Strādnieku šķira šķiru teorijā ir tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, īpaši, ja tas ir fizisks roku vai rūpnieciskais darbs.[1] Strādnieku šķiras jēdziens apzīmē fiziska darba darītājus, taču var iekļaut arī garīgu darbu un darbu pakalpojumu sektorā. Strādnieku šķira savos ienākumos ir atkarīga no algām, tāpēc tā sevī ietver lielāko daļu iedzīvotāju attīstītajās valstīs, pilsētu teritorijās agrārajās valstīs un lauku darbaspēku.
Marksisma teorijā un sociālistiskajā literatūrā terminu "strādnieku šķira" lieto kā sinonīmu vārdam "proletariāts", kas apzīmē visus cilvēkus, kas strādā ražošanas līdzekļu īpašnieku labā.[2]