Maksims Omērs Metjū Dekužī (franču: Maxime Omer Mathieu Decugis; dzimis 1882. gada 24. septembrī, miris 1978. gada 6. septembrī) bija franču tenisists, astoņas reizes izcīnīja čempiona titulu Francijas atklātajā tenisa čempionā vīriešu vienspēļu turnīros, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs 1900. gada Parīzes un 1920. gada Antverpenes spēlēs, kā arī 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs zelta medaļas.[1][2]
Maksa tēvs ir bijis tirgotājs Parīzes tirdzniecības centrā Les Halles un viņam piederēja uzņēmums Omer Décugis et fils.
1905. gadā Makss apprecējās ar tenisisti Mariju Flamānu. Pēc Marijas nāves 1969. gadā viņš oktobrī apprecējās ar Suzannu Luīzi Duvālu.
Karjera
Dekužī uzvarēja Francijas čempionātā 1903., 1904., 1907., 1908., 1909., 1912., 1913. un 1914. gadā (14 reizes vīriešu dubultspēļu un septiņas reizes jaukto dubultspēļu turnīros). Pirmais pasaules karš liedza viņam iespēju aizstāvēt 1914. gadā iegūto čempiona titulu arī nākamajos gados. Dekužī bija arī četrkārtējs otrās vietas ieguvējs čempionātā, zaudējot fināla mačos 1902., 1906., 1920. un 1923. gadā. 1901. un 1902. gadā viņš izcīnīja čempiona titulus Starptautiskajā Vācijas čempionātā.
1911. un 1912. gadā viņš sasniedza arī Vimbldonas čempionāta pusfinālus; 1913. un 1914. gadā sasniedza pusfinālus Pasaules cietu kortu čempionātā (WHCC) un 1919. gadā izcīnīja čempiona titulu Pasaules slēgto kortu čempionātā (WCCC) vienspēļu turnīros. Viņš četrreiz (1912., 1913., 1914. un 1921. gadā) ieguva jaukto dubultspēļu čempiona titulu Pasaules cieto kortu čempionātā un divreiz - Pasaules slēgto kortu čempionātā (1913. un 1919. gadā).
Laikraksts The Daily Telegraph Dekužī atzina kā Pasaules Nr. 10 gan 1913., gan 1914. gadā.[3]
Olimpiskās spēles
Dekužī ir startējis divās vasaras olimpiskajās spēlēs — 1900. gadā Parīzē un 1920. gadā Antverpenē, kā arī 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs.
1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs viņš startēja vīriešu dubultspēļu turnīrā. Tajā viņš startēja kopā ar amerikāni Bezilu de Garmendiju kā Jauktās komandas pārstāvis. Viņi šajā turnīrā izcīnīja sudraba medaļu, fināla mačā piekāpjoties britu tenisistiem Lorensam un Redžinaldam Dohertijiem.[4][5]
1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs Atēnās viņš startēja trijās tenisa disciplīnās, kurās visās izcīnīja zelta medaļas. Vienspēļu turnīrā viņš fināla mačā pārspēja savu tautieti Morisu Žermo.[6] Dubultspēļu turnīrā viņš startēja kopā ar Morisu Žermo. Šajā turnīrā viņi fināla cīņā uzvarēja Grieķijas tenisistus Joanni Balli un Henofonu Kasdagli.[7] Savukārt jaukto dubultspēļu turnīrā viņš startēja kopā ar savu sievu Mariju Dekužī. Viņš fināla mačā pieveica Grieķijas pāri Aspaziju Macu un Henofonu Kasdagli.[8]
Pēc 14 gadiem, 1920. gadā, Dekužī atgriezās vasaras olimpiskajās spēlēs un startēja trijos olimpisko spēļu tenisa turnīros. Vienspēļu turnīrs bija vienīgais turnīrs, kur viņš šajās olimpiskajās spēlēs neizcīnīja medaļas, kur otrajā kārtā piekāpās DĀR tenisistam Džordžam Dodam.[9] Vīriešu dubultspēļu turnīrā viņš startēja kopā ar Pjēru Albarānu. Viņi šajā turnīrā izcīnīja bronzas medaļu.[10] Savukārt jaukto dubultspēļu turnīrā, kur viņš startēja kopā Suzannu Lenglēnu, viņš beidzot izcīnīja zelta medaļu, fināla mačā pieveicot Lielbritānijas tenisistus Ketlīnu Mekkeinu un Maksu Vusmenu.[11]
Rezultāti
- Grand Slam fināli
- Vīriešu dubultspēles
- Olimpisko spēļu rezultāti
Atsauces
Ārējās saites
|
|---|
| Medaļas — 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) | |  Zelta medaļa | |
|---|
|  Sudraba medaļa | |
|---|
|  Bronzas medaļa | |
|---|
|
|
|---|
| | Ārpus telpām | |
|---|
| | Iekštelpas | |
|---|
| | Demonstrācija | |
|---|
| | Neoficiālās olimpiskās spēles | |
|---|
|
|
|---|
| | Ārpus telpām | |
|---|
| | Iekštelpas | |
|---|
| | Demonstrācija | |
|---|
| | Neoficiālās olimpiskās spēles | |
|---|
|
|
|---|
| | Ārpus telpām | |
|---|
| | Iekštelpas | |
|---|
| | Demonstrācija | |
|---|
| | Neoficiālās olimpiskās spēles | |
|---|
|
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
