Lielvezīrs (turku valodāsadr-ı azam vai serdar-ı ekrem; Osmaņu turku valodā: صدر اعظم vai وزیر اعظم), cēlies no persiešu vārda vizier (وزير). Lielvezīrs bija sultāna pirmais ministrs ar absolūtu varu un viņu varēja atlaist tikai pats sultāns. Lielvezīrs glabāja impērijas zīmogu un bija tiesīgs sasaukt visus vezīrus valsts lietu apspriešanai. Šādu vezīru apspriedi sauc „Kupola vezīri” (turku valodā: Kubbealtı vizier), apzīmējot parasto vezīru tikšanās vietu Topkapi pilī.
Osmaņu impērijas veidošanās posmā lietoja titulu vezīrs. Pirmais, kuru sāka saukt par lielvezīru, bija Čandarli Kara Halil Hajreddins pašā. Lielvezīra nosaukuma ieviešana bija nepieciešama, lai izceltu no visiem vezīriem to, pie kura glabājas sultāna (impērijas) zīmogs. Sākotnēji bieži lietoto nosaukumu vezir-i âzam pakāpeniski aizstāja ar sadr-ı azam (sadrazam). Osmaņu impērijas dažādos vēstures posmos lielvezīru vēl sauca: sadr-ı âlî (augstākais vezīrs), vekil-i mutlak (absolūtais pilnvarotais), sâhib-i devlet (valsts turētājs) un zât-ı âsafî (vezīrālais).
Pēc Tanzimata perioda 19. gs, lielvezīru funkcijas bija līdzīgas ministru kabineta vadītāja funkcijām rietumnieku izpratnē.
.svg){kind=small}
