Olimpisko spēļu boikoti

Olimpisko spēļu boikoti notiek, kad valstis, kurām ir tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, atsakās to darīt politisku iemeslu dēļ, piemēram, protestējot pret rīkotājvalsts politiku. Daudzās no olimpiskajām spēlēm ir bijušas vairākas valstis, kuras ir boikotējušas šo notikumu. Atsevišķos gadījumos boikoti ir bijuši lielāki. Divi lielākie boikoti notika 1980. un 1984. gadā un tie bija saistīti ar Auksto karu.

Nozīmīgākie Olimpiskie boikoti

• 28 Āfrikas valstis boikotēja 1976. gada vasaras olimpiskās spēles Monreālā, protestējot pret Jaunzēlandes All Blacks regbija komandas tūri Dienvidāfrikā šī gada sākumā.^[1] Dienvidāfrika kopš 1964. gada bija izslēgta no olimpiskajām spēlēm saistībā ar tur valdošo politisko režīmu. Kongo pārstāvis Žans Klods Ganga organizēja boikotu pēc tam, kad SOK atteicās izslēgt Jaunzēlandes komandu no olimpiskajām spēlēm. Dažas valstis (ieskaitot Maroku, Kamerūnu un Ēģipti) jau bija uzsākušas dalību, taču atsauca savu dalību pēc pirmās dienas. No dienvidu un centrālās Āfrikas piedalījās tikai Senegāla un Kotdivuāra. Boikotētājiem pievienojās arī Irāka un Gvajāna. Šo boikotu izmantoja arī, lai protestētu pret rasismu Kanādā, kur Āfrikas izcelsmes iedzīvotājiem tobrīd bija problēmas ar darba atrašanu.
• 1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots, kurā 45—50 valstis atteicās piedalīties Maskavas olimpiskajās spēlēs, protestējot pret PSRS iebrukumu Afganistānā. Precīzs boikotējošo valstu skaits nav zināms, jo spēlēs nepiedalījās 62 valstis. Dažas no tām nepiedalījās finansiālu grūtību dēļ, boikotētājiem pievienojoties tikai publiskā tēla dēļ. 29 no boikotējošajām valstīm piedalījās citās sacensībās Liberty Bell Classic, plašāk zināmas kā Olimpiskā boikota spēles, kuras notika Pensilvānijas Universitātē Filadelfijā.
• 1980. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā Ķīnas Republika atteicās piedalīties ar nosaukumu "Ķīnas Taipeja" un kļuva par pagaidām vienīgo valsti, kas ir boikotējusi ziemas olimpiskās spēles.
• 1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots, kurā piedalījās 14 Austrumu bloka valstis un sabiedrotie, ieskaitot PSRS, Kubu un Austrumvāciju (bet ne Rumāniju), kuras atteicās piedalīties spēlēs Losandželosā, protestējot pret ASV attieksmi pret PSRS. Citu iemeslu dēļ nepiedalījās Irāna un Lībija. PSRS par saviem boikota plāniem paziņoja 1984. gada 8. maijā, minot drošības apsvērumus un "šovinistisku noskaņojumu un izplatīto pretpadomju histēriju ASV".^[2]

• 1988. gada vasaras olimpiskās spēles, kurās Ziemeļkoreja, joprojām esot karastāvoklī ar Dienvidkoreju, boikotēja spēles Seulā. Kuba, Etiopija un Nikaragva pievienojās boikotam.^[3]

Nozīmīgākie boikota draudi

• 1936. gadā grupa nozīmīgu politiķu un organizāciju aicināja boikotēt 1936. gada vasaras olimpiskās spēles, kuru rīkošana bija piešķirta Vācijai pirms nacistiskā režīma nākšanas pie varas.^[4] Tomēr boikots nenotika un šīs spēles kļuva slavenas ar to, ka afroamerikānis Džesijs Ouenss apgāza Ādolfa Hitlera izteikumus par āriešu pārākumu.
• Dažādu valstu aktīvisti aicināja boikotēt 2008. gada vasaras olimpiskās spēles, Pekinā, saistībā ar dažādiem Ķīnas valdības veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem.^[4][5] Latvijā par spēļu boikotu iestājās kamaniņbraucējs Mārtiņš Rubenis.^[6] Tomēr neviena no valstīm neizlēma spēles boikotēt, lai arī atsevišķi sportisti boikotēja atklāšanas ceremoniju. Daži sportisti, piemēram Portugāles riteņbraucējs Seržiu Paulinju un Etiopijas garo distanču skrējējs Haile Gebrselasi, atsauca savu dalību sacensībās saistībā ar gaisa kvalitāti Pekinā.
• 2008. gada augustā Gruzijas valdība Krievijas iebrukuma dēļ aicināja boikotēt Sočos plānotās 2014. gada ziemas olimpiskās spēles.^[7] Soči atrodas 30 kilometrus no Abhāzijas, teritorijas, uz ko pretendē Gruzija. Starptautiskā Olimpiskā komiteja ir atbildējusi uz satraukumu par 2014. gada spēļu statusu, uzsverot, ka ir grūti pieņemt lēmumus par notikumu attīstību saistībā ar pasākumu, kas notiks pēc 6 gadiem.^[8]
• Gatavojoties 2022. gada Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, vairākas valstis apsvēra iespējamu boikotu cilvēktiesību un mazākumtautību apspiešanas dēļ.^[9] ASV, Austrālija, Lietuva un vairākas citas valstis izvēlējās nesūtīt uz spēlēm politiskos un diplomātiskos pārstāvjus.^[10]

Atsauces

1. 1976: African countries boycott Olympics
2. Burns, John F. Protests are Issue: Russians Charge 'Gross Flouting' of the Ideals of the Competition. The New York Times, 9 May 1984
3. «Seoul 1988 Games of the XXIV Olympiad - Did you know?». www.olympic.org. Skatīts: 2007-10-07.
4. Saul Newman. «Why Grandpa boycotted the Olympics». Haaretz. Skatīts: 2008-08-09.
5. Dmitry Kosyrev. «Beijing Olympics as a diplomatic convention». RIA Novosti, 2008-08-06. Skatīts: 2008-08-09.
6. ^[novecojusi saite] Mārtiņš Rubenis pret olimpiskajām spēlēm Pekinā [^{[novecojusi saite]}
7. Putin Faces Green Olympic Challenge: The Sochi 2014 Winter Games are threatened by a looming international boycott, environmental concerns, and public protests against local development Arhivēts 2009. gada 22. augustā, Wayback Machine vietnē., Christian Science Monitor, accessed August 18, 2008.
8. Lawmakers want Olympics out of Russia Arhivēts 2008. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē., CNN, August 15, 2008.
9. «Vairākas Rietumu valstis izvērtē Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiska boikota iespēju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.
10. «Ķīna sola atbildes gājienu pret iespējamo Pekinas olimpisko spēļu boikotu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.