Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pasludināja 3. maiju par Pasaules preses brīvības dienu jeb vienkārši Pasaules preses dienu, kas tiek atzīmēta, lai palielinātu izpratni par preses brīvības nozīmi un atgādinātu valdībām par pienākumu ievērot un atbalstīt vārda brīvību, kas noteikta 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā, kā arī atzīmējot Vindhukas deklarācijas gadadienu — paziņojumu par brīvas preses principiem, ko 1991. gadā Vindhukā apkopoja Āfrikas laikrakstu žurnālisti. Katru gadu pasaules preses brīvības indeksu publicēja organizācija Reportieri bez robežām. Kopš 2002. gada viņi indeksu veido pamatojoties uz pašas organizācijas vērtējumu par valstu preses brīvības rekordiem iepriekšējā gadā. Tā mērķis ir atspoguļot žurnālistu, ziņu organizāciju un interneta lietotāju brīvības pakāpi katrā valstī, kā arī varas iestāžu centienus ievērot šo brīvību.
2018. gadā tika atcelta Apvienoto Nāciju Organizācijas Civilizāciju alianses sponsorētā konference.[2][3] 2018. gadā reklāmas kampaņai pievienojās vairākas ziņu organizācijas.[4] Kabulā pieminēja nogalinātos žurnālistus.[5]
UNESCO atzīmē Pasaules preses brīvības dienu, piešķirot UNESCO/Giljermo Kano Pasaules preses brīvības balvu nopelniem bagātai personai, organizācijai vai institūcijai, kas ir sniegusi izcilu ieguldījumu preses brīvības aizsardzībā un/vai veicināšanā visā pasaulē, īpaši, ja tas ir noticis saskaroties ar briesmām. 1997. gadā izveidotā balva tiek piešķirta pēc neatkarīgas 14 ziņu profesionāļu žūrijas ieteikuma. Nominantus iesniedz reģionālās un starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kas strādā par preses brīvību, un UNESCO dalībvalstis.[6]
Balva ir nosaukta par godu Giljermo Kano, Kolumbijas žurnālistam, kurš tika noslepkavots sava laikraksta El Espectador biroja priekšā Bogotā 1986. gada 17. decembrī. Kano raksti bija aizvainojuši Kolumbijas ietekmīgos narkotiku baronus.
UNESCO katru gadu atzīmē arī Pasaules preses brīvības dienu, pulcējot mediju profesionāļus, preses brīvības organizācijas un ANO aģentūras, lai novērtētu preses brīvības stāvokli visā pasaulē un apspriestu risinājumus izaicinājumu risināšanai.[7] Katra konference ir vērsta uz tēmu, kas saistīta ar preses brīvību, tostarp labu pārvaldību, terorisma atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, nesodāmību un plašsaziņas līdzekļu lomu pēckonflikta valstīs.[8]