Kresīda (pavadonis)

Kresīda

Porcija, Kresīda un Ofēlija Voyager 2 attēlā
Atklāšana
Atklājējs/i	Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums	1986. gada 9. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss)	61 766,730 ± 0,046 km [1]
Ekscentricitāte	0,00036 ± 0,00011 [1]
Apriņķojuma periods	0,463569601 ± 0,000000013 d [1]
Slīpums	0,006 ± 0,040° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap	Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas	92 x 74 x 74 km[2]
Vidējais rādiuss	41 ± 2 km[3]
Masa	~3,4×10^17 kg
Vidējais blīvums	~1,3 g/cm^3[3]
Ass slīpums	0 [2]
Albedo	0,069 ± 0,007[3]
Redzamais spožums	21,58 ± 0,11[3]

Kresīda, arī Urāns IX^[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir ceturtais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 9. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes „Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U3^[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kresīda. Kresīda ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Troils un Kresīda”.

Orbīta un fizikālie parametri

Kresīda ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 82 ± 4 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Dezdemona, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.^[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Kresīda ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. ^[2]

Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Kresīda var sadurties ar Dezdemonu.^[7]

Atsauces

1. The Orbits of the Inner Uranian Satellites From Hubble Space Telescope and Voyager 2 Observations
2. Voyager’s Eleventh Discovery of a Satellite of Uranus and Photometry and the First Size Measurements of Nine Satellites
3. Planetary Satellite Physical Parameters
4. Uranian System
5. Circular No. 4164
6. Erich Karkoschka, Comprehensive Photometry of the Rings and 16 Satellites of Uranus with the Hubble Space Telescope
7. Orbital Stability of the Uranian Satellite System