Salas austrumu daļā aug priežu mežs, kas labi pasargā no vētrām. Šī iemesla dēļ salinieki necērt uz salas augošās priedes un malku gādā no citurienes. Rietumu krasts ir akmeņains, austrumu krasts ar smilšainu pludmali un kāpām. Uz salas daudz lielu laukakmeņu.
Ar Igaunijas pamatdaļu savieno prāmis, kas kursē no salas ostas — Kelnazes — uz Lepnēmes ostu. Uz salas dzīvo ap 150 cilvēku — līdz ar to Prangli ir vienīgā Igaunijas ziemeļu daļas sala ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju skaitu. 1934. gadā uz salas dzīvoja 469 iedzīvotāji.
Vēsture
Pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1387. gadā kā Rango. Pirmie uz salas apmetās zviedri un tikai kopš 17. gadsimta vērojama igauņu kultūras ietekme.
Apskates objekti
1923. gadā celta 39 m augsta metāla konstrukcijas bāka.
