Galvenais kultūraugs bija kukurūza. Tā dod cieti enerģijai un var nodrošināt 75 procentus cilvēka ķermeņa vajadzību pēc barības vielām. Ciltis audzēja dažādas kukurūzas šķirnes (irokēzi — piecpadsmit šķirnes). Bieži izmantoja kolektīvo augu audzēšanas metodi, kad vienā laukā audzēja arī pupas, kas vijās ap kukurūzas kātiem, un ķirbjus, kas nomāca nezāles un uzturēja augsni mitru.
Irokēzu sievietes no kukurūzas vālītēm ar brieža žokļa kaulu izlobīja sēkliņas. Tad, lai izmiekšķētu miziņas, tās izvārīja sārmā (to gatavoja no vārītiem pelniem). Sārmu un miziņas noskaloja īpašā grozā, sēkliņas izžāvēja, pēc tam tās ilgi berza miezerī, līdz ieguva rupja maluma miltus.
Daļu kukurūzas kontinenta ziemeļos saglabāja trūcīgajiem ziemas mēnešiem. Kukurūzas vālītes izkāra mājokļos un izkaltēja — dažas pēc tam iztīrīja un sēklas glabāja izraktās bedrēs, kuras izklāja ar zāli un niedrēm. Lai aizsargātu no aukstuma, glabātavas pārklāja ar mizu. Šādās bedrēs glabāja arī pupas, ķirbjus, saulespuķu sēkliņas.
Kontinenta dienvidaustrumos dzīvojošo čeroku vīrieši nolīda līdumu. Pēc tam sievietes kaplēja zemi un izveidoja mazus uzkalniņus, kuros stādīt kukurūzu. Parasti sēja divas augu kultūras — vienu, ko ēst vasarā, un otru, ko rudenī izkaltēt un uzglabāt ziemai. Kad kukurūza bija nolobīta un nomazgāta, to samala miltos. Pēc tam, lai atsijātu rupjākas daļiņas, miltus izsijāja īpašos grozos, kas bija līdzīgi mūsdienu sietam.
Pupas un ķirbji
Atkarībā no dabas un vēstures nejaušībām, kontinentā audzēja dažādas pupu šķirnes. Tomēr tām visām piemita vērtīgas īpašības. Pupas ir vērtīgs uztura produkts, jo tajās ir liels daudzums olbaltumvielu un vitamīnu (it īpaši niacīna, kuru kukurūza nesatur). Pupu olbaltumvielās ir neaizstājamās aminoskābes lizīns un triptofāns, kuru nav kukurūzā, līdz ar to abi kopā šie produkti veido sabalansētu uzturu. Tikpat nozīmīgi bija tas, ka kaltētas pupas varēja uzglabāt bez bojāšanās pat gadiem ilgi.
Ķirbji, kas nogatavojās rudenī, bija ļoti vērtīgi dārzeņi. Angļu kolonisti izdomāja saldo ķirbju pīrāgu, kas tagad ir Pateicības dienas ēdiens.
