Polijas valdnieki bija augstākās varas turētāji (kņazi, lielkņazi, karaļi) Polijas valsts teritorijā kopš tās izveides 10. gadsimtā. Visilgāk valdošās valdnieku dinastijas bija — Pjasti (apm. 960—1370) un Jagelloni (1386—1572). Bieži vien Poliju pārvaldīja kāds valdnieks no citas valsts, kam tajā periodā bija pakļauta Polijas teritorija. Jagellonu dinastijas valdīšanas laikā Polijas karaļi kļuva arī par Lietuvas dižkunigaišiem, bet pēc Viļņas ūnijas noslēgšanas arī par Livonijas hercogiem. Pēc Polijas dalīšanas Polijas caru titulu piesavinājās Krievijas Impērijas ķeizari.
Pēc Polijas Republikas 1918. gadā izveides Polijas valsts augstākās amatpersonas ir Polijas prezidenti.
Polija agrajos viduslaikos
Leģendārie valdnieki
| Valdnieks
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Valnieks no — līdz
|
Piezīmes
|
| Lehs, Čehs un Russ
|
![]()
|
6. gadsimts
|
6. gadsimts
|
Lehs — poļu pamatlicējs
|
| Kraks I
|
|
8. gadsimts
|
8. gadsimts
|
Krakovas dibinātājs
|
| Kraks II
|
|
8. gadsimts
|
8. gadsimts
|
Kraka I dēls un pēctecis
|
| Lehs II
|
|
8. gadsimts
|
8. gadsimts
|
Kraka I dēls un Kraka II pēctecis
|
| Vanda
|
|
8. gadsimts
|
8. gadsimts
|
Kraka I meita
|
Daļēji leģendārie valdnieki Rietumpoļānā (Lielpolijā)
Pjastu dinastija (Poļānu kņazi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Valnieks no — līdz
|
Piezīmes
|
| Hoscisko
|
kņazs
|
|
9. gadsimts
|
9. gadsimts
|
Poļānu valdnieks, Pjasta tēvs
|
| Pjasts
|
kņazs
|
|
9. gadsimts
|
9. gadsimts
|
Poļānu valdnieks, Hoscisko dēls, Semovita tēvs, Pjastu dinastijas dibinātājs
|
| Semovits
|
kņazs
|
|
9. gadsimts
|
9. gadsimts
|
Poļānu valdnieks
|
| Lesteks
|
kņazs
|
|
9./10. gadsimts
|
9./10. gadsimts
|
Poļānu valdnieks, Semovita dēls
|
| Semomisls
|
kņazs
|
|
10. gadsimts
|
10. gadsimts
|
Poļānu valdnieks, Lesteka dēls
|
Polijas karaliste (960—1569)
Pjastu dinastija (Polijas karaļi un kņazi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Meško I Pjasts
|
kņazs
|
|
ap 940. gadu — 992. gada 25. maijs
|
ap 960. gadu — 992. gada 25. maijs
|
Semomisla dēls; de facto Polijas valsts dibinātājs un kristietības ieviesējs
|
| Boļeslavs I Drosmīgais
|
kņazs un karalis (no 1025.)
|
|
967. gads — 1025. gada 17. jūnijs
|
992. gads — 1025. gada 17. jūnijs
|
Pirmā vēsturiskā Polijas kņaza Meško I un čehu princeses Dobravas dēls
|
| Meško II Lamberts
|
karalis
|
|
ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs
|
1025. gads — 1031. gads
|
Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
|
| Bezprims
|
kņazs
|
|
ap 986. gadu — 1032. gads
|
1031. gads — 1032. gads
|
Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar ungāru princeri Judīti
|
| Oto Boļeslavovičs
|
kņazs
|
|
1000. gads — 1033. gads
|
1032. gads
|
Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
|
| Ditriks
|
kņazs
|
|
pirms 992. gada — pirms 1032. gada
|
1032. gads — 1032./1033. gads
|
Meško I mazdēls
|
| Meško II Lamberts
|
kņazs
|
|
ap 990. gadu — 1034. gada 10. maijs
|
1032. gads — 1034. gada 10. maijs
|
Polijas karaļa Boļeslava I Drosmīgā dēls no laulības ar Lužicas kņaza meitu Enmildu
|
| Boļesļavs Aizmirstais
|
kņazs
|
|
pirms 1016. gada — 1038./1039. gads
|
1034. gads — 1038./1039. gads
|
Pusleģendārs, esamība apstrīdēta
|
| Kazimirs I Atjaunotājs
|
kņazs
|
|
1016. gads 25. jūlijs — 1058. gada 28. novembris
|
1040. gads — 1058. gads
|
Polijas karaļa Meško II dēls no laulības ar Riksu no Lotringas
|
| Boļeslavs II Drosmīgais
|
kņazs, karalis (no 1076.g.)
|
|
ap 1041./1042. gadu — 1081/1082. gada 2./3. aprīlis
|
1058. gads — 1079. gads
|
Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes princesi Dobroņegu
|
| Vladislavs I Hermanis
|
kņazs
|
|
ap 1044. gadu — 1102. gada 4. jūnijs
|
1079. gads — 1102. gads
|
Polijas kņaza Kazimira I dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes lielkņaza Vladimira Lielā meitu Dobroņegu, iepriekšējā kņaza Boļeslava II Drosmīgā brālis
|
| Zbigņevs Pjasts
|
kņazs
|
|
ap 1073. gadu — 1113. gada 8. jūlijs
|
1102. — 1107. gads
|
Polijas kņaza Vladislavs I Hermanis vecākais dēls no nezināmas sievietes
|
| Boļeslavs III Greizmutis
|
lielkņazs
|
|
1086. gada 20. augusts — 1138. gada 28. oktobris
|
1107. — 1138. gads
|
Polijas kņaza Vladislava I Hermaņa dēls no laulībām ar Bohēmijas karaļa Vratislava II meitu Judīti
|
Sadrumstalotā Polijas karaliste (1138—1314)
Pjastu dinastija (Polijas lielkņazi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Vladislavs II Trimdinieks
|
lielkņazs
|
|
1105. — 1159. gada 30. maijs
|
1138. — 1146. gads
|
Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar Kijivas Krievzemes lielkņaza Svjatopolka II meitu Zbislavu; Silēzijas kņazs
|
| Boļeslavs IV Cirtainais
|
lielkņazs
|
|
ap 1125. — 1173. gada 5. janvāris
|
1146. — 1173. gads
|
Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Mazovijas kņazs
|
| Meško III Vecais
|
lielkņazs
|
|
ap 1127. — 1202. gada 13. marts
|
1173. — 1177.
|
Polijas lielkņaza Boļeslava III Greizmuta dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Lielpolijas kņazs
|
| Kazimirs II Taisnīgais
|
lielkņazs
|
|
ap 1138. — 1194. gada 5. maijs
|
1177. — 1190.
|
Boļeslava III Greizmuta jaunākais dēls no laulības ar grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas; Vislicas un Sandomežas kņazs
|
| Meško III Vecais
|
lielkņazs
|
|
ap 1127. — 1202. gada 13. marts
|
1190.
|
atjaunots
|
| Kazimirs II Taisnīgais
|
lielkņazs
|
|
ap 1138. — 1194. gada 5. maijs
|
1190. — 1194.
|
atjaunots
|
| Lešeks I Baltais
|
lielkņazs
|
|
ap 1186. — 1227. gada 24. novembris
|
1194. — 1198.
|
Polijas lielkņaza Kazimira II Taisnīgā dēls; Sandomežas kņazs
|
| Meško III Vecais
|
lielkņazs
|
|
ap 1127. — 1202. gada 13. marts
|
1198. — 1199.
|
atjaunots
|
| Lešeks I Baltais
|
lielkņazs
|
|
ap 1186. — 1227. gada 24. novembris
|
1199.
|
atjaunots
|
| Meško III Vecais
|
lielkņazs
|
|
ap 1127. — 1202. gada 13. marts
|
1199. — 1202.
|
atjaunots
|
| Vladislavs III Tievkājis
|
lielkņazs
|
|
ap 1161/1166 — 1231. gada 3. novembris
|
1202.
|
Polijas lielkņaza Meško III Vecā dēls; Lielpolijas kņazs
|
| Lešeks I Baltais
|
lielkņazs
|
|
ap 1186. — 1227. gada 24. novembris
|
1202. — 1210.
|
atjaunots
|
| Meško IV Kleinkājis
|
lielkņazs
|
|
ap 1130. — 1211. gada 16. maijs
|
1210. gada 9. jūnijs — 1211. gada 16. maijs
|
Polijas kņaza Vladislava II Trimdinieka dēls no laulības ar Austrijas markgrāfa Leopolda III meitu Bābenbergas Agnesi; Silēzijas kņazs
|
| Lešeks I Baltais
|
lielkņazs
|
|
ap 1186. — 1227. gada 24. novembris
|
1211. — 1225.
|
atjaunots
|
| Henriks I Bārdainais
|
lielkņazs
|
|
ap 1165. — 1238. gada 19. marts
|
1225.
|
Polijas lielkņaza Vladislava II Trimdinieka mazdēls; Silēzijas kņazs
|
| Lešeks I Baltais
|
lielkņazs
|
|
ap 1186. — 1227. gada 24. novembris
|
1225. — 1227.
|
atjaunots; noslepkavots
|
| Vladislavs III Tievkājis
|
lielkņazs
|
|
ap 1161./1166. — 1231. gada 3. novembris
|
1227. — 1229.
|
atjaunots
|
| Mazovijas Konrāds
|
lielkņazs
|
|
ap 1187./1188. — 1247. gada 31. augusts
|
1229. — 1232.
|
Polijas lielkņaza Kazimira II jaunākais dēls no laulības ar Morāvijas kņazi Helēnu; Mazovijas kņazs
|
| Henriks I Bārdainais
|
lielkņazs
|
|
ap 1165. — 1238. gada 19. marts
|
1232. — 1238.
|
atjaunots
|
| Henriks II Dievbijīgais
|
lielkņazs
|
|
ap 1196. — 1241. gada 9. aprīlis
|
1238. — 1241.
|
Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar vācu hercogieni Jadvigu (Hedvigu) no Bavārijas; Vroclavas un Lielpolijas kņazs
|
| Boļesļavs II Ragainais
|
lielkņazs
|
|
ap 1220./1225. — 1278. gada 26./31. decembris
|
1241.
|
Polijas kņaza Henrika I dēls no laulības ar Bohēmijas Annu; Silēzijas kņazs
|
| Mazovijas Konrāds
|
lielkņazs
|
|
ap 1187./1188. — 1247. gada 31. augusts
|
1241. — 1243.
|
atjaunots
|
| Boļeslavs V Kautrīgais
|
lielkņazs
|
|
1226. gada 21. jūnijs — 1279. gada 7. decembris
|
1243. — 1279. gada 7. decembris
|
Polijas kņaza Lešeka I Baltā dēls
|
| Lešeks II Melnais
|
lielkņazs
|
|
ap 1241. — 1288. gada 30. septembris
|
1279. gada 7. decembris — 1288. gada 30. septembris
|
Kujāvijas kņaza Kazimira dēls, Mazovijas Konrāds mazdēls, Vladislava I brālis
|
| Mazovijas Boļeslavs II
|
lielkņazs
|
|
ap 1251. — 1313. gada 20. aprīlis
|
1288.
|
Mazovijas Konrāda mazdēls; Mazovijas kņazs
|
| Henriks IV Probuss
|
lielkņazs
|
|
ap 1257./1258. — 1290. gada 23. jūnijs
|
1288. — 1289.
|
Vroclavas kņaza Henrika III Baltā dēls, Henrika II mazdēls no tēva puses un Mazovijas Konrāda mazdēls no mātes puses; Lejassilēzijas kņazs
|
| Mazovijas Boļeslavs II
|
lielkņazs
|
|
ap 1251. — 1313. gada 20. aprīlis
|
1289.
|
atjaunots
|
| Vladislavs I Elkonītis
|
lielkņazs
|
|
1261. — 1333. gada 2. marts
|
1289.
|
Kujāvijas kņaza Kazimira I dēls un Mazovijas Konrāda mazdēls, Lešeka I brālis
|
| Henriks IV Probuss
|
lielkņazs
|
|
ap 1257./1258. — 1290. gada 23. jūnijs
|
1289. — 1290.
|
atjaunots
|
Polijas karalistes atkalapvienošanās mēģinājumi (1232—1305)
Pjastu dinastija (Polijas karaļi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Pšemisls II Pjasts
|
lielkņazs un karalis (no 1295.)
|
|
1257. gada 14. oktobris — 1296. gada 8. februāris
|
1290. — 1296.
|
Lielpolijas kņaza Pšemisla I dēls laulībā ar Elizabeti — Henrika II meitu; Poznaņas; Lielpolijas un Pomerānijas kņazs
|
Pšemislu dinastija (Polijas karaļi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Vāclavs II Pšemisls
|
lielkņazs un karalis (no 1300.)
|
|
1271. gada 27. septembris — 1305. gada 21. jūnijs
|
1291. — 1305.
|
|
| Vāclavs III
|
karalis
|
|
1289. gada 6. oktobris — 1306. gada 4. augusts
|
1305. — 1306.
|
Bohēmijas karaļa Vāclava II un imperatora Rūdolfa I meitas Judīties (Jutas) dēls
|
Atjaunotā Polijas Karaliste (1314—1569)
Pjastu dinastija (Polijas karaļi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Vladislavs I Elkonītis
|
karalis
|
|
1261. — 1333. gada 2. marts
|
1320. — 1333. gada 2. marts
|
atjaunots; Apvienotās Polijas Karalistes karalis
|
| Kazimirs III Lielais
|
karalis
|
|
1310. gada 30. aprīlis — 1370. gada 5. novembris
|
1333. gada 2. marts — 1370. gada 5. novembris
|
Vladislava I un Jadvigas no Kališas dēls
tiek uzskatīts par vieno no izcilākajiem Polijas valdniekiem
|
Anžū Kapentingu dinastija (Polijas karaļi)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Lajošs I Lielais
|
karalis
|
|
1326. gada 5. marts — 1382. gada 10. septembris
|
1370. gada 17. novembris — 1382. gada 10. septembris
|
Ungārijas karaļa Kārola I un Vladislava I meitas, Kazimira Lielā māsas Elžbetes dēls; Ungārijas karalis
|
| Jadviga
|
karaliene
|
|
1373./1374. — 1399. gada 17. jūlijs
|
1384. gada 16. oktobris — 1399. gada 17. jūlijs
|
Ungārijas karaļa Lajoša I un Bosnijas bana meitas Elizabetes meita
no 1386. gada valdīja kopā ar savu vīru Vladislavu II Jagello
|
Jagellonu (Jagaiļa) dinastija (Polijas karaļi un Lietuvas dižkunigaiši)
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Vladislavs II Jagello
|
karalis
|
|
ap 1351./1362. — 1434. gada 1. jūnijs
|
1386. gada 4. marts — 1434. gada 1. jūnijs
|
Ģedimina mazdēls un viņa vecāki bija Lietuvas dižkunigaitis Aļģirds un viņa otrā sieva Tveras lielkņaza Aleksandra Mihailoviča meita Juliāna;
1286.—1399. valdīja kopā ar sievu Jadvigu;
Visilgāk valdījušais Polijas karalis
|
| Vladislavs III Varnietis
|
karalis
|
|
1424. gada 31. oktobris — 1444. gada 10. novembris
|
1434. gada 25. jūlijs — 1444. gada 10. novembris
|
Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Haļšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls; Ungārijas karalis
|
| Kazimirs IV Jagellons
|
karalis
|
|
1427. gada 30. novembris — 1492. gada 7. jūnijs
|
1447. gada 25. jūnijs — 1492. gada 7. jūnijs
|
Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un Sofijas no Alsenes (Halšani mūsdienu Baltkrievijā) dēls;
Lietuvas dižkunigaitis (1440—1492)
|
| Jans I Olbrahts
|
karalis
|
|
1459. gada 27. decembris — 1501. gada 17. jūnijs
|
1492. gada 23. septembris — 1501. gada 16. jūnijs
|
Kazimira IV un imperatora Albrehta II meitas Elizabetes dēls
|
| Aleksandrs Jagellons
|
karalis
|
|
1461. gada 5. augusts — 1506. gada 19. augusts
|
1501. gada 12. decembris — 1506. gada 19. augusts
|
Jagaiļa mazdēls, Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Kazimira IV un Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitas Austrijas Elizabetes ceturtais dēls;
Lietuvas dižkunigaitis (1492—1506)
|
| Sigismunds I Vecais
|
karalis
|
|
1467. gada 1. janvāris — 1548. gada 1. aprīlis
|
1506. gada 8. decembris — 1548. gada 1. aprīlis
|
Jagaiļa mazdēls, Polijas karaļa Kazimira IV un Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperatora Albrehta II meitas Austrijas Elizabetas jaunākais dēls
|
| Sigismunds II Augusts
|
karalis
|
|
1520. gada 1. augusts — 1572. gada 7. jūlijs
|
1548. gada 1. aprīlis — 1572. gada 7. jūlijs
|
Lietuvas dižkunga un Polijas karaļa Jagaiļa mazmazdēls
Lietuvas dižkunigaitis
Viņa vadībā 1569. gadā tika noslēgta Ļubļinas ūnija un Polijas karaliste ar Lietuvas lielkņazisti kļuva vienota valsts.
|
Vēlētie Polijas karaļi
| Valdnieks
|
Tituls
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Amatā
|
Piezīmes
|
| Anrī III Valuā
|
karalis
|
|
1551. gada 19. septembris — 1589. gada 2. augusts
|
1573. gada 16. maijs — 1575. gada 12. maijs
|
Trešais dēls Francijas karaļa Anrī II Valuā un karalienes Katrīnas Mediči ģimenē;
Atteicās no Polijas karaļa troņa 3 mēnešus pēc tam, kad tika kronēts par Francijas karali
|
| Anna Jagellona
|
karaliene
|
|
1523. gada 18. oktobris — 1596. gada 9. septembris
|
1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris
|
Sigismunda I māsa;
valdīja kopā ar savu vīru Stefanu Batoriju
|
| Stefans Batorijs
|
karalis
|
|
1533. gada 27. septembris — 1586. gada 12. decembris
|
1575. gada 15. decembris — 1586. gada 12. decembris
|
Dzimis Transilvānijā, ungāru augstmaņa un Transilvānijas vaivada Jānoša Sapojai līdzgaitnieka Ištvāna Batorija ģimenē;
Transilvānijas princis;
valdīja kopā ar savu sievu Annu Jagellonu
|
| Sigismunds III Vāsa
|
karalis
|
|
1566. gada 20. jūnijs — 1632. gada 30. aprīlis
|
1587. gada 18. septembris — 1632. gada 30. aprīlis
|
Sigismunds I mazdēls;
Juhana III un Katrīnas Jagellonnas dēls;
Zviedrijas karalis (1592—1599)
|
| Vladislavs IV Vāsa
|
karalis
|
|
1595. gada 9. jūnijs — 1648. gada 20. maijs
|
1632. gada 8. novembris — 1648. gada 20. maijs
|
Sigismunda III Vāsa un Austrijas erchercogienes Annas dēls;
Krievijas cars (1610—1634);
Zviedrijas karalis (1632—1648)
|
| Jans II Kazimirs Vāsa
|
karalis
|
|
1609. gada 22. marts — 1672. gada 16. decembris
|
1648. gada 20. novembris — 1668. gada 16. septembris
|
Sigismunda III Vāsas un Hābsburgu ercehercoga Kārļa II meitas Konstances dēls;
Zviedrijas karalis (1648—1660)
|
| Mihals Koributs Višņoveckis
|
karalis
|
|
1640. gada 31. maijs — 1673. gada 10. oktobris
|
1669. gada 19. jūnijs — 1673. gada 10. oktobris
|
Jeremija Višņoveckia un Grizeldas Zamojskas dēls; veiksmīgs karavadonis
|
| Jans III Sobeskis
|
karalis
|
|
1629. gada 17. augusts — 1696. gada 17. jūnijs
|
1674. gada 21. aprīlis — 1696. gada 17. jūnijs
|
Jakuba Sobeska un Sofijas Teofilijas Daņilovičas dēls
|
| Augusts II Stiprais
|
karalis
|
|
1670. gada 12. maijs — 1733. gada 1. februāris
|
1697. gada 15. septembris — 1704. gada 16. februāris (gāzts no troņa)/1706. gada 24. septembris (atteicās no troņa)
|
Johana Georga III un Dānijas Annas Sofijas dēls;
Saksijas kūrfirsts kā Frīdrihs Augusts I (Friedrich August I) 1694. — 1733.
|
| Staņislavs Leščiņskis
|
karalis
|
|
1677. gada 20. oktobris — 1766. gada 23. februāris
|
1705. gada 4. oktobris — 1709. gada 8. augusts
|
Rafala Leščiņska un Annas Leščiņskas dēls;
piekāpās Augustam II
|
| Augusts II Stiprais
|
karalis
|
|
1670. gada 12. maijs — 1733. gada 1. februāris
|
1709. gada 8. augusts — 1733. gada 1. februāris
|
atjaunots
|
| Staņislavs Leščiņskis
|
karalis
|
|
1677. gada 20. oktobris — 1766. gada 23. februāris
|
1733. gada 12. septembris — 1734. gada 30. jūnijs (gāzts no troņa)/1736. gada 27. janvāris (atteicās no troņa)
|
atjaunots
|
| Augusts III Saksis
|
karalis
|
|
1696. gada 17. oktobris — 1763. gada 5. oktobris
|
1734. gada 30. jūnijs — 1763. gada 5. oktobris
|
Augusta II Stiprā un Kristiānas Eberhardīnes dēls
|
| Staņislavs Poņatovskis
|
karalis
|
|
1732. gada 17. janvāris — 1798. gada 12. februāris
|
1764. gada 25. novembris — 1795. gada 7. janvāris
|
Saņislava Poņatovska un Konstancijas Čartoriskas dēls;
Bija spiests atteikties no troņa, kad 1791. gada 3. maijā beidza pastāvēt Polijas—Lietuvas ūnija
|
Varšavas hercogiste (1807—1815)
Vetīnu dinastija (Varšavas hercogi)
Pretendenti uz Polijas troni
| Vārds, Uzvārds
|
Portrets
|
Dzimis — Miris
|
Pretendēšanas periods
|
Piezīmes
|
| Vratislavs II
|
|
? — 1092. gada 14. janvāris
|
1085. — 1092.
|
Bohēmijas kņazs (1061—1085),
Bohēmijas karalis (1085—1092)
|
| Bohēmijas Heinrihs
|
|
1265. — 1335. 2. aprīlis
|
1306.
|
Bohēmijas karalis (1307—1310),
Karintijas hercogs (1295—1335)
|
| Bohēmijas Rūdolfs I
|
|
1281. — 1307. 3./4. jūlijs
|
1306. — 1307.
|
Bohēmijas karalis (1306—1307),
Austrijas un Štīrijas hercogs (1298—1307)
|
| Bohēmijas Heinrihs
|
|
1265. — 1335. 2. aprīlis
|
1307. — 1310.
|
Bohēmijas karalis (1307—1310),
Karintijas hercogs (1295—1335)
|
| Jans Luksemburgs
|
|
1296. 10. augusts — 1346. 26. augusts
|
1310. — 1335.
|
Bohēmijas karalis (1310—1346),
Luksemburgas grāfs (1309—1346)
|
Neatzītie karaliskajās vēlēšanās
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
.jpg)
.jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
_(cropped).jpg)
.jpg)
.jpg)
