Urāna pavadoņi
Urānam ir zināmi 28 pavadoņi.[1] Pavadoņi, kuriem piešķirti nosaukumi, nodēvēti Viljama Šekspīra un Aleksandra Poupa darbu varoņu vārdos.[2]
Pirmos divus pavadoņus, Titāniju un Oberonu, 1787. gadā atklāja angļu astronoms Viljams Heršels. Nākamos divus pavadoņus (Arielu un Umbrielu) 1851. gadā atklāja britu astronoms Viljams Lasels. Pēc gandrīz gadsimtu garas pauzes, 1948. gadā Džerards Koipers atklāja Mirandu. Pārējos pavadoņus atklāja pēc 1985. gada, kad Urāna sistēmu pētīja starpplanētu zonde „Voyager 2”, kā arī, izmantojot teleskopus.
Urāna pavadoņi ir mazākie starp pārējo Saules sistēmas gāzu planētu pavadoņiem, tā piecu lielāko Urāna pavadoņu kopējā masa veido mazāk kā pusi no Tritona masas. [P 1] Titānija ir lielākais no Urāna pavadoņiem. Tā rādiuss ir 788,9 km vai mazāk kā puse no Mēness rādiusa. Titānija pēc izmēra ir astotais lielākais pavadonis Saules sistēmā. Kopumā Urāns ir apmēram 10 000 reižu masīvāks par visu savu pavadoņu kopējo masu.
Urāna pavadoņi nosacīti tiek iedalīti trīs grupās: iekšējie pavadoņi (13), lielie pavadoņi (5) un neregulārie pavadoņi (10). Iekšējie un lielie pavadoņi rotē tajā pašā virzienā kā Urāns, kamēr neregulārajiem pavadoņiem (izņemot Margaretu) rotācijas virziens ir vērsts pretēji.
Saraksts
Tabulā norādīti Urāna pavadoņi (sākot ar tuvāko planētai).
|
Nr.
|
Nosaukums[P 2]
|
Orbītas lielā pusass (km) [3]
|
Izmēri (km) [3]
|
Redzamais spožums (mag)[3]
|
Apriņķošanas periods (dienas) [3][P 3]
|
1.
|
VI
|
Kordēlija
|
49 800
|
40
|
23,1
|
0,335
|
2.
|
VII
|
Ofēlija
|
53 800
|
42
|
22,8
|
0,376
|
3.
|
VIII
|
Bjanka
|
59 200
|
51
|
22,0
|
0,435
|
4.
|
IX
|
Kresīda
|
61 800
|
80
|
21,1
|
0,464
|
5.
|
X
|
Dezdemona
|
62 700
|
64
|
21,5
|
0,474
|
6.
|
XI
|
Džuljeta
|
64 400
|
93
|
20,6
|
0,493
|
7.
|
XII
|
Porcija
|
66 100
|
135
|
19,9
|
0,513
|
8.
|
XIII
|
Rozalinda
|
69 900
|
72
|
21,3
|
0,558
|
9.
|
XXVII
|
Kupidons
|
74 392
|
10
|
26
|
0,613
|
10.
|
XIV
|
Belinda
|
75 300
|
80
|
21,0
|
0,624
|
11.
|
XXV
|
Perita
|
76 417
|
20
|
24
|
0,638
|
12.
|
XV
|
Paks
|
86 000
|
162
|
19,2
|
0,762
|
13.
|
XXVI
|
Meba
|
97 736
|
10
|
26
|
0,923
|
14.
|
V
|
Miranda
|
129 900
|
471
|
15,3
|
1,41
|
15.
|
I
|
Ariels
|
190 900
|
1158
|
13,2
|
2,52
|
16.
|
II
|
Umbriels
|
266 000
|
1169
|
14
|
4,14
|
17.
|
III
|
Titānija
|
436 300
|
1578
|
13
|
8,71
|
18.
|
IV
|
Oberons
|
583 500
|
1522
|
13,2
|
13,46
|
19.
|
XXII
|
Francisko
|
4 276 000
|
22
|
25
|
(R) 266,6
|
20.
|
XVI
|
Kalibans
|
7 231 000
|
72
|
22,4
|
(R) 579,7
|
21.
|
|
S/2023 U 1
|
7 999 500
|
8
|
26,7
|
(R) 679,4
|
22.
|
XX
|
Stefans
|
8 004 000
|
32
|
24,1
|
(R) 677,4
|
23.
|
XXI
|
Trinkuls
|
8 504 000
|
18
|
25,4
|
(R) 759,0
|
24.
|
XVII
|
Sikoroksa
|
12 179 000
|
150
|
20,8
|
(R) 1288,3
|
25.
|
XXIII
|
Margareta
|
14 345 000
|
20
|
25,2
|
1694,8
|
26.
|
XVIII
|
Prospers
|
16 256 000
|
50
|
23,2
|
(R) 1977,3
|
27.
|
XIX
|
Seteboss
|
17 418 000
|
47
|
23,3
|
(R) 2234,8
|
28.
|
XXIV
|
Ferdinands
|
20 901 000
|
21
|
25,1
|
(R) 2823,4
|
Piezīmes
- ↑ Tritona masa ir apmēram 2,14 x 1022 kg, bet piecu lielāko Urāna pavadoņu masa tikai 0,92 x 1022 kg
- ↑ Pavadoņu latviskie nosaukumi ņemti no žurnāla Zvaigžņotā debess, 2009. gada pavasaris
- ↑ Pavadoņiem ar pretēji vērstu rotācijas virzienu uz to norāda (R) pirms apriņkošanas perioda
Atsauces
|
|