Nātrija tiosulfāts (Na2S2O3) ir balta kristāliska viela (monoklīni kristāli), kas uzskatāma par ļoti nestabilās tiosērskābes nātrija sāli. Labi šķīst ūdenī, veido kristālhidrātus ar divām vai piecām ūdens molekulām. Nātrija tiosulfāts šķīst arī šķidrā amonjakā, bet vāji — spirtā.
Iegūst, vārot sēra pārākumu ar nātrija hidroksīdu. Sākumā veidojas nātrija sulfīts:
Tas tālāk reaģē ar sēru un rodas nātrija tiosulfāts:
Radušos nātrija sulfīdu un polisulfīdus sadala, laižot cauri šķīdumam SO2.
Ja nātrija sulfīdu šķīdina ūdenī skābekļa klātienē, veidojas tiosulfāts:
Nātrija tiosulfāts veidojas, iedarbojoties sērūdeņradim un sēra dioksīdam ar NaOH (šādi tas var rasties rūpniecisko izmešu attīrīšanas no sēra procesā):
Tīru bezūdens nātrija tiosulfātu iegūst, sēram reaģējot ar nātrija nitrītu formamīda vidē:
Karsējot sadalās par nātrija sulfātu, nātrija sulfīdu un sēru; sākumā rodas arī nātrija polisulfīdi:
Nātrija tiosulfāts ir spēcīgs reducētājs. Oksidētāji, piemēram, hlors, to oksidē līdz sulfātiem vai sērskābei:
Vājāki oksidētāji, kā jods, oksidē tiosulfātu līdz tetrationskābes sāļiem:
Šī ir ļoti svarīga reakcija, jo uz to pamatojas jodometrijas metode. Jāņem vērā, ka sārmainā vidē jods var oksidēt tiosulfātu līdz sulfātam.
Nātrija tiosulfātam reaģējot ar stiprām skābēm, tiosērskābe neveidojas, jo rašanās brīdī tā sadalās par sēru un sērpaskābi:
Tādēļ nātrija tiosulfāta šķidrumi paskābinot kļūst duļķaini, jo veidojas sēra suspensija vai koloīds šķīdums.
Karsējot nātrija tiosulfāta kristālhidrāts šķīst savā kristalizācijas ūdenī un atdzesējot viegli veido pārsātinātus šķīdumus. Šādu šķīdumu tīrā traukā var uzglabāt vairākas dienas, bet, ievadot tajā nelielu nātrija tiosulfāta kristāliņu, notiek momentāna kristalizācija, turklāt izdalās siltums. Savukārt, tiosulfātam šķīstot ūdenī, šķīdums ievērojami atdziest.[1]
Nātrija tiosulfāts ir visvairāk izmantojamais no tiosulfātiem.[2] Nātrija tiosulfātu izmanto fotogrāfijā kā galveno fiksāžas sastāvdaļu (neizreaģējušā sudraba bromīda aizvākšanai no attīstītās fotofilmas vai fotopapīra). Fiksāžas pagatavošanai lietojamo tiosulfātu parasti sauc par hiposulfītu.
Izmanto arī ķīmiskās balināšanas procesos liekā hlora neitralizēšanai (tādēļ to dažreiz sauc par "antihloru"). Analītiskajā ķīmijā lieto par reaģentu jodometrijā, bet celtniecībā — par betona piedevu.
Medicīnā nātrija tiosulfātu lieto saindēšanās ar smagajiem metāliem gadījumos, kā arī, saindējoties ar cianīdiem (tiosulfāts tos pārvērš par mazāk kaitīgajiem rodanīdiem). Nātrija tiosulfātu izmanto zarnu trakta dezinfekcijai, bet ārīgi — kašķa ārstēšanai, kā arī iekaisumu un apdegumu ārstēšanai.
Lieto arī kā pārtikas piedevu (E539).