Monzunda arhipelāgs (vācu: Moonsund-Inseln), arī Rietumigaunijas arhipelāgs (igauņu: Lääne-Eesti saarestik),[1] ir saluarhipelāgsBaltijas jūrā. Visas salas pieder Igaunijai. Tiek lēsts, ka arhipelāgā ir ap 500 salu, no kurām vairākums ir mazas vai ļoti mazas. Apdzīvotas ir 9—10 salas. No kontinenta atdala Sūrveina un Vozi šaurumi austrumos un Irbes šaurums dienvidrietumos. Arhipelāgs no pārējās jūras akvatorijas atdala Rīgas līci. Salu kopējā platība ir 3933 km² un kopējais iedzīvotāju skaits 2003. gadā bija 46 000.[2] Lielākās arhipelāga salas ir Sāmsala, Hījumā, Vormsi un Muhu, kas izvietojušās ap Veinameri (Monzunda) šaurumu.
Raksturojums
Salīdzinājumā ar pārējo Igauniju, arhipelāgā klimats ir salīdzinoši maigāks un siltāks. Salās augsne nav auglīga, kaļķaina, daudz akmeņu. Arhipelāga salās aug priežu meži (izņēmums ir Abruka, kur aug krāšņs platlapju mežs), kadiķu audzes, ir pat mazauglīgi, tuksnesīgi klajumi — alvāri.
Salas veidojušās, jūras gultnei paceļoties pēc pēdējā ledus laikmeta. Zemes garozas celšanās šeit vēl turpinās un vietām salas veidojas samērā ātri. Piemēram, Vilsandi sala pie Sāmsalas izveidojusies pēdējo 350 gadu laikā.
Jūras viļņu iedarbībā vietām izveidojušās krāšņas kaļķakmens klintis. Augstākās krastu klintis atrodas Sāmsalas ziemeļu piekrastē — 21 m augstā Pangas klints.
Izolētās salas palīdzējušas izveidoties savdabīgai kultūrai un tradīcijām. Daudzās salās (Vormsi, Muhu, arī netālā Roņu sala) līdz nesenam laikam dzīvoja galvenokārt zviedri — tuvojoties otrā pasaules kara beigām zviedri evakuējās uz Zviedriju. Arī igauņu apdzīvotajām salām raksturīga kultūras un tradīciju savdabība.
