Mihails Stepičevs (dzimis 1932. gada 8. jūnijā Rīgā) ir Latvijas krievu strādnieks un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.
Dzīvesgājums
Dzimis 1932. gada 8. jūnijā Rīgā[1]. Strādāja rūpnīcā VEF par radioaparatūras regulētāju.
Atmodas kustības laikā M. Stepičevs bija VEF darba kolektīva padomes loceklis, piedalījās rūpnīcas perspektīvās attīstības koncepcijas izstrādāšanā.[2] 1988. gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontē. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 63. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā M. Stepičevs nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3]
No 1991. gada 1. jūlija viņš bija viens no Sabiedrības drošības departamenta Robežpsardzības daļas pirmajiem vadītājiem.[4]
Kandidēja arī 5. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts.[nepieciešama atsauce]
Apbalvojumi
2000. gadā M. Stepičevu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.
Literatūra
- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
|
---|
| Frakcijas | |
---|
| Prezidijs | |
---|
| Deputāti | |
---|
| Anulēti mandāti | |
---|
| Beigušās pilnvaras | |
---|
| Saistītie raksti | |
---|
| Kategorijas | |
---|
|