Svjatoslavs Rērihs (krievu: Святослав Николаевич Рёрих, angļu: Svetoslav Roerich, 1904—1993) bija krievu un vācbaltiešu cilmes gleznotājs un domātājs.
Dzīvesgājums
Dzimis 1904. gada 23. (10. pēc VS) oktobrī Pēterburgā mākslinieka Nikolaja Rēriha un viņa sievas Jeļenas (Helēnas) Rērihas ģimenē. Viņa vectēvs Konstantīns Rērihs bija cēlies no Kurzemes guberņas.[1]
Mācījās Kārļa Maija ģimnāzijā (1913—1916), Pirmā pasaules kara laikā dzīvoja Somijas lielhercogistē (1916—1918), kur 13 gadu vecumā uzgleznoja sava tēva portretu. 1919. gadā Svjatoslavs Rērihs sāka arhitektūras un glezniecības studijas Londonas Karaliskajā Mākslas akadēmijā, kuras turpināja Kolumbijas un Hārvarda Universitātēs ASV, līdztekus nodarbojās ar glezniecību, grāmatu ilustrāciju un grafiku.
1923. gadā viņš kļuva par Starptautiskā mākslas centru "Corona Mundi" vadītāju un Ņujorkas Nikolaja Rēriha muzeja viceprezidentu. 1924. gadā viņš kopā ar tēvu devās uz Britu Indiju, bet tajā pašā gadā atgriezās ASV, kur darbojās Rērihu izveidotajās kultūras un izglītības organizācijās, nodrošinot saikni ar vecākiem un vecāko brāli Juriju Himalajos un Centrālāzijā. 1925. gadā viņš ieguva Grand Prix Filadelfijas jubilejas izstādē, kurā bija izstādīti aptuveni simts viņa darbu.
1931. gadā Svjatoslavs Rērihs pārcēlās uz dzīvi Indijā, kur viņa tēvs Kullu ielejā nodibināja Himalaju studiju institūtu Urusvati (Rītazvagznes gaisma). Viņš vadīja institūta dabaszinātņu nodaļas darbu, pētot farmakopeju, alķīmiju, reliģiju, filozofiju, mākslas vēsturi, kultūru un astroloģiju. Svjatoslava Rēriha mākslinieciskā un literārā darbība, kā arī pētniecība, pedagoģiskā un sabiedriskā darbība bija saistīta ar Dzīvās ētikas idejām. Viņš bija ne tikai šīs reliģiskās un filozofiskās sistēmas sekotājs, bet arī viens no tās ideologiem.
Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā pie Rērihiem Kullu viesojās Indijas neatkarības cīnītājs Džavārharlāls Neru un viņa meita Indira Gandija, pārrunājot Indijas un PSRS sadarbības iespējas. 1945. gadā Svjatoslavs Rērihs Kullu ielejā apprecējās ar indiešu kinoaktrisi Deviku Rani un apmetās uz dzīvi Manali ciemā Himalajos.
Pēc tēva nāves 1948. gadā Svjatoslavs Rērihs pie Bangaloras Indijas dienvidos iegādājās māju ar apmēram 450 akrus lielu zemes īpašumu un mēģināja tajā izveidot kultūras un zinātnes centru. 1962. gadā viņš piedalījās bērnu skolas izveidē Bangalorā, pamatojoties uz filozofa Aurobindo Goša idejām. Jau no agras bērnības bērni tika iepazīstināti ar lielāko filozofu idejām, un liela uzmanība tika pievērsta mākslinieciskajai izglītībai. 1972. gadā viņš dibināja Chitrakala Parishad kultūras un izglītības mākslas centru Bangalorā.
Rērihu gleznas Latvijā
1937. gadā Latvijas Rēriha biedrība izveidoja muzeju, kura kolekcijā ietilpa 45 Nikolaja Rēriha un 10 Svjatoslava Rēriha gleznas. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā padomju varas iestādes Rēriha biedrību un muzeju likvidēja un gleznas nodeva Rīgas pilsētas mākslas muzejam.
Pēc Nikolaja Rēriha nāves 1948. gadā tika arestēti Latvijas Rēriha biedrības locekļi, konfiscētas Rērihu gleznas un 1950. gadā ievietotas Valsts muzeja krātuvē. 1956. gadā krievu mākslas nodaļā tika izstādītas 11 Nikolaja Rēriha gleznas, to skaitā "Bramaputra", "Kuluta", "Tibetas Cietoksnis" un viena Svjatoslava Rēriha glezna. Pašreiz šīs gleznas atrodas pastāvīgajā ekspozīcijā Nacionālajā mākslas muzejā.[2]
Atsauces
Ārējās saites
