1895. gada turku atklātne par Kanûn-ı Esâsî, kur attēlots Abdulhamids II, lielvezīrs, milleti un atbrīvotā sieviete „Turcija” (bez musulmaņu ietērpa); lidojošs eņģelis rāda devīzi: „Liberté, Egalité, Fraternité” (brīvība, vienlīdzība, brālība).Osmaņu parlamenta sēdes atklāšana, 1876.
Pirmajā konstitūcijas laikmetā nepastāvēja partiju sistēma. Parlaments tika uzskatīts kā forums tautas viedokļa paušanai, nevis vieta, kur veidot politiskās organizācijas un partijas. Ja salīdzina ar mūsdienu demokrātiskajām valsts iekārtām, osmaņu valsts iekārta bija salīdzinoši līdzīga konstitucionālai monarhijai, nevis patiesai tautas pārstāvniecībai.
Vēlēšanu iekārta
Vēlēšanas notika saskaņā ar pagaidu vēlēšanu noteikumiem. Parlaments bija iedalīts divos līmeņos (palātās). Pirmā palāta tika saukta par Meclis-i Mebusan („Pārstāvju padome”), bet augstākā (otrā) palāta tika saukta par Heyet-i Ayan („Senāts”). Pirmā palāta sastāvēja no visu vilājetu padomju (Meclis-i Umumi) pārstāvjiem.
Pēc Meclis-i Umumi ievēlēšanas vilājetos, tās izvirzīja 115 pārstāvjus uz Meclis-i Mebusan. Visi pārstāvji tika izvirzīti tā, lai pārstāvētu arī visus impērijas milletus. Otrajās vēlēšanās Meclis-i Umumi sastāvā bija 69 musulmaņi un 46 citu milletu pārstāvji (jūdaisti, fenerieši, armēņi u.c.).
Augstākās palātas Heyet-i Âyan locekļus iecēla sultāns. Heyet-i Ayan sastāvēja no 26 locekļiem un tas nomainīja Divānu, bet lielvezīrs kļuva par Heyet-i Ayan spīkeri.
Vēlēšanas notika katru gadu, laikā no 1877. līdz 1878. gadam.
Pirmais parlaments (1877)
Sakarā ar kara sākšanos, parlaments asi reaģēja un tādēļ Abdulhamids II pieprasīja jaunas parlamenta vēlēšanas, aizbildinoties ar krievu-turku karu (1877-1878).
Otrais parlaments (1878)
Otrā parlamenta darba ilgums skaitāms dažās dienās, jo dēļ vairāku Balkānu vilājetu deputātu pirmajām runām, aizbildinoties ar nacionālā naida kurināšanas draudiem, Abdulhamids II parlamentu slēdza.
.svg){kind=small}
-Opening_of_the_first_parlement.png)
