Ķirbis

Šis raksts ir par augli. Par augu ģinti skatīt rakstu ķirbji.

Ķirbji

Kaltētas ķirbja sēklas

Ķirbis ir vairāku ķirbju ģints (Cucurbita) kultūraugu auglis. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirbis ir oga.^[1] Ķirbju ražu iegūst no tādām sugām kā parastā ķirbja (C. pepo), daudzgadīgā ķirbja (C. ficifolia), lielaugļu ķirbja (C. maxima) un muskata ķirbja (C. moschata). Ķirbjus galvenokārt izmanto uzturā. Tiem ir arī dažāda simboliska nozīme, piemēram, Halovīnā.

Ķirbjus sākotnēji kultivēja tikai Latīņamerikā, galvenokārt mūsdienu Meksikas teritorijā. Tos sāka audzēt aptuveni 6000 gadus p.m.ē. Eiropā tos sāka audzēt tikai pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem 16. gadsimtā. Par atzītu pārtikas augu Eiropā ķirbis kļuva 17. gadsimtā.

Ķirbji ir labs šķiedrvielu, vitamīnu, olbaltumvielu un dzelzs avots.

Atsauces

1. Aiva Kalve. «Lielākā oga pasaulē» (latviski). Diena, 2007. gada 24. oktobris. Skatīts: 2015. gada 24. martā.