunajiem komandas pilotiem Markam Veberam un Nikam Heidfeldam izdevās izcīnīt četrus goda pjedestālus. Šajā gadā tika paziņots, ka BMW un Williams priekšlaicīgi pārtrauc sadarbību. Heidfelds pēc sezonas beigām pārgāja uz BMW Sauber nometni, bet Vebers palika. 2006. gadā Williams aizvadīja diezgan neveiksmīgu sezonu. Viņi, atšķirībā no pagājušā gada, izmantoja Cosworth dzinējus un Bridgestone riepas. Šajā gadā debitēja Niko Rosbergs. Rosbergam izdevās labas pirmās dažas sacīkstes, bet atlikušajā sezonas daļā viņš kļuva salīdzinoši nemanāms trasē.
Toyota un Cosworth (2007—pašlaik)
2007. gadā komanda sāka lietot Toyota dzinējus. Komandā brauca Rosbergs un Aleksandrs Vurcs. Vurcs izcīnīja goda pjedestālu Kanādas Grand Prix. Viņam gandrīz izdevās atkārtot šo sasniegumu tā paša gada Eiropas Grand Prix, tomēr Marks Vebers bija mazliet ātrāks un Vurcs palika ceturtais. Neilgi pirms sezonas beigām Vurcs paziņoja par karjeras beigšanu, tādēļ pēdējā sacīkstē viņu aizvietoja Kadzuki Nakadžima. 2007. gada 7. novembrī tika paziņots, ka Nakadžima paliks Williams arī 2008. gadā. Rosbergs tosezon divreiz ir kāpis uz goda pjedestāla: Austrālijas un Singapūras Grand Prix.
2012. gadā Barikello bija spiests beigt 19 sezonas ilgo karjeru, kad komanda nepagarināja līgumu ar viņu. Komanda atgriezās pie Renault dzinējiem, komandā startē Bruno Senna un Pastors Maldonado, kurš 2012. gada Spānijas Grand Prix izcīnīja savu pirmo uzvaru un komandas pirmo uzvaru kopš 2004. gada.
Lai gan Pasaules čempionāta sacīkstes 1952. un 1953. gadā tika rīkotas pēc Formula 2 noteikumiem, konstruktori, kas piedalījās šajā laikā tiek iekļauti, lai saglabātu secību. Komandas, kuras piedalījās tikai Indy 500 sacīkstēs no 1950. līdz 1960. gadam, nav iekļautas.