Nikolajs Soikans (dzimis 1926. gada 9. septembrī Ludzā, miris 1980. gada 21. februārī Lesterā) bija latviešu grafiķis.
Dzīvesgājums
Dzimis 1926. gada 9. septembrī Ludzas apriņķa priekšnieka Jezupa Soikana un viņa sievas Olgas, dzimušas Tabulevičas, ģimenē. Brālis gleznotājs Juris Soikans. Mācījās Rēzeknes un Rīgas ģimnāzijās, sižetus saviem ogles zīmējumiem meklēdams galvaspilsētas nomalēs.
Otrā pasaules kara laikā dzīvoja Rīgā, kur no Aleksandra Junkera iemācījās veidot kokgrebumu nospiedumus. 1944. gadā Nikolaju Soikanu mobilizēja vācu armija, viņš dienēja kara ziņotāju (zīmētāju) vadā, Pēc kara beigām 1945. gada maijā nokļuva Putlosas gūstekņu nometnē Vācijā, tad Lībekā, no kurienes 1947. gadā izbrauca uz Angliju, kur strādāja Ročdeilas kokvilnas vērpšanas fabrikā, vēlāk gan par divstāvīgā pasažieru autobusa šoferi, gan konduktoru. Attālināti studēja Londonas Universitātes eksporta institūtā, ko absolvēja 1954. gadā un kļuva par finanšu un eksporta speciālistu. 1962. gadā ieguva Apvienotās Karalistes pilsonību.
1952. un 1953. gadā Lesterā iznāca divas pirmās N. Soikana linogriezumu mapes ar pseidonīmu Niklo de Martell. Ar savu īsto vārdu viņš 1955. gadā publicēja ciklus “Ciešanu laiks” un “Akmens sprostā”. 1964. gada mape “Abstraktās impresijas” ir grāmata ar 30 japāņu paletes naža zīmējumu reprodukcijām.
1964. gadā N. Soikanu ievēlēja par Lielbritānijas latviešu mākslinieku un daiļamatnieku kopas priekšnieku. Gadu vēlāk Londonā izdeva grāmatu “Izstumtie” ar 34 kokgriezumiem un linogriezumiem, otrreiz grāmata iznāca 1977. gadā Lesterā.
Miris 1980. gada 21. februārī Lesterā.
Darbi
Nikolaja Soikana galvenais veikums ir grafikas cikli, izdoti kā atsevišķās mapēs, tā grāmatās. Vairumam darbu ir asi apsūdzoša sociāla tematika, visām raksturīgs dziļš humānisms, visām piemīt liels talantīga un nobrieduša mākslinieka spēks.
Vēlākajiem darbiem piemīt liela nosacītība, tomēr te nav tīra abstrakcionisma, visos jaušams reālās ārpasaules kontūru atveids, priekšmetiskās pasaules atspulgi.[1]
Atsauces
.svg){kind=small}
