Rūdolfs Ābels (krievu: Рудольф Абель), īstajā vārdā Viljams Fišers (angļu: William August Fisher, krievu: Вильям "Вилли" Генрихович Фишер, dzimis 1903. gada 11. jūlijā, miris 1971. gada 15. novembrī), bija padomju izlūkdienesta pulkvedis. Kad viņu, turot aizdomās par sazvērestību, 1957. gadā arestēja ASVFIB aģenti, Fišers kā savu "īsto" vārdu nosauca 1955. gadā mirušā drauga VDK pulkvežleitnanta Rūdolfa Ābela vārdu (dzimis 1900. gadā Rīgā), zinot, ka šis vārds parādīsies amerikāņu laikrakstos un piesaistīs VDK uzmanību. Lieta ieguva plašu ievērību un Fišers kļuva atpazīstams ar vārdu Rūdolfs Ābels. Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests tikai 1990. gadu sākumā oficiāli atklāja Ābela īsto vārdu.[1]
1920. gadā Fišeru ģimene pārcēlās atpakaļ uz Krieviju un pieņēma padomju pilsonību. Viljams Fišers strādāja par tulku Komunistiskās internacionāles izpildkomitejā. 1925. gadā viņu iesauca militārajā dienestā. 1927. gadā Fišers apprecējās ar arfisti Jeļenu Ļebedevu. Viņas māsa strādāja VDK Ārzemju nodaļā par tulku un rekomendēja darbam Fišeru. Sākumā viņš padomju izlūkdienestā strādāja par tulku, bet pēc tam — par radistu. 1930. gadā Fišers saņēma atļauju pārcelties atpakaļ uz Lielbritāniju. Tur viņš veica padomju izlūkdienesta uzdevumus, bija radists padomju rezidentiem Norvēģijā (1930—1935) un Lielbritānijā (1935—1937). Tika atsaukts no Lielbritānijas pēc padomju spiega Aleksandra Orlova pārbēgšanas. 1938. gada beigās Fišers tika atlaists no PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta sakarā ar Berijas neuzticēšanos darbiniekiem, kas strādājuši ārvalstīs. Vairākkārt centies atjaunoties darbā. 1941. gadā atsāka darbu PSRS Iekšlietu Tautas komisariātā. Pēc apmācības viņš Otrā pasaules kara laikā piedalījās izlūkošanas operācijās pret vāciešiem, gatavoja radistus partizānu vienībām. Šajā laikā viņš iepazinās un strādāja kopā ar Rūdolfu Ābelu, kura vārdu un biogrāfiju vēlāk izmantoja (1957. gadā pēc aresta ASV).
Pēc kara Fišeru nosūtīja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur viņš nelegālā izlūka statusā darbojās Ņujorkā bāzētā padomju spiegu tīklā. Uzdevums bija vākt informāciju par amerikāņu kodolobjektiem. 1948. gadā Fišers ieradās ASV ar svešu pasi. Sāka dzīvot Ņujorkā, saucoties par mākslinieku Emīlu Robertu Goldfusu, uzturēja fotostudiju Bruklinā. Patiesībā Fišers vadīja padomju aģentu tīklu, viņa segvārds bija "Marks".
1957. gadā ASV Federālā tieslietu sistēma Ņujorkā apsūdzēja Fišeru trijos ar sazvērestību saistītos pantos kā padomju spiegu un piesprieda viņam 30 gadu cietumsodu.[2] Pēc četriem gadiem cietumā viņu apmainīja pret Padomju Savienībā sagūstīto amerikāņu U-2 pilotu Frensisu Geriju Pauersu.
VDK priekšsēdētājs Vladimirs Semičastnijs (pirmais no kreisās) pieņem padomju izlūkus Rūdolfu Ābelu (otrais no kreisās) un Kononu Molodiju (otrais no labās), 1964. gada septembris, PSRS, Maskava
Atgriezies Padomju Savienībā, Fišers līdz pat savai nāvei 1971. gadā piedalījās jauno izlūkdienesta darbinieku sagatavošanā, lasīja uz savu pieredzi balstītas lekcijas. Fišers kļuva pazīstams padomju kinoskatītājiem kā filmas konsultants, uzstājoties ar priekšvārdu divu sēriju filmai "Klusā sezona" (Мёртвый сезон, 1968), balstītu uz epizodēm no padomju izlūka Konona Molodija dzīves, kurā galveno lomu attēloja lietuviešu aktieris Donats Baņonis.
Fišers nomira no plaušu vēža. Viņa pelni apglabāti Maskavā, Donskojas klostera kapsētā, uz kapakmens norādot gan īsto vārdu Fišers, gan pieņemto vārdu Ābels.[3]
.jpg)
.svg){kind=small}
