Oskars Kokoška (vācu: Oskar Kokoschka; dzimis 1886. gada 1. martā, miris 1980. gada 22. februārī) bija austriešu ekspresionisma gleznotājs, dzejnieks un dramaturgs.
Dzimis Pehlarnā. No 1903. līdz 1908. gadam mācījās Vīnes Mākslas un amatu skolā, kur viņa pasniedzēju vidū bija Gustavs Klimts. Izstādēs piedalījās no 1908. gada. No 1911. līdz 1913. gadam Kokoška piedzīvoja vētrainu romānu ar Gustava Mālera atraitni Almu Māleri, kura iespaidā radās viens no pazīstamākajiem Kokoškas darbiem "Vēja līgava" (Die Windsbraut). Kad Alma pameta Kokošku, 1919. gadā Kokoška iegādājās viņas lelli dabīgā lielumā.
Piedalījās Pirmajā pasaules karā Galīcijas frontē, kur tika ievainots un piedzīvoja gūstu. No 1919. līdz 1924. gadam - Drēzdenes Mākslas akadēmijas profesors. 1934. gadā Kokoška pārcēlās uz Prāgu, bet 1938. gadā - uz Lielbritāniju. Nacisma laikā Kokoškas darbi tika atzīti par deģeneratīvo mākslu. No 1947. gada dzīvoja Šveicē. No 1952. līdz 1963. gadam Kokoška pasniedza vasaras Mākslas akadēmijā Zalcburgā. 1955., 1959. un 1964. gadā piedalījās Kaseles izstādēs Documenta.
Ārējās saites
_by_Erling_Mandelmann_-_3.jpg)
