PSRS Jūras kara flote

PSRS Jūras kara flote
*Военно-морской флот СССР*
	PSRS Jūras kara flotes karogs (1950—1992)
Valsts	Krievijas SFPR (1918–1922); PSRS (1922–1991)
Pastāvēšanas laiks	1918—1991
Pakļautība	PSRS Aizsardzības ministrija (kopš 1953. gada)
Daļa no	PSRS Bruņotie spēki
Karaspēka veids	jūras spēki
Karavīru skaits	467 000 (1984); 1053 kuģi (1990)
Militārās operācijas	Krievijas pilsoņu karš; Ziemas karš; Otrais pasaules karš; Vjetnamas karš;

PSRS Jūras kara flote (krievu: Военно-морской флот СССР, ВМФ СССР), PSRS JKF, saukta arī par Sarkano floti, bija PSRS Bruņoto spēku veids — jūras spēki.

Izveidošana

PSRS JKF priekšteči bija Republikas (KSFPR) Jūras spēki, kuri tika izveidoti no Krievijas Impērijas flotes atliekām Krievijas pilsoņu kara laikā un līdz 1936. gadam atradās Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas sastāvā. 1937. gadā tie izdalīti kā atsevišķs bruņoto spēku veids ar turpmāko nosaukumu PSRS JKF.

Sastāvs

PSRS JKF bija iedalīta četrās lielās flotēs: Ziemeļu, Klusā okeāna, Melnās jūras un Baltijas flotē, kā arī Ļeņingradas Jūras spēku bāzē, kas tieši bija pakļauta PSRS JKF virspavēlniekam. Vēl tai bija Kaspijas flotile, kā arī dažādos laikos pastāvējušas citas jūru, upju un ezeru flotiles.

Padomju flotē bija pārstāvēti šādi karaspēka veidi: virsūdens spēki, zemūdens spēki, jūras aviācija, jūras kājnieki, piekrastes artilērija.

Otrajā pasaules karā

PSRS JKF piedalījās karā pret Somiju.

Vācijas—PSRS kara pirmajās dienās PSRS JKF zaudējumi bija nelieli salīdzinājumā ar Sarkano armiju, ko dažādā vēstures literatūrā skaidro ar naktī uz 1941. gada 22. jūniju PSRS JK flotē ieviesto gatavību numur 1 (augstākā kaujas gatavība) vai ar to, ka PSRS JKF nebija pirmšķirīgs mērķis uzbrūkošajam Vērmahtam. 1941. gada 25. jūnijā PSRS JKF karakuģi uzbruka Konstancas ostai. Saglabātā jūras aviācija, cita starpā, 1941. gadā no 7. augusta līdz 5. septembrim, paceļoties no Sāmsalas, bombardēja Berlīni.

PSRS JKF piedalījās Tallinas evakuācijā, Odesas, Ļeņingradas un Sevastopoles aizstāvēšanā, lendlīzes transporta kuģu apsargāšanā.

1942. gada sākumā no sarkanflotiešiem un virsniekiem sāka formēt vienības karošanai sauszemē, turpmāk simtiem tūkstošu padomju jūrnieku piedalījās kaujās par Maskavu, Staļingradu un citās.

JKF zemūdenes torpedējot gremdēja Vācijas un tās sabiedroto kara un transporta kuģus.

Karā pret Japānu PSRS JKF jūras kājnieki un jūrnieki piedalījās Dienvidsahalīnas, Kuriļu salu, Gensanas un Portartūras ieņemšanā.^[2]

Aukstajā karā

Aukstā kara laikā (1945—1991) padomju flote veidoja lielu daļu no Padomju Savienības stratēģiskās plānošanas konflikta gadījumā ar pretinieku lielvaru, ASV.^[3] Aukstā kara laikā bija liela nozīme vai nu konfrontācijā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju Rietumeiropā, vai varas parādīšanā, lai saglabātu savu ietekmes sfēru Austrumeiropā.^[4]

1967.—1971. gadā izveidotas PSRS JKF operatīvās eskadras: 5. Vidusjūrā, 7. Atlantijas okeānā, 8. Indijas okeānā un Persijas līcī, 10. Klusajā okeānā, 17. Kamranā (Vjetnamā).

Likvidācija

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā Krievijas Federācija mantoja lielāko daļu Padomju kara flotes un pārveidoja to par Krievijas Jūras kara floti, bet mazākas daļas kļuva par pamatu jauno neatkarīgo pēcpadomju valstu flotēm.

Pavēlnieki

Vārds	Dienesta pakāpe	Amats	Laika posms amatā
Pāvels Dibenko	matrozis	KSFPR jūras lietu Tautas komisārs	X 1917 — III 1918
Vasīlijs Altfaters	kontradmirālis	Republikas Jūras spēku pavēlnieks	IV 1918 — I 1919
Jevgēnijs Berenss	1. ranga kapteinis	Republikas Jūras spēku pavēlnieks	IV 1919 — II 1920
Aleksandrs Nemics	kontradmirālis	Republikas Jūras spēku pavēlnieks	II 1920 — XI 1921
Eduards Panceržanskis	2. pakāpes mīnu virsnieks	Republikas Jūras spēku pavēlnieks	XI 1921 — XII 1922
Eduards Panceržanskis	2. pakāpes mīnu virsnieks	PSRS Jūras spēku priekšnieks	XII 1922— XII 1924
Vjačeslavs Zofs	/	PSRS Jūras spēku priekšnieks	XII 1924 — VIII 1926
Romualds Muklevičs	/	PSRS Jūras spēku priekšnieks	VIII 1926 — VI 1931
Vladimirs Orlovs	1. ranga flotes flagmanis (no 1935. gada)	Sarkanās armijas Jūras spēku priekšnieks	VI 1931 — VIII 1937
Mihails Viktorovs	1. ranga flotes flagmanis	Sarkanās armijas Jūras spēku priekšnieks	VIII—XII 1937
Pjotrs Smirnovs	1. ranga armijas komisārs	PSRS JKF Tautas komisārs	XII—VI 1938
Pjotrs Smirnovs-Svetlovskis	2. ranga flotes flagmanis	PSRS JKF Tautas komisāra pienākumu izpildītājs	VI—IX 1938
Mihails Frinovskis	1. ranga armijas komandieris	PSRS JKF Tautas komisārs	IX 1938 — III 1939
Nikolajs Kuzņecovs	2. ranga flotes flagmanis, admirālis no 1940. gada, flotes admirālis no 1944. gada	PSRS JKF Tautas komisārs	IV 1939 — II 1946
Nikolajs Kuzņecovs		PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS bruņoto spēku Tautas komisāra vietnieks	II 1946 — I 1947
Ivans Jumašavs	admirālis	PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS bruņoto spēku Tautas komisāra vietnieks	I 1947 — II 1950
Ivans Jumašavs	admirālis	PSRS jūras kara ministrs	II 1950 — VII 1951
Nikolajs Kuzņecovs	viceadmirālis, flotes admirālis no 1953. gada, Padomju Savienības flotes admirālis no 1955. gada	PSRS jūras kara ministrs	VII 1951 — III 1953
Nikolajs Kuzņecovs		PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks	III 1953 — XII 1955
Sergejs Gorškovs	admirālis, flotes admirālis no 1962. gada, Padomju Savienības flotes admirālis no 1967. gada	PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks	I 1956 — XII 1985
Vladimirs Černavins	flotes admirālis	PSRS JKF virspavēlnieks, PSRS aizsardzības ministra vietnieks	XII 1985 — VIII 1992
Slīprakstā norādītas Krievijas Impērijas flotē piešķirtās dienesta pakāpes. Sarkanajā armijā līdz 1935. gadam dienesta pakāpju nebija.