PROFILBARU.COM

Pauls Rorbahs (vācu: Karl Albert Paul Rohrbach; 1869-1956) bija vācbaltiešu cilmes publicists, politiķis, vēsturnieks un ceļotājs.

Dzīvesgājums

Dzimis 1869. gada 29 jūnijā Raņķu pagastā Jeras muižas (Irgen) īpašnieka Frīdriha Alberta Rorbaha un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Kogges, ģimenē.

Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1883—1886), studēja vēsturi Tērbatas Universitātē (1887—1890), kur kļuva par studentu korporācijas Neobaltia locekli, pēc tam filozofiju, ģeogrāfiju un ekonomiku Berlīnes Universitātē, 1891. gadā aizstāvot promocijas darbu par Aleksandrijas patriarhu vēsturisko nozīmi (Die alexandrinischen Patriarchen als Großmacht in der kirchenpolitischen Entwicklung des Orients). 1894. gadā Rohrbahs ieguva Vācijas Impērijas pilsonību. 1896. — 1897. gadā Pauls Rorbahs apceļoja Krievijas Impērijas Ukrainas, Turkestānas un Armēnijas daļas, 1898. gadā viņš apprecējās, pabeidza teoloģijas studijas Strasburgas Universitātē un devās ceļojumā uz Palestīnu. Bija Berlīnes evaņģēliski sociālā kongresa sekretārs (1897—1901). 1900. gadā viņš ceļoja pa Osmaņu impērijas Mezopotāmijas un Armēnijas vilajetiem. No 1903. līdz 1906. gadam Rohrbahs dzīvoja Vācijas Dienvidrietumu Āfrikas kolonijā. 1907. gadā Rohrbahs sāka strādāt par koloniālās ekonomikas docentu Berlīnes Augstākajā tirdzniecības skolā un 1912. gadā publicēja darbu Der deutsche Gedanke in der Welt ("Vācu domāšanas veids pasaulē"), kurā Rohrbahs norādīja uz nacionāļa vienotību ar sabiedrību kā vissvarīgāko faktoru Vācijai, lai nostiprinātu savas pozīcijas.

Pirmā pasaules kara laikā Rorbahs darbojās Vācijas Ārlietu dienestā, kur kopā ar Teodoru Šīmani veidoja pretkrievu politiku un noformulēja ģeopolitisko koncepciju par Krievijas Impērijas sadalīšanu. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā viņš publicēja rakstus Der Kampf um Livland ("Cīņa par Vidzemi") un Unser Kriegsziel im Osten und die russische Revolution ("Mūsu militārais mērķis Austrumos un Krievijas revolūcija"), kurā bija noteikti mērķi, kas Vācijai jāsasniedz, izmantojot karu un Krievijas revolūciju. Pēc kara beigām Rohrbahs darbojās Vācijas Demokrātiskajā partijā (1920—1926) pēc tam Konservatīvā Tautas partijā. Nacistu gados Rohrbahs attālinājās no politikas, galveno uzmanību pievēršot žurnālistikai. 1944. gada septembrī Berlīnes bombardēšanas laikā gāja bojā gandrīz viss Rohrbaha arhīvs.

Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvoja vientulībā Langenburgā pie Štutgartes. 1953. gadā Hamburgā tika publicēti Rohrbaha memuāri Um des Teufels Handschrift. Zwei Menschenalter erlebter Weltgeschichte ("Par velna rokrakstu: pasaules vēsture, kas pieredzēta divos cilvēku laikmetos").

Publiciskie darbi

Deutschland unter den Weltvölkern. Berlin: Buchverl. d. «Hilfe», 1903.
Der deutsche Gedanke in der Welt. Königstein i. T.: Langewiesche, 1912.
Zum Weltvolk hindurch! Stuttgart: Engelhorn, 1914.
Was will Rußland? Hamburg: Boysen, 1914.
Warum es der Deutsche Krieg ist! No: Der deutsche Krieg. Heft 1. Stuttgart: Deutsche Verl.-Anst., 1914.
Der Krieg und die deutsche Politik. Dresden: «Das Größere Deutschland», 1914.
Bismarck und wir. Muenchen: Bruckmann, 1915.
Russland und wir. Stuttgart: Engelhorn, 1915.
Russisches. Berlin: Sittenfeld, [1915].
Deutscher Auslandsdienst. Berlin: Auswärtiges Amt, 1915.
Russische Selbstzeugnisse der Feindschaft. Stuttgart: Engelhorn, 1916.
Woher kam der Krieg? Weimar: Kiepenheuer, 1916.
Deutschlands Lage in der Welt. Hamburg: Boysen, 1916.
Massenverhetzung und Volkskrieg in Belgien. Berlin: Curtius, 1916.
Das Baltenbuch. Dachau: Der Gelbe Verl., 1916.
Unser Kriegsziel im Osten und die russische Revolution. Weimar: Duncker, 1917.
Die russische Revolution. Stuttgart: Engelhorn, 1917.(kopā ar A. Šmidtu)
Der Kampf um Livland. München: Bruckmann, 1917.
Woher kam es. Stuttgart: Engelhorn, 1918.
Die Brandstifter der Entente. Berln: Engelmann, 1918.
Die alldeutsche Gefahr. Berlin: Engelmann, 1918.
Politische Erziehung. Stuttgart: Engelhorn, 1919.
Das Zeugnis der dreizehn Tage. Hamburg: Dorendorf & Dresel, 1919.
Monarchie, Republik und politische Parteien in Deutschland. Stuttgart: Engelhorns, 1920.
Das osteuropäische Problem. Berlin: A. Sayffaerth, 1920, Als Ms. gedr.
Die Verantwortlichkeit am Weltkriege. Leipzig: P. E. Lindner, 1921.
Die Beweise für die Verantwortlichkeit der Entente am Weltkrieg. Stuttgart : Engelhorn, 1921.
Briefe über Demokratie und Pazifismus an ihre staatsmännischen Gegner und Freunde. Dresden: Kultur- u. Wirtschaftsverlag, 1925.
Amerika und wir. Berlin: Buchenau & Reichert, [1925].
Deutschtum in Not! Berlin: W. Andermann, 1926.
Deutsches Volkstum als Minderheit. Berlin: Engelmann, 1926.
Herr Reichskanzler von Papen — Lösen Sie auf! München: Selbstverl., 1932.
Unser Weg. Köln: Schaffstein, 1949.