Nāve (tēls)

Šis raksts ir par tēlu. Par citām jēdziena Nāve nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jaņa Rozentāla 1897. gada glezna "Nāve"

Nāve ir dzīvo organismu miršanas personificējums. Tas ar dažādiem apzīmējumiem ir sastopams kultūrās visā pasaulē, piemēram, Drūmais pļāvējs (angļu: Grim Reaper) vai Nāves eņģelis Bībelē.

Latviešu mitoloģijā nāves tēls parasti ir Veļu māte, bet lietuviešu mitoloģijā gan nāves, nelaimes dieve ir Giltine (lietuviešu: Giltinė), ko attēloja kā sievieti baltā tērpā, kas savus upurus nogalina cērtot ar dzeloni, žņaudzot vai kā citādi.^[1]

Izskats

Nāvi tradicionāli apraksta kā skeletveida figūru ar izkapti un melnām drēbēm. Uzskata, ka tā parasti savāc cilvēku dvēseles tiem nomirstot. Nāvi parasti uzskata par neredzamu, tai parādoties tikai cilvēkam mirstot, turklāt katram cilvēkam tā izskatoties citādāk.

Atsauces

1. Ilze Vjatere. Mitoloģijas vārdnīca. Rīga : Avots, 2004. 113. lpp. ISBN 978-9-98-475736-0.