Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulpūšļu (Ostariophysi) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopteri).[2] Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku samveidīgo kārtā ir 41 mūsdienās dzīvojošas zivju dzimta un vairāk kā 3000 sugu.[2] Samveidīgo kārta ir otra vai trešā lielākā kārta visā mugurkaulnieku apakštipā. Un var teikt, ka katrs 20 mugurkaulnieks ir samveidīgā zivs.[3]
Samveidīgām zivīm ir raksturīgas izteiksmīgas ūsas, kas atgādina kaķa ūsas, tādēļ angliski samveidīgas zivis sauc par kaķazivīm (angļu: catfish). Samveidīgās zivis ir ļoti dažādas gan izskatā, gan augumā. Starp tām ir gan smagākās saldūdens zivis, kā milzu sams (Pangasianodon gigas) no Dienvidaustrumāzijas, gan garākās, kā Eiropas sams (Silurus glanis), gan mazās, smalkās parazītiskās sugas, kā Vendela sams (Vandellia cirrhosa). Samveidīgās zivis var būt gan bez zvīņām, gan klātas ar bruņu plāksnītēm. Tomēr ir samveidīgās zivis, kurām galvenā ārējā pazīme - garas ūsas, nav nemaz tik izteikta. Samveidīgo zivju kopējā morfoloģiskā pazīme ir saplacināta galvaskausa forma un samazināts peldpūšļa veids.
Samveidīgām zivīm ir liela komerciāla nozīme cilvēku saimnieciskajā dzīvē; daudzas lielo sugu zivis tiek audzētas audzētavās vai zvejotas cilvēku pārtikai; bet daudzas mazo sugu zivis ir ļoti populāras akvāriju turētājiem.
Samveidīgām zivīm augšžoklis ir mazāks par apakšžokli, Eiropas sams (Silurus glanis)
Lielākā daļa samveidīgo zivju barojas uz ūdens tilpes dibena. Kopumā tām piemīt negatīvais peldēšanas raksturs, kas nozīmē, tās drīzāk nogrimst, nekā uzpeld ūdens virspusē, jo tām ir samazināts peldpūslis, un galva ir liela, smaga, un kaulaina.[5] Ķermeņa forma samveidīgajiem ir ļoti dažāda, lai gan lielākajai daļai ķermenis ir cilindrisks ar saplacinātu priekšgalu, kas ļauj ērti baroties virs grunts.[5]
Saplacinātā galvas forma ir piemērota, lai ieraktos mīkstajos grunts nosēdumos. Lielākā daļa muti spēj atvērt ļoti plaši, un tām nav asu zobu; kopumā samveidīgie barojas, barību iesūcot, nevis to saķerot un kožot.[5] Samveidīgajiem ir samazināts augšžoklis, kas nozīmē, ka tās nespēj izvirzīt muti uz priekšu kā citas zivis, piemēram, karpas.[5]
Samveidīgajām zivīm var būt līdz pat 4 pāriem ūsu: nāsu ūsas, augšžokļa ūsas, kas atrodas katrā mutes pusē, un 2 pāri zoda ūsu. Ne visām sugām ir 4 pāri, ūsu skaits var būt arī mazāks. Ūsas ir nozīmīgs barības meklēšanas orgāns, jo to acis ir ļoti mazas. Kā visām kaulpūslēm, tām ir Vēbera aparāts, kas veidots no daudziem, sīkiem kauliņiem, savienojot iekšējo ausi ar peldpūsli.[4] Vēbera aparāts samveidīgajiem ir ļoti labi attīstīts, to peldpūslis ir samazināts, un līdz ar to tiem ir ļoti laba dzirde.[5]
Samveidīgajiem nav zvīņu: to ķermeņi bieži ir kaili. Dažām sugām ādu sedz gļotas, kas ļauj tām elpot caur ādu.[5] Dažām sugām ādu sedz kaulainas plāksnītes, kuras sauc par bruņu plāksnītēm. Bruņu plāksnītes ir sakārtotas vienā vai vairākās rindas. Plāksnītes atspoguļo skriemeļu kustību.
Visām samveidīgajām zivīm, izņemot elektriskos samus (Malapteruridae), muguras spurai un sānu spurām ir stingrs, dobs, kaulains, dzelonim līdzīgs, spuru balstošs stars.[3] Tas kā īlens ir garāks par pārējo spuras formu un tiek lietots kā ass ierocis. Dažām sugām stars izdala dzelošu olbaltumvielu, ja tās tiek nokaitinātas vai satrauktas.[4] Dažām sugām izdalītais olbaltums ir tik spēcīgs, ka sadzelti peldētāji ir jānogādā slimnīcā. Svītrainā zušu sama (Plotosus lineatus) dzēliens var būt nāvējošs.[4]
Jaunajiem samveidīgajiem, kā kopumā visām zivīm tas ir raksturīgs, ir lielas galvas, acis un astes spura, salīdzinot ar pieaugušiem indivīdiem. Bieži jaunajās zivīs ir grūti atpazīt dzimtu, īpaši tām, kurām ir vertikāli izcelta ķermeņa forma un spuras, toties samveidīgās zivis pamatā ir viegli atpazīstamas, jo jaunās zivis ārēji atgādina pieaugušas zivis gan formā, gan krāsā. Apmēram pusei samveidīgo zivju dzimtu ir raksturīgs seksuālais dimorfisms.[11]
Auguma atšķirības
Samveidīgajām zivīm ir viena no lielākajām auguma dažādībām kaulzivju klasē (Osteichthyes).[5] Ir daudzas sugas, kas ir īsākas par 12 cm.[4] Mazākās samveidīgo sugas, kā aspredo sami (Aspredinidae) un parazītsami (Trichomycteridae) dzimumbriedumu sasniedz, kad tie ir 1 cm gari.[3]
Eiropas sams (Silurus glanis) un Aristoteļa sams (Silurus aristotelis) ir vienīgās sugas, kurām ir Eiropas izcelsme. Turklāt Aristoteļa sams dzīvo tikai Grieķijā. Eiropas sams ir viens no lielākajiem samveidīgajiem, tā lielākie eksemplāri var sasniegt 3 metru garumu un 150 kg svaru.
Lielas samveidīgās zivis ir arī zilais sams (Ictalurus furcatus) un plakangalvas sams (Pylodictis olivaris), bet vislielākais ir milzu sams (Pangasianodon gigas). Lielākais, fiksētais tā eksemplārs ir 2005. gadā noķertais milzu sams, kas svēra 293 kg.[12]
Samveidīgās zivis tiek zvejotas, kā arī audzētas zivju audzētavās cilvēku pārtikai jau vairākus simtus gadu. Šādas tradīcijas ir gan Āfrikā, gan Āzijā, gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Uzskats par samveidīgo garšas kvalitātēm ir ļoti atšķirīgs. Daži uzskata, ka tām piemīt izcilas garšas īpašības, citi, ka samveidīgie ir pārāk ūdeņaini ar pārāk vāji izteiktu garšu.[13]Centrāleiropā samveidīgie ir delikateses. Eiropiešu tradīcijas ir nonākušas arī Amerikā, kurā samveidīgie ir ļoti populāras pārtikas zivis. Vispopulārākās ēdamās samveidīgās zivis ASV ir zilais sams (Ictalurus furcatus) un Amerikas sams (Ictalurus punctatus). Abas ir plaši sastopamas gan savvaļā, gan intensīvi tiek audzētas zivsaimniecībās. Eiropā, protams, populārs ir Eiropas sams.
Samveidīgās zivis tiek sagatavotas ļoti dažādi: Eiropā ir populāri samu gatavot līdzīgi karpai; ASV samus parasti cep, pirms tam apvārtot kukurūzas miltos; Āzijā samus grillē, lietojot asas garšvielas un pasniedzot ar dārzeņiem vai rīsiem. Āzijā pastāv uzskats, ka samveidīgo zivju gaļa palīdz attīrīt asinis, tādēļ slimniekiem mēdz sagatavot samu kariju, lai ātrāk atveseļotos. Samveidīgās zivis satur bagātīgi vitamīnu D,[14] audzētavās audzētām zivīm ir zemāks omega 3taukskābju līmenis, bet toties augstāks omega 6 līmenis. Samveidīgo zivju gaļa neskaitās košergaļa, tādēļ to neēd jūdaismareliģijas piekritēji.
