Boļeslavs III Greizmutis (poļu: Bolesław III Krzywousty; dzimis 1085. gada 20. augustā, miris 1138. gada 28. oktobrī) bija Pjastu dinastijas Polijas lielkņazs no 1106. gada līdz savai nāvei 1138. gadā.
Boļeslavs bija Polijas kņaza Vladislava I Hermaņa dēls no laulībām ar Bohēmijas karaļa Vratislava II meitu Judīti. Bija precējies ar Kijivas lielkņaza Svjatopolka Jaroslaviča meitu Zbislavu (dēls - nākamais Polijas lielkņazs Vladislavs II Trimdinieks) un grāfieni Salomi fon Bergu no Švābijas (6 dēli un 8 meitas, to starpā - Polijas lielkņazs Boļeslavs IV Cirtainais, Polijas kņazi Meško III Vecais un Kazimirs II).
Pēc tēva nāves valdīja Mazovijā, bet 1106. gadā padzina savu pusbrāli Zbigņevu no Krakovas un pats kļuva par lielkņazu.
1109. gadā sakāva pomerāniešus Naklo kaujā un atkal pievienoja Pomerāniju Polijai, iegūstot valstij pieeju pie Baltijas jūras. Tajā pašā gadā sakāva Svētās Romas impērijas imperatoru Heinrihu V un pusbrāli Zbigņevu Glogovas kaujā un Hundsfeldas kaujā. 1135. gadā tomēr kļuva par Heinriha IV dēla, imperatora Lotāra II vasali ar lēni - Pomerāniju un Rīgenes salu. No 1132. līdz 1135. gadam ar maziem panākumiem karoja Ungārijā.
Īsi pirms nāves Boļeslavs III izdeva testamentu, sadalot Poliju starp saviem četriem dēliem. Viņš noteica, ka vecākajam dēlam ir virsvadība pār pārējiem, kā arī to, ka tam pienākas Mazpolijas apgabals ar galvaspilsētu Krakovu un Pomerānija. Šis princips drīz vien tika lauzts un Polijā iestājās gandrīz 200 gadu ilgs sadrumstalotības periods, kad Krakovas kņazs bija tikai viens no līdzīgiem kņaziem Polijas teritorijā.
Apglabāts Plockā - Mazovijas vēsturiskajā galvaspilsētā.
Ārējās saites
