Rietumtautu Komunistiskā universitāte jeb Marhļevska Rietumu nacionālo minoritāšu komunistiskā universitāte (krievu: Коммунистический университет национальных меньшинств Запада имени Мархлевского) bija augstākās izglītības iestāde Maskavā un Ļeņingradā, kas darbojās no 1922. līdz 1936. gadam un apmācīja vairākus tūkstošus dažādu tautību partijas, komjaunatnes un arodbiedrību darbinieku. Līdztekus Maskavā darbojās arī Austrumtautu Komunistiskā universitāte (Коммунистический университет трудящихся Востока имени И. В. Сталина, 1921—1938) ar Baku, Irkutskas un Taškentas filiālēm.
Vēsture
Izveidota 1921. gada 28. novembrī ar Krievijas PFSR Tautas komisāru padomes dekrētu, lai sagatavotu revolucionārus un politiskos darbiniekus no agrākās Krievijas Impērijas rietumu daļas guberņu iedzīvotājiem (ebrejus, igauņus, latviešus, lietuviešus, poļus, rumāņus, somus, vāciešus u.c.).
Par pirmo rektoru iecēla poļu komunistu Juliānu Baltazaru Marhļevski, bet par prorektori ebreju komunisti Mariju (Malku) Frumkinu.
1922. gada 18. septembrī Petrogradā atvēra Rietumtautu Komunistiskās universitātes filiāli, apvienojot latviešu, igauņu un somu augstākās partijas skolas, kuru vadīja somu komunists Jurje Sirola (Yrjö Sirola).
Pirmais izlaidums (352 cilvēki) notika 1922. gadā. 1922./1923. mācību gadā izveidoja trīsgadīgu mācību kursu un organizēja nodaļas: partijas darba un politiskās izglītības; arodbiedrību kustības; ekonomisko; administratīvo un juridisko. Paralēli lielākajā daļā nozaru bija arī viena gada kursi. Pēc Marhļevska nāves 1925. gadā par rektori kļuva Frumkina.
1936. gadā universitāti slēdza un Lielā terora laikā 1938. gadā tās rektori Frumkinu NKVD apcietināja un ieslodzīja Ļefortovas cietumā, vēlāk Gulaga nometnē, kur viņa gāja bojā 1943. gadā.
Latviešu audzēkņi un docētāji
Literatūra
Ārējās saites
