PROFILBARU.COM

Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā
	2023. gada Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā
Pamatdati
Datums	Februāris—Aprīlis
Reģions	pasaule
Disciplīna	Treks
Veids	Daudzdienu sacensības
Organizators	Starptautiskā riteņbraukšanas savienība
Vēsture
Pirmoreiz	1893. gadā

Pasaules čempionāts treka riteņbraukšanā ir pasaules čempionātu kopums dažādās treka riteņbraukšanas disciplīnās un distancēs. Tos rīko Starptautiskā riteņbraukšanas savienība (UCI). Līdz 1900. gadam tos administrēja UCI priekštece Starptautiskā riteņbraukšanas asociācija (ICA).

Šobrīd čempionāta programmā ietilpst individuālais brauciens, keirins, individuālā iedzīšana, komandu iedzīšana, punktu sacensības, skrečs, sprints, komandu sprints, daudzcīņa un tikai vīriešiem medisons. Sieviešu sacensību distances ir īsākas kā vīriešu. Šobrīd vairs nenotiek braukšanas aizmotorā un tandēmu sacensības.

Pasaules čempionāts pirmoreiz notika 1893. gadā Čikāgā, ICA uzraudzībā. Tajā piedalījās tikai amatieri. Atsevišķas profesionāļu sacensības notika 1895. gadā Ķelnē. Amatieri un profesionāļi sacentās atsevišķās sacensībās līdz pat 1993. gadam, kad tika izveidota "atvērtā" kategorija. Čempionātos var piedalīties braucēji, kurus izvēlējusies attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija. Sacensībās viņi pārstāv savu valsti.

ICA čempionāta uzvarētājs saņēma zelta medaļu. UCI piešķir zelta medaļu un čempiona kreklu ar varavīksnes krāsas svītrām. Otrajai un trešajai vietai piešķir sudraba un bronzas medaļu. Pasaules čempioni nēsā savu čempiona kreklu līdz nākamā gada čempionātam, bet drīkst to nēsāt tikai tajā disciplīnā, kur tas iegūts. Bijušie čempioni var valkāt varavīksnes svītru aproces pie sava parastā velokrekla.

Pasaules čempionāti katru gadu notiek atšķirīgās pasaules valstīs. Tos rīko attiecīgās valsts nacionālā riteņbraukšanas federācija, bet tiesneši tiek norīkoti no UCI.

Vēsturiskais medaļu kopvērtējums

Atjaunināts pēc 2015. gada čempionāta.^[1]

V	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Francija	138	107	120	365
2	Lielbritānija	95	71	60	226
3	Nīderlande	83	77	83	243
4	Itālija	75	83	91	249
5	Austrālija	73	79	64	216
6	Vācija	61	65	76	202
7	PSRS	58	50	35	143
8	Beļģija	48	50	44	142
9	ASV	41	41	39	121
10	Austrumvācija	34	31	28	93
11	Šveice	33	34	35	102
12	Rietumvācija	29	31	30	90
13	Dānija	28	35	31	94
14	Krievija	18	20	22	60
15	Spānija	18	18	12	48
16	Čehoslovākija	14	9	18	41
17	Japāna	12	9	13	34
18	Baltkrievija	12	2	8	22
19	Jaunzēlande	9	16	15	40
20	Polija	6	6	6	18
21	Kanāda	5	17	12	34
22	Austrija	5	6	11	22
23	Kolumbija	5	3	0	7
24	Ukraina	4	6	3	13
25	Kuba	4	4	4	12
26	Ķīna	3	12	8	23
27	Čehija	3	4	6	13
28	Honkonga	3	0	2	5
29	Lietuva	2	8	9	19
30	Norvēģija	2	3	3	8
31	Īrija	2	2	2	6
32	Argentīna	1	8	11	20
33	Meksika	1	5	4	10
34	Dienvidāfrika	1	2	1	4
35	Luksemburga	0	2	2	4
35	Malaizija	0	2	2	4
37	Grieķija	0	1	2	3
38	Barbadosa	0	1	1	2
39	Bohēmija	0	1	0	1
	Latvija	0	1	0	1
	Urugvaja	0	1	0	1
42	Zviedrija	0	0	2	2
42	Trinidāda un Tobāgo	0	0	2	2
44	Igaunija	0	0	1	1
	Kazahstāna	0	0	1	1
	Lihtenšteina	0	0	1	1
	Ziemeļkoreja	0	0	1	1
	Dienvidkoreja	0	0	1	1
	Kopā	929	926	924	2741